dažos vÄrdos - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
dažos vÄrdos - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
dažos vÄrdos - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
Lolita Gulbe<br />
Lai arī dzejot Lolita sākusi jau no bērnu dienām,<br />
tomēr viņas pirmais dzejoļu krājums<br />
Jāiztur iznāk tikai 1981. gadā, norādot uz<br />
dzejnieces dziļo paškritiku, izsijājot labāko<br />
no uzrakstītā. Pēc četriem gadiem izveidots<br />
ir nākamais dzejkrājums Varbūt es esmu<br />
mežs, bet 1991. gadā top trešā grāmata<br />
Gredzena acs. Pēdējie trīs dzejoļu krājumi<br />
iznākuši jau Latvijā – Gājputns (1996), Zaļi<br />
pirkstu nospiedumi (2002) un jaunākais –<br />
pavisam nelielais, bet mīlīgais - Smilšu pulkstenis<br />
(2008). Krājums Gājputns saņēma arī<br />
PBLA Atzinības balvu.<br />
Savos dzejoļos Lolita Gulbe netiecas pēc kāda<br />
moderna un sarežģīta stila, viņas dzejoļi ir<br />
viegli un varētu pat teikt – vienkārši. Tomēr<br />
tieši šajā it kā vienkāršībā slēpjas to pievilcība.<br />
Ar apbrīnojamu veiklību, ar metaforām<br />
un salīdzinājumiem viņa ieved mūs savā jūtu<br />
pasaulē, aicinot dzīvot līdzi saviem pārdzīvojumiem<br />
un pielīdzināt tos mūsējiem. Viņas<br />
dzeja mums katram šķiet tuva un saprotama,<br />
tā mūs uzrunā savā sirsnībā un iejūtībā,<br />
liekot tomēr skatīties uz apkārtējām lietām<br />
mums neierastā veidā. Cik bieži, piemēram,<br />
esam noraudzījušies aizlidojošos gājputnos,<br />
tomēr nekad ar šādām izjūtām:<br />
Ar savām spārnu vēdām<br />
gājputni<br />
piešuva vasaru<br />
pie rudens debesīm<br />
un aizvilka sev līdz,<br />
saules spožumu slavēdami<br />
un viens otram<br />
par jūras plašumiem,<br />
par meldru zaļumiem<br />
stāstīdami.<br />
Un viņi saprata<br />
viens otru labāk<br />
nekā es saprotu tevi<br />
uz lauku ceļa stāvot<br />
tev līdz.<br />
Ko lai es stāstu tev?<br />
Tāpat arī uz daudzām citām norisēm, notikumiem<br />
un parādībām viņa noraugās ar savu<br />
īpatnējo vērotājas skatu, un trāpīgiem vārdiem<br />
to nodod tālāk lasītājam.<br />
Pa vidu dzejošanai Lolita Gulbe izaudzinājusi<br />
arī trīs bērnus – Māru, Dainu un Jāni un<br />
tagad priecājas par piecu mazbērnu lielo<br />
pulciņu.<br />
Nu Lolita Gulbe pievienojusies Ērika Raistera<br />
piemiņas fonda balvas laureātu virknei, kas<br />
ieguvuši šo balvu pirms viņas (alfabētiskā<br />
secībā): Vilnis Baumanis, Baiba Bičole, Ojārs<br />
Celle, Anšlavs Eglītis, Rolfs Ekmanis, Rita<br />
Gāle, Jānis Gorsvāns, Ervīns Grīns, Uldis<br />
Ģērmanis, Benjamiņš Jēgers, Nikolajs Kalniņš,<br />
Jānis Krēsliņš, Nora Kūla, Elza Ķezbere, Rita<br />
Liepa, Viktors Neimanis, Maija Meirāne, Juris<br />
Silenieks, Biruta Sūrmane, Mārtiņš Štauvers,<br />
Dagmāra Vallena, Ingrida Vīksna, Teodors<br />
Zeltiņš, kā arī bērnu žurnāls Mazputniņš<br />
un Rietumkrasta Vasaras vidusskola „Kursa”<br />
(audzēkņu apbalvošanai par labākajiem literāriem<br />
sacerējumiem). o<br />
Lolita Gulbe<br />
Es ietinu<br />
Rīgas dienas<br />
plaukstošās liepu lapās.<br />
Klausoties putnos,<br />
ne svešās balsīs,<br />
lasot akmeņu rakstus,<br />
Rīgu<br />
kā melnu maizi<br />
griežu šķēlēs<br />
un mielojos<br />
aizmiegtām, redzīgām<br />
acīm,<br />
visu lieko kā sēnalas<br />
izkaisot vējā.<br />
Rudzu maizei garoza<br />
cieta, bet salda.<br />
19
Change language