dažos vārdos - Jura Žagariņa mājas lapas

Latvijas puišiem vairs nebija
jādien padomju karaspēkā
Afganistānā. „Solidarność”
uzvara 4.jūnija vēlēšanās
Polijā skaidri iezīmēja
komunisma kraha sākumu
Austrumeiropā. 23. augustā
Baltijas ceļš – 600 km
gara rokās sadevušos cilvēku
ķēde – atklāti pieprasīja
brīvību un neatkarību Latvijai,
Lietuvai un Igaunijai.
11.septembrī Ungārija pārgrieza
dzeloņdrāšu žogu uz
Austrijas robežas. Atmiņā Skeletonists Mārtiņš Dukurs
viņam palikuši Minsteres
Latviešu ģimnazijas gadi un politiskā grafiti cīņu
biedri, kas piedalījušies skolas mācību programmā
neietilpstošajos mūra aprakstīšanas darbos – Aija Paegle,
Vanda Dauksta, Kaija Gertnere, Mārtiņš Cilnis,
Eduards Ziediņš, Zinta Gulēna, Mareta Laeva, Arturs
Minčonoks, Marika Medne, Anita Millere, Andrejs
Muzikants, Daina Priede, Zinta Melngalve un vēl citi
(CitaDiena 2009.9.XI). ••• Latvijas Okupācijas
muzejā sakarā ar 1989. gadu plaša izstāde Brīvība
un demokrātija – Ungārija no Dzelzs priekškara
krišanas līdz Šengenai, kuras atklāšanas sarīkojumā
LOM ārlietu direktors Valters Nollendorfs, cita
vidū, iepazīstina klātesošos, ieskaitot Ungārijas vēstnieku
Ištvānu Mohacsi, ar Jaunās Gaitas 11. numuru
(1957), kur publicēts 1956. gada revolūcijai veltītais
Olafa Stumbra dzejolis „Ungārijas dumpiniekiem”
un jaungaitnieces Lalitas Lāces (Muižnieces)
ziņojums par ALJAs biedru protesta demonstrācijām
pret ungāru brīvības cīnītāju asiņaino apspiešanu ar
krievu tankiem. ••• 2009.30.IX paiet 30 gadu,
kopš iesvētīts baltiešu zilsarkandzeltenais vienotības
karogs, kas kļūst par Baltijas bataljona (BALT-
BAT, 1995-2003) simbolu, kura krāsu savirknējuma
autors ir savulaik Zviedrijā internētais leģionārs Valentīns
Silamiķeļis. (re)
LATVIJĀ: AR SKATU MŪSDIENĀS –
Latvijas valsts sākas ar cilvēku, kurš runā un raksta
latviešu valodā. Latvijas valsts sākas ar dzeju un
mūziku, ar „Dievs, svētī Latviju!”. Latvija sākas ar
kultūru. Latvijas kultūra ir dzīva, bagāta un atvērta,
bez tās nebūs Latvija. Kultūra ir mana maize un
sāls, mani svētki un ikdiena, tā ir mana dzīves daļa.
Kultūra man ir nepieciešama tagad un turpmāk – tā
teikts Radošo savienību padomes rīkotās akcijas Es
par kultūru tekstā, kas iesniegts Ministru prezidentam
Valdim Dombrovskim (Latvijas Avīze 2009.22.X).
••• Jaunievēlētais ES prezidents jeb Eiropadomes
pr-js beļģietis Hermans van Rompō (Herman van
Rompuy) Rīgas vizītē (2009.2.XII) atklājis mūsu
Ministru prezidentam, ka viņam neeksistējot dalījums
vecās un jaunās, lielās un mazās ES dalībvalstis
– viņa uzskatā visas valstis ir vienādas, neskatoties uz
to nacionālo daudzveidību un atšķirīgo kultūrvēsturi.
••• LR prezidents Valdis Zatlers 18. novembra
uzrunā pie Brīvības pieminekļa apsveicami atklāti
nosauc zagļus par zagļiem:
Tikai mēs paši varam cīnīties
pret savtību un alkatību,
panākot to, ka visi,
kas apzaguši valsti un
savus līdzcilvēkus, stājas
tiesas priekšā. Tikai
atklājot nelikumības un
viltīgas shēmas, pieprasot
atbildību, varam attīrīt
Latviju no šīs sērgas.
••• Valsti apzadzējiem
funkcionāriem tipiska esot
vagara mentalitāte: bailes
no savējiem un vienlaikus
apziņa par varas īslaicīgumu
– tādēļ, lūk, grābjot, kamēr var – tā Sarmīte
Ēlerte. Seko bijušās tautfrontnieces uzsaukums par
pilsoniskā ideālisma nepieciešamību – tāda, kāds
bija stiprāks par Berlīnes mūri, stiprāks par padomju
armiju, kas sargāja savas Baltijas kolonijas (Latvijas
Avīze 2009.17.XI). ••• Rīgas Jaunā teātra vadītājam
Alvim Hermanim, un viņš nav vienīgais, prasās
pēc jaunas Atmodas, ko vadītu jauniešu partija, kuras
biedri nedrīkst būt vecāki par 30 gadiem, jo jaunie
nav sasmērēti ar shemošanu (DELFI 9.XI). •••
Arī JG kopā ar Arno Jundzi (NRA 2009.30.XI) pārņem
neizpratne, kādēļ Maskavā, kurā mitinās 10,5
milj. iedzīvotāju, pilsētas dome mierīgi iztiek ar 53
deputātiem? Ņujorkā ir 8,3 milj. iedzīvotāju, viņiem
gan nav domes, bet valdība un deputātus (kopskaitā
51) tur dēvē par padomniekiem. Savukārt milzu
lielvalstī Latvijā, kur mitinās tikai 2 257 300 iedzīvotāju,
ir 100 Saeimas deputātu un vēl vesels spiets
novadu deputātu. ••• Arī jaundibinātā Brīvības
un solidaritātes fonda priekšsēdis Atis Lejiņš jautā,
kādēļ citās mazās ES dalībvalstīs ir septiņreiz mazāks
ES fondu apguves ierēdņu skaits nekā Latvijā? Šaubu
nav, valsts pārvalde jāreformē, jo saimnieciski veiksmīga,
moderna valsts nedrīkst apaugt ar neefektīvu
birokrātiju (Delfi 9.XII). ••• Vienlaikus 9.XI publiskotā
SKDS aptauja liecina par grūtībām atradināties
no jau cara laikos eksistējošās gogoliskās korupcijas
un kukuļošanas, proti, katrs trešais Latvijas iedzīvotājs
joprojām atbalstot kukuļa došanu / ņemšanu.
••• Lietojot Aivara Ozoliņa raksturojumu, „daudzfunkcionālo
darboņu tendems” Ainārs Šlesers un
tūrisma attīstības biroja vadītājs (arī Air Baltic priekšsēdētājs)
Bertolts Fliks, kurš pērngad oktobrī vien
„nopelnījis” 49 000 Ls, novembra vidū ar lielu pompu
atklāj ārzemju tūristu pievilināšanas kampaņu, uz kuras
plakātiem nodrukāts: RIGA CITY – EASY TO GO,
HARD TO LIVE, kas idiomātiskā angļu mēlē varētu
arī nozīmēt, ka Rīgā – VIEGLI NOMIRT, GRŪTI DZĪVOT,
kaut arī droši vien domāts – uz Rīgu viegli aizbraukt,
bet grūti no tās šķirties, tātad: HARD TO LEAVE, bet
iestāsti nu... Piedevām, nolūkā piesaistīt Rīgai vairāk
tūristu, Šlesers solās raudzīties uz to, lai LNO iestudētu
vairāk operu (laikam arī baletus!) angļu valodā.
Izsaucamies kopā ar Lailu Pakalniņu: Tas nekas, ka
pasaules vispopulārākās operas, ko radījuši Verdi,
Doniceti, Pučīni, Rossini, Mocarts, Bizē utt., nav angļu
operas! (CitaDiena 2009.12.XI).
55