dažos vÄrdos - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
dažos vÄrdos - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
dažos vÄrdos - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
demokrātijas sastāvdaļa. Tādu netrūkst arī<br />
Šveicē, kuras stabilo demokrātiju un kultūru<br />
autore idealizēti piemin pēcvārdos. Konflikti<br />
var neparādīties tikai valstīs, kur valda diktatori.<br />
Jā, Šveicē valda laba kārtība, vilcieni pienāk<br />
laikā. Trīs tautas labi sadzīvo vienā zemē.<br />
Šveice nepieder Eiropas Savienībai. Stipra ir<br />
labā spārna partija, kas cenšas samazināt<br />
ieceļotāju skaitu un to tiesības, tā veicinot<br />
Šveices izolēšanos no citām zemēm un to<br />
problēmām. Taču ir arī sfēras, kurās Šveice<br />
ir ilgi bijusi atpakaļ palikusi, arī salīdzinot ar<br />
Latviju. Sievietes federālās vēlēšanās ieguva<br />
balsstiesības 1971.gadā un kantonu vēlēšanās<br />
Apencellē (Appenzell) tikai 1991. gadā.<br />
Un 1999. gadā tikai 39% no 3 000 intervētām<br />
sievietēm uzskatīja, ka viņām būtu vēlamas<br />
tādas pašas tiesības kā vīriešiem. Pilnīgs<br />
pretstats šādai tradīcijai ir Latvijas un pārējo<br />
Baltijas valstu izcilās politiķes, rakstnieces un<br />
mākslinieces.<br />
Kaut var apšaubīt, vai šeit aplūkotā grāmata<br />
atbilst Grīnumas pašas uzstādītajiem kvalitātes<br />
kritērijiem (709), nav iemesla noliegt<br />
viņas kompetenci. Viņa ir viena no Latvijā<br />
izdotās Raiņa gadagrāmatas sastādītajām<br />
un Raiņa darbu komentētāja Zinātņu akadēmijas<br />
Literatūras un valodas institūtā. Viņas<br />
raksti 1979., 1980. un 1981.gada gadagrāmatās<br />
ir saistoši un no zinātniska viedokļa<br />
nevainojami nostrādāti. Pētnieces disertācijas<br />
nosaukums Raiņa nepabeigtās lugas ar<br />
antīkās pasaules vielu izraisa interesi. Lugu<br />
tēma liekas augstākā mērā aktuāla. Konflikti,<br />
kā zināms, bijuši centrā arī antīkajā literatūrā<br />
un pasaulē.<br />
Grīnuma Latvijā ir viena no redzamākajām<br />
rainoloģēm. Šveicē viņai iznāca sastapties<br />
ar latviešiem, kas nebija rainologi. Daži bija<br />
literatūrzinātnieki vai valodnieki, daļa – citu<br />
profesiju pārstāvji. Varbūt pētniece, viesodamās<br />
Šveicē un Stokholmā, nebija guvusi sagaidīto<br />
ievērību, kāda viņai bija Latvijā. Tādēļ,<br />
liekas, Grīnuma Piemiņas paradoksos trimdiniekiem<br />
veltījusi nicinošus vārdus. Taču, iepazinusi<br />
Raiņa ētiku un dzīves ziņu, viņa būtu<br />
arī varējusi pārvarēt negatīvās jūtas un pieņemt<br />
faktu, ka daļa trimdinieku uzņēmušies<br />
neierastas lomas savā ārzemju vidē, kur laba<br />
tiesa no viņiem guvuši panākumus, strādājot<br />
gan Latvijai, gan patvēruma zemēm. Šai<br />
sakarībā ar prieku atceros vārdus, kādus par<br />
Latvijas un ārzemju latviešiem savos rakstos<br />
un grāmatās labvēlīgā apgaismībā paudis<br />
profesors Viktors Hausmanis. Brīvs no narcisma,<br />
viņš ļāvis mums visiem justies kā kopīgai<br />
dzimtenei piederīgiem, vienalga vai dzīvojam<br />
Cesvainē, Rīgā, Stokholmā, Bristolē<br />
vai Toronto.<br />
”Pēcvārdos” pieminēta Latvijas aktuālā sarežģītā<br />
situācija. Gribētos teikt to, ko dažādās<br />
sakarībās teikuši jau daudzi citi – jāsāk ar<br />
sevi. Grīnuma kā zinātniece, literāte, pedagoģe<br />
varētu būt viena no tiem, kas tautā veicina<br />
procesus, ko viņa uzskata par vēlamiem.<br />
Taču atbildība par Latvijas politisko un morālo<br />
pagrimumu grāmatā nobīdīta uz citiem.<br />
Kopš atbrīvošanās no okupācijas, Latvija atrodas<br />
nepārtrauktā pārvērtību procesā, kas<br />
nav pārvarams īsā laika sprīdī. Taču latvieši<br />
ir pārcietuši lielākas grūtības nekā tās, kas<br />
tagad valda Latvijā. Tās tiks pārvarētas. Kaut<br />
ne sevišķi saticīgi, latvieši ir izturīgi un vispusīgi<br />
apdāvināti daudzās jomās. Par spīti krīzei,<br />
Latvijā notiek radoši procesi gan mākslā,<br />
gan zinātnē.<br />
Visubeidzot Raiņa vārdi dzejolī „Jums sievietēm”:<br />
No jūsmas kusīs netice un smīnums,<br />
Nāks ziedon´s, dailē pārvaldošā mīla,<br />
Un smaidā vērtīsies viss ļaužu grīnums.<br />
(Jānis Rainis. Raksti. 14.sēj. Västerås: Ziemeļblāzma,<br />
1963.155. lpp)<br />
Aina Siksna<br />
JG pastāvīgā līdzstrādniece Aina Siksna ir psihiatrijas<br />
doktore. Dzīvo un strādā Stokholmā. Daudz uzturas<br />
Latvijā.<br />
ZUDUŠAIS UN ATRASTAIS<br />
LITERATŪRĀ<br />
Eva Eglāja-Kristsone, Benedikts Kalnačs<br />
– sastādītāji un redaktori. Back to Baltic<br />
Memory: Lost and Found in Literature,<br />
1940-1968. Rīgā: Latvijas Universitātes<br />
Literatūras, folkloras un mākslas institūts<br />
(LU LFMI), 2008. 296 lpp.<br />
Rakstu krājums, kura virsraksts saskan ar<br />
LU LFMI 2007.29.-30.X Rīgā sarīkotās 7.<br />
Starptautiskās baltiešu literatūras zinātnieku<br />
konferences nosaukumu, sastiķēts no septiņu<br />
ieviržu sesijās angļu valodā nolasītiem 20<br />
pētījumiem – pieciem igauņu, sešiem lietuviešu<br />
un deviņiem latviešu. Daudzveidīgais<br />
latviešu rakstītāju loks ir cieši saistīts ar<br />
Benedikta Kalnača vadīto LU LFMI. Kaut arī<br />
aplūkotajā laika posmā hronoloģiski ietilpst<br />
četri vācu okupācijas gadi, ievietotie raksti<br />
koncentrējas tikai uz gadiem, kad baltieši at-<br />
66
Change language