dažos vÄrdos - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
dažos vÄrdos - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
dažos vÄrdos - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
UZ PĀRMAIŅU SLIEKŠŅA<br />
Jānis Lejiņš. Zīmogs sarkanā vaskā. Triloģija.<br />
Rīgā: Karogs. 1.sēj. Brāļi (2001. 423 lpp.),<br />
2.sēj. Ķēniņš (2004. 399 lpp.). 3.sēj. Rūnas.<br />
2009. 467 lpp.).<br />
Līdz ar Zīmoga sarkanā vaskā 3. grāmatas<br />
Rūnas atvēršanu pērngada maijā, noslēdzies<br />
liels darbs, kas noteikti sācies sen pirms 1.<br />
grāmatas publicēšanas. Triloģijā aprakstīti<br />
notikumi un cilvēki laikā, kad mūsu senču<br />
dzīves telpā sākās pārmaiņas, kas pilnīgi<br />
pārveidoja viņu dzīvi un kuru seku mantinieki<br />
esam arī mēs 800 gadus vēlāk. Mazās<br />
neatkarīgās letu (J.L. termins) valstiņas zaudēja<br />
savu neatkarību un nonāca pilnīgā vācu<br />
iekarotāju un katoļu baznīcas varā. Autora<br />
nolūks ir bijis, tālās pagātnes notikumus<br />
aprakstot, likt mums vilkt paralēles starp<br />
Latvijas likteni toreiz un tagad, meklēt risinājumus<br />
izdzīvošanai nākotnē, nosargājot<br />
savu latvietību.<br />
Romānos aprakstīti notikumi pusgadsimta<br />
garumā, laikā no 1162. līdz 1215.gadam.<br />
Darbība risinās Rīgā, Vidzemē, Vācijā, Krievijā<br />
un Romā. Romānu galvenie varoņi ir Tālavas<br />
ķēniņš Tālivaldis un bīskaps Alberts, kam jāpilda<br />
Ķeizara un Romas pāvesta uzdotie pienākumi.<br />
Stāstījumā darbojas daudz dažādu<br />
cilvēku, gan vēsturē zināmi, gan autora fantāzijas<br />
tēli – toreizējās Latvijas valstiņu ķēniņi<br />
un novadu valdnieki, viņu ģimenes locekļi,<br />
draugu un nedraugu pulks, vācu misionāri,<br />
ordeņu bruņinieki, tirgotāji u.c. Romānu<br />
darbība saistīta ar mūsu senču sabiedrības<br />
valdošo kārtu – labiešiem. Vienkāršo ļaužu<br />
dzīve vairāk manāma starp rindām.<br />
Jānim Lejiņam ir apbrīnojams stāstnieka talants<br />
un iztēles spējas. Viņš arī veicis pamatīgu<br />
pētniecības darbu, izmantojot saglabātos<br />
dokumentus, īpaši Indriķa hroniku, arheoloģijas,<br />
antropoloģijas un folkloras materiālus.<br />
Iedvesmi autors guvis muzeju eksponātus<br />
vērojot. Pūļu rezultātā lasām vēstures faktos<br />
balstītu darbu. Visiem sējumiem pievienotas<br />
atsauces un skaidrojumi. Vēstures zinātņu<br />
doktores Rūtas Grāveres atzinums: Vēstures<br />
notikumi romānā atainoti tik ticami, ka reizēm<br />
pārņem sajūta, ka lasi nevis romānu,<br />
bet vēsturnieka rakstītu apceri. Pusgadsimtu<br />
garam laika posmam Jānis Lejiņš ir veltījis<br />
1 115 lappuses.<br />
Piecdesmitgadnieks Jānis Lejiņš dzimis Cēsu<br />
rajonā (tātad mūsu senču Tālavā) kalpotāju<br />
ģimenē. Beidzis Latvijas Valsts Universitātes<br />
filoloģijas fakultāti (1978). Bijis literārais<br />
redaktors Latvijas Radio un Televīzijā,<br />
mēnešrakstā Karogs un laikrakstā Literatūra<br />
un Māksla. Viņam izdots stāstu krājums<br />
Mūsu stacija (1988) un literāri pierakstītās J.<br />
Gavara atmiņas Latvijas virsnieks Nr. 35473.<br />
Viņš ir arī vairāku videofilmu scenāriju autors.<br />
Autora stils ir raits un lakonisks. Romānu sāls<br />
ir interesantie, trāpīgie dialogi, pazib ironija<br />
un humors. Atkal un atkal gribas pārlasīt<br />
krāšņos aprakstus par mūsu senču ticējumiem,<br />
tradīcijām, pasaules izpratni.<br />
Triloģijas saturs ir sarežģīts. Sižetu veido trīs<br />
galvenie tematu loki, kas cieši saistīti, bet sakarībām<br />
ne vienmēr viegli izsekot, īpaši ņemot<br />
vērā, ka fabulas galvenie pavedieni vijas<br />
cauri visām trīs grāmatām. Pirmkārt, daudz<br />
lappušu veltīts notikumiem, kas saistīti ar lību<br />
un letu valstiņām tagadējā Vidzemē – lielākā<br />
bija Tālava, bieži minētas Turaida, Autīne,<br />
Imera. Otru grodo pavedienu veido notikumi<br />
Brēmenē, Romā, Naugārdē (Novgorodā),<br />
Polockā. Pilsētu varenie ar kārām acīm vēro<br />
mūsu nekristīto senču apdzīvoto zemes gabaliņu<br />
pie Baltijas jūras un kaļ plānus, kā tur<br />
iegūt ietekmi un varu. Trešā tēma saistīta ar<br />
tirgotājiem no Lībekas, Visbijas un Dānijas.<br />
Kopš vikingu laika beigām, iniciatīva Baltijas<br />
jūrā pārgājusi vācu tirgotāju rokās. Jau no<br />
12.gs. vidus Lībekas un Visbijas tirgoņi izmantojuši<br />
Daugavas un Gaujas ūdens ceļus<br />
tirdzniecībai starp rietumiem un austrumiem.<br />
Tirgotāju sēta atrodas nevien Visbijā, bet arī<br />
vietā pie Daugavas, kur vēlāk izveidojas Rīga.<br />
Arī tirgotāji uzmanīgi vēro notikumu attīstību<br />
Baltijas jūras austrumu krastā, organizē<br />
savu savienību un ir gatavi izmantot jebkuru<br />
situāciju, lai tikai gūtu peļņu. Vēsturnieks<br />
Indriķis Šterns ir pārliecināts, ka īstie Rīgas<br />
dibinātāji ir tirgotāji un nevis Bīskaps Alberts.<br />
(Indriķis Šterns. Latvijas vēsture, 1180-1290.<br />
Krustakari. Rīgā, 2002:163).<br />
Pirmā grāmatā Brāļi aprakstīts 22 gadus garš<br />
laika posms, no 1162.gada, kad piedzimst<br />
Tālavas ķēniņa jaunākais dēls Tālivaldis, līdz<br />
1184.gadam, kad Daugavgrīvā ierodas ordeņa<br />
brālis Meinarts. Tā ir kā lielas trīscēlienu<br />
drāmas pirmais cēliens – ievads nākamiem<br />
notikumiem. Otrā daļā Ķēniņš darbība ilgst<br />
astoņus gadus, no 1184. līdz 1192.gadam.<br />
Aprakstīti dramatiski notikumi gan ķēniņa<br />
Tālivalža dzīvē, gan Tālavā un apkārtnē.<br />
Netrūkst traģēdiju, intrigu, cīņu un nodevības,<br />
arī uzupurēšanās, vārda un goda turēšana<br />
u.c. Laika vīra pareģojums: mūsu visu<br />
nelaime ir jau ceļā un pasaule stāv uz naža<br />
asmens (129–131). Trešās grāmatas Rūnas<br />
darbība ilgst 17 gadus, no 1198. līdz ķēniņa<br />
Tālivalda nāvei 1215.gadā.<br />
63
Change language