dažos vÄrdos - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
dažos vÄrdos - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
dažos vÄrdos - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
GRĀMATAS<br />
MĪLESTĪBU MEKLĒJOT<br />
Nesaule, Agate. In Love with Jerzy Kosinski.<br />
A Novel. Madison: Madison Terrace Books<br />
(Univ. Of Wisconsin Press), 2009. 211 lpp.<br />
Nesaules angļu valodā rakstītā romāna pašā<br />
pirmajā lappusē lasām visai neveiklu un nepievilcīgu<br />
dzimumakta tēlojumu, kas varētu<br />
atgādināt gliemeņu kopošanās aprakstu pamatskolas<br />
dabas mācības grāmatā. Sevišķu<br />
interesi par turpmāko tas nemodina. Katrā<br />
ziņā tomēr iepazīstamies ar romāna galvenajām<br />
personām – pusmūža vecuma II<br />
Pasaules kara Eiropas bēgli, latvieti Annu<br />
Dūju, kura mājvietu atradusi ASV vidienes<br />
pavalstī Viskonsinā, un viņas amerikāņu<br />
vīru Stenliju. Pēc alkohola dvakojošā vīra<br />
apkampienus Anna pacieš, lielā vienaldzībā<br />
noraudzīdamās uz bērziem aiz loga, kas tai<br />
atgādina Latviju. Taču vīram viņa apgalvo,<br />
ka bijis „labi.” Lasītājs gan saprot, ka laulāto<br />
attiecības nebūt nav labas. Anna atstāj vīru<br />
šņācam, nodušojas un „savā” istabā (te ir<br />
paklanīšanās Virdžīnijai Vulfai) iegājusi, tūdaļ<br />
atšķir daudz lasīto Ježija Kosinska romānu<br />
The Painted Bird (Izkrāsotais putns) – par<br />
kāda zēna, it kā paša Kosinska, šaušalīgajiem<br />
piedzīvojumiem minētajā karā. Anna ilgojas<br />
satikt Kosinski, kurā viņa saskata gara radinieku<br />
un nomoda sapņos iztēlojas, ka abi<br />
tiešām satiekas un acumirklīgi saprotās. Šai<br />
lasītājai gan grāmatas virsraksts, gan pusmūža<br />
vecuma labi izglītotas un inteliģentas<br />
sievietes atkārtotā fantazēšana par kontroverso<br />
Kosinski likās maķenīt samākslota un<br />
romāna gaitā šur tur par varītēm aiz matiem<br />
pavilkta.<br />
Nenākas viegli nedz romānā ielasīties, nedz<br />
Annas liktenī iedzīvoties. Autore savu vēstījumu<br />
pasniegusi ļoti saraustīti, dažkārt<br />
šķietami nesakarīgos īsos fragmentos, no<br />
kuriem lasītājam jānopūlas izlobīt Annas un<br />
citu romānā iepīto personu stāstus. Tikai ap<br />
romāna vidu noskaidrojas, kā Anna satikusi<br />
un apprecējusi maz izglītotu un neinteliģentu<br />
vīru, kuru kauns bij’ tādu līdzi ņemti, žēl<br />
mājās paliekot, un kādēļ viņai paiet tik ilgi,<br />
lai sasparotos un no vīra aizietu? Pazīšanās<br />
ar Stenliju sākusies Annas tēva bērēs, pie<br />
tam visai neparastā veidā, un liekas, ka tolaik<br />
18 gadu vecā Anna sākotnēji saskatījusi<br />
Stenlijā it kā tēva atvietotāju. Tēvs Rīgā<br />
strādājis Ārlietu ministrijā, pārvaldījis kādas<br />
sešas valodas, bet krievu laika pārdzīvojumi<br />
viņu ļoti traumējuši un laupījuši spēju iemācīties<br />
arī vēl angļu valodu, tādēļ ASV nonākot<br />
bijis jāstrādā smags un savam agrākajam<br />
stāžam nepiemērots maizes darbs. Anna ļoti<br />
cietusi, redzot savu tēvu tā pazemotu. Viņa<br />
atceras, ka tēvam bijušas „bēgļa” acis, tāpat<br />
kā Kosinskim. Kaut kur savā zemapziņā<br />
Anna velk patiesībā gluži nepamatotas paralēles<br />
starp tēvu un Stenliju. Pēdējais no vienas<br />
puses Annu publiski apvaino, noliek un<br />
pazemo, bet no otras puses baidās, ka Anna<br />
varētu no viņa aiziet. Anna savā vientiesībā<br />
domā, ka viņai Stenlijs jāglābj un jāžēlo, līdz<br />
vadzis tomēr lūzt un viņa vīru atstāj.<br />
Taču Annai ir arī bailes palikt vienai, un drīz<br />
pēc Stenlija atstāšanas viņa ievieto avīzē<br />
sludinājumu, ka meklē draugu. Sameklē<br />
arī, bet atkal seko vilšanās. Šis par Annu<br />
krietni jaunākais draugs viņai „apmālē acis,”<br />
blēdās, melo un Annu apzog. Romāniņam<br />
ar Andreju (nav latvietis) piešķirta diezgan<br />
plaša loma. Anna nav vienīgā, kas piedzīvo<br />
vilšanos attiecībās ar vīriešiem. Romānā garāmejot<br />
pieminētas arī vairākas citas vīriešu<br />
dēkās neveiksmīgas sievietes.<br />
Kādēļ Anna ir tik naiva, neuzņēmīga un lētticīga?<br />
Autore Annas raksturu un izturēšanos<br />
lūko attaisnot ar viņas kara piedzīvojumu<br />
Eiropā radīto traumu, ko viņas amerikāņu<br />
draugi nespēj saprast. Dažkārt tas darīts<br />
mazliet negaidītā un „sadomātā” veidā, piemēram,<br />
kad Anna, braukdama draudzenes<br />
automašīnā, pēkšņi ne no šā, ne no tā savā<br />
iztēlē dzird šāvienus un redz asins traipus<br />
sniegā (8.lpp). Lasītāja simpātijas pret Annas<br />
jūtīgumu mazina mūsdienās masu mēdijos<br />
katru dienu dzirdāmās ziņas par kara šausmām<br />
visās pasaules malās. Anna galu galā<br />
dzīvo drošībā, ir vesela, pārtikusi un labi izglītota.<br />
Autore piedāvā tikai samērā skopas<br />
ziņas par Annas pašas kara laika pieredzi.<br />
Daudz plašāk izvērsti ir vairāki fragmenti,<br />
kuros par II Pasaules kara baismīgi dēkainajiem<br />
piedzīvojumiem Annai stāsta nejauši<br />
iepazīta Polijas žīdiete Zāra, ar kuru viņai<br />
nodibinās savstarpēja izpratne un draudzība,<br />
kādu Annai nav izdevies rast pie amerikāņu<br />
draugiem, universitātes kolēģiem un interešu<br />
grupām. Katram savs krekliņš ir tuvāks un<br />
savas „ciešanas” šķiet smagākas.<br />
Visumā Anna ir labi iedzīvojusies amerikāņu<br />
sabiedrībā, bet nav arī aizmirsusi savu latvietību,<br />
ko autore tiecas parādīt dažādos veidos.<br />
Bērzus mājas priekšā jau minējām. Tālāk<br />
autore apgalvo, ka Anna satraukuma brīžos<br />
domās skaitot latviešu dainas gluži kā kādu<br />
mantru vai lūgšanu. Lai nu tā būtu. Anna<br />
apmeklē latviešu sarīkojumus tuvējā lielākā<br />
pilsētā. Autore uzsvērusi, ka 14. jūnijā, latviešu<br />
tautas lielajā sēru dienā, ir dzimšanas<br />
dienas kā Stenlijam, tā Kosinskim, laikam<br />
vēlēdamās, lai lasītājs šajā apstāklī saskatītu<br />
60
Change language