dažos vÄrdos - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
dažos vÄrdos - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
dažos vÄrdos - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
saglabāt otru, bet izaudzināt arī vēl vismaz<br />
trešo trimdas paaudzi. Pārprasts, ka Okupācijas<br />
muzeja fonds izveidots pie PBLA (115).<br />
Tā vienmēr bijusi patstāvīga Latvijā reģistrēta<br />
organizācija; sākotnēji gan PBLA palīdzēja ar<br />
līdzekļu piesaisti ASV. „Rietumzemju ļaužu”<br />
īsbiogrāfijas no skopām divrindēm līdz izvērstiem<br />
aprakstiem. Man zināmo vidū samērā<br />
daudz neprecizitāšu un pat kļūdu. Minēšu<br />
tikai vienu. Valodnieka Valža <strong>Jura</strong> Zepa tēvs<br />
nav Francis (953), bet gan Jāzeps. Kļūda ieviesusies<br />
Latvju enciklopēdijas 1962. gada<br />
papildinājumos. Te nu atkal mājiens pašai<br />
Rietumu latviešu saimei, ka arī tās uzziņu<br />
avoti nav vienmēr uzticami un cenšanās pēc<br />
pilnības un precizitātes ir nebeidzams darbs.<br />
Diemžēl jāturpina par, manuprāt, vienu lielu<br />
grāmatas trūkumu, kas nav gan autora paša,<br />
bet Latvijas valodnieku un korektoru darba<br />
rezultāts. Tie ir autora minētie priekšraksti<br />
īpašvārdu rakstības jautājumā, kas nepieļaujot<br />
Rietumzemēs lietotās īpašvārdu rakstības<br />
atspoguļojumu. Autora vārdiem: Ja jau latviešu<br />
runā, piemēram, paliekoši iekļauti tādi<br />
vārdi kā ‘akropole’, ‘megapole’, tad vajadzētu<br />
būt arī Mineapolei un Indianapolei (kā saka<br />
tur dzīvojošie latvieši), nevis Mineapolisai un<br />
Indianapolisai (ko nezin kādēļ vajag mūsu<br />
valodniekiem) (6). Kas gan ir šī vara, kas<br />
ir augstāka nekā autora prāts un ārzemēs<br />
dzīvojošo latviešu saprašana un kas, kā liekas,<br />
nepieļauj ārzemēs latviskoto vietvārdu<br />
rakstību pat pieminēt garajos sarakstos,<br />
kaut vai, lai, lasot ārzemju avotus, saprastu,<br />
ka tur vietvārdus palaikam latvisko citādi?<br />
Neba jau tiem trūkst savas loģikas un valodas<br />
izjūtas. Kāpēc, piemēram, nedrīkst teikt<br />
Adelaide, kas – rets gadījums – pat pilnīgi<br />
atbilst vietējai rakstībai? Un kāpēc jāuzspiež<br />
galotne „-e” Eslingenai? Un kāpēc ASV pilsēta<br />
Grand Rapidi, kā to, vadoties no angliskā<br />
daudzskaitlinieka, analogi Latvijas daudzskaitlinieku<br />
pilsētām sauc vietējie latvieši,<br />
kļuvuši par dubultizkropļoto Grandrepidsa?<br />
Un kāpēc nedrīkstētu kā daudzskaitlinieku<br />
locīt Milvoki un ļaut turieniešiem dzīvot<br />
Milvokos? Kas gan par steidzīgiem cilvēkiem<br />
ir Latvieši Tempā, lai gan Tampā (Tampa) dzīvo<br />
lielākoties latvieši pensijas gados? Vietas<br />
identitāte arī ir identitāte un jārespektē tikpat<br />
lielā mērā kā dotais vārds un uzvārds.<br />
Šāda valodnieciska augstprātība nekādi nepalīdz<br />
citam citu saprast un vienot latviešus<br />
pasaulē ar latviešiem Latvijā.<br />
Līdzīga problēma ar vārdiem un uzvārdiem.<br />
Ja jau rakstām par latviešiem rietumzemēs,<br />
būtu gan jārespektē viņu personīgais gods<br />
un cieņa un jāļauj viņiem, vismaz iekavās,<br />
saukties vārdos, ar kuriem viņi tur pazīstami.<br />
Tā meklējam sarakstā, vai atrodams kādreizējais<br />
ALAs priekšsēdis Mārtiņš Duhms,<br />
bet atrodam tikai Dūms, Mārtiņš. Kā lai zinām,<br />
ka tā ir tā pati persona? Atrodam trīs<br />
Nolendorfus (gan ar norādi arī Nollendorfs),<br />
kuri nekad nav dokumentos tā rakstīti, bet<br />
drusku tālāk Nollendorfu, Andri, kurš vienmēr<br />
parakstījies ar vienu „l”. Un, protams,<br />
visi Richardi kļuvuši par Rihardiem, Heinrichi<br />
par Heinrihiem utt. Bet ir vēl nepatīkamāk: tā<br />
Okupācijas muzeja un savulaik Gaŗezera [kā<br />
tur] vasaras vidusskolas direktore Gundega<br />
Michele kļuvusi par Mišeli. Vai tiešām latviešu<br />
valodas tīrības vārdā?<br />
Taču svarīgāk nekā lādēt augstos pareizrakstības<br />
dievus ir novērtēt, cik grūts, nepateicīgs<br />
un nebeidzams ir šāds darbs, cik daudz<br />
pateicības esam parādā cilvēkam, kurš to<br />
veicis kā savu mūža uzdevumu un – pats<br />
svarīgākais – cik daudz vēl ir darāmā.<br />
Valters Nollendorfs<br />
Recenzents ir viens no JG dibinātājiem (1955), ģermānistikas<br />
doktors (U. of Michigan, 1962), ģermānistikas<br />
žurnāla Monatshefte redaktors (1972-1979,<br />
1990-1995). Kopš 1996.gada dzīvo Rīgā, kur ir LOM<br />
valdes loceklis un LOM gadagrāmatas redaktors.<br />
PAULS TOUTONGHI – ARĪ VĀCISKI<br />
2006. gadā iznāca Paula Toutonghi angļu<br />
valodā rakstītais romāns Red Weather par<br />
latviešu ģimeni, kas 60. gados izkļuvusi no<br />
Latvijas un apmetusies uz dzīvi Milvoku<br />
(Milwaukee) pilsētā, ASV (skat. JG 248:60).<br />
Tagad šis romāns pārtulkots vāciski un to<br />
2009.gada martā laidis klajā Vācijā labi pazīstamais<br />
Rowohlt apgāds Berlīnē – ar virsrakstu<br />
Die Geschichte von Yuri Balodis und<br />
seinem Vater, der eigentlich Country-Star<br />
war (stāsts par Juri Balodi un viņa tēvu, kas<br />
patiesībā bija populārās mūzikas zvaigzne).<br />
No vācu lasītājiem līdz šim saņemtas atzinīgas<br />
atsauksmes. Daži citāti no tām: <strong>Jura</strong><br />
Baloža un viņa tēva stāsts ir melanholisks<br />
skatījums uz kādu baltiešu ģimeni Amerikā<br />
20.gs. otrā pusē, un vienlaikus arī stāsts par<br />
kādu neveiksmi, kādu atziņu un par jaunu<br />
sākumu. Ar sirsnīgu humoru un iejūtību<br />
amerikānis Pauls Toutonghi stāsta par vēl<br />
viena Amerikas sapņa nožēlojamo sabrukšanu<br />
pilsoniskas neapmierinātības šaurībā.<br />
Juris ir gluži normāls amerikāņu pusaudzis,<br />
74
Change language