dažos vÄrdos - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
dažos vÄrdos - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
dažos vÄrdos - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
izglītību. Kā literārās valodas daudzās citās<br />
zemēs un valstīs, visnotaļ Ziemeļeiropā, to<br />
pamati gadu simteņiem sakņojās kristīgās<br />
baznīcas galveno kanonu tulkojumos un<br />
reliģisko rakstu sacerējumos. Kā šis process<br />
norisinājās, šai krājumā tiek iztirzāts gan<br />
hronoloģiski, gan arī no dažnedažādiem<br />
viedokļiem – katoliskiem, luterāniskiem,<br />
hernhūtiskiem, latviskiem, igauniskiem u.c.<br />
Jāmin, ka gadu simtiem reliģiskā literatūra<br />
– Bībele, sprediķu un dziesmu grāmatas bija<br />
vai vienīgā latviešiem un igauņiem pieejamā<br />
lasāmviela. Literāro valodu rašanās lielā<br />
mērā palīdzēja izveidot arī igauņu un latviešu<br />
tautu identitāti. Šis process nebija vienkāršs.<br />
Igauņiem ilgu laiku bija svētie raksti, un ne<br />
tikai tie, divās atšķirīgās valodās, dialektos.<br />
Kurzemniekiem un vidzemniekiem, kuriem<br />
ilgus gs. nebija nekādas kopīgas saites, bija<br />
atsevišķas dziesmu grāmatas. Latvijas katoliskiem<br />
latgaliešiem savukārt bija un ir sava<br />
reliģiskā un laicīgā literārā valoda.<br />
Krājumam pievienotas hronoloģiskas tabulas,<br />
kas parāda igauņu un latviešu paralēlo<br />
literāro valodu attīstību no to pašiem sākumiem<br />
līdz 18.gs. Tāpat tur rodama plaša<br />
bibliogrāfija un personu rādītājs. Jāmin, ka<br />
šo rindu rakstītāja raksti un Jāņa Krēsliņa, Jr.<br />
apceres bibliogrāfiski un rādītājā ir piedēvētas<br />
vienam un tam pašam autoram. Žēl, ka<br />
par rakstu autoriem nav pievienoti nekādi<br />
paskaidrojumi.<br />
Jānis Krēsliņš, Sr.<br />
Recenzents par savu kulturoloģisko veikumu saņēmis<br />
2009.gada Anšlava Eglīša un Veronikas Janelsiņas<br />
Balvu.<br />
NEPABEIDZAMS MŪŽA DARBS<br />
Ilgvars Veigners. Latvieši rietumzemēs un<br />
vēl dažās zemēs. Rīga: SIA „Drukātava”,<br />
2009. 978 lappuses + „Personu tematiskais<br />
rādītājs”.<br />
Milzīgs darbs. Mīlestības darbs. Mūža darbs.<br />
Neiespējams darbs, ievērojot apstākļus, kādos<br />
tas tapis. Taču arī – nepabeidzams darbs.<br />
Piemineklis latviešiem, kas nedzīvo Latvijā,<br />
bet, kā pirmajā ar roku rakstītajā versijā –<br />
Zem vienām debesīm (1968). Tai pašā laikā<br />
neizteikts pārmetums, jo par spīti Latvju enciklopēdijai<br />
un vairāku apmetņu vēsturēm<br />
šāds plašs pārskats pašās rietumzemēs vēl<br />
nav tapis, lai gan tur tādam bija un ir daudz<br />
labāki priekšnoteikumi.<br />
Kopš 60. gadiem tapušais apkopojums pirmo<br />
reizi iespiestā veidā parādījās 1993.gadā<br />
zem virsraksta Latvieši ārzemēs. Tas lielā<br />
mērā salīdzināms ar arheoloģisku pētījumu,<br />
no atsevišķiem izkaisītiem informācijas<br />
priekšmetiem un lauskām cenšoties veidot<br />
vienotu un kaut cik objektīvu priekšstatu par<br />
latviešiem otrpus dzelzs priekškara. No šī<br />
viedokļa, kaut daudzās detaļās nepilnīgs un<br />
palaikam kļūdains, tas ir ar vēsturisku vērtību:<br />
liecība, ka ar neatlaidīgu ilgvarēšanu (6)<br />
par spīti padomju varas centieniem visu apslēpt<br />
tomēr bija iespējams daudz ko atrast,<br />
restaurēt un ekstrapolēt.<br />
Jaunākais, daudz apjomīgākais izdevums<br />
cenšas aizpildīt 1993.gada izdevumā atrodamos<br />
robus un tai pašā laikā aprakstus papildināt<br />
līdz mūsdienām. Tādējādi gan tas ir<br />
daudz pilnīgāks un precīzāks, taču diemžēl<br />
ne pietiekami, lai sējums varētu pretendēt<br />
uz uzticamas un citējamas rokasgrāmatas<br />
apzīmējumu, ko no padomju laikā tapušās<br />
grāmatas nevarēja sagaidīt. Autors paļāvies<br />
uz daudziem informācijas sniedzējiem<br />
Rietumos un izmantojis arī citus uzziņas avotus,<br />
taču ne vienmēr viņam izdevies sasniegt<br />
vajadzīgo pilnību un precizitāti.<br />
Grāmatai ir šādas sadaļas: „Rietumzemju<br />
latviešu etnoģeogrāfija” (ar vispārēju ievadu<br />
un ieskatu 21 zemēs); „Rietumzemju latviešu<br />
organizācijas un etniskās norises” (ar 35<br />
apakšsadaļām); „Latviešu apmetnes rietumzemēs”<br />
(ar 233 vietu aprakstiem); „Latviešu<br />
norišu hronika” (no 1889. līdz 2008. gadam);<br />
„Pēdējā brīža informācija” (papildinformācija<br />
par latviešu apmešanās vietām Lielbritānijā,<br />
par latviešiem Īrijā, Luksemburgā, Islandē un<br />
Japānā); „Rietumzemju ļaudis” (ar nepilniem<br />
10 000 šķirkļu). Pievienotas arī kartogrammas<br />
un tematisks personu rādītājs.<br />
Milzīga kompilācija, kas sniedz iespaidīgu<br />
pārskatu un ieskatu. Taču tā jālieto piesardzīgi,<br />
datus pēc iespējas pārbaudot citos<br />
avotos. Žēl, ka trūkst bibliogrāfijas, kas ļautu<br />
grāmatas lietotājam pašam meklēt tālāk.<br />
Jau papētot man zināmās vietas, cilvēkus un<br />
norises, parādās trūkumi, neprecizitātes vai<br />
kļūdas. Sākšu ar, manuprāt, lielu trūkumu<br />
nodaļā par organizācijām un norisēm. Neatrodam<br />
te izglītību un latviešu skolas, kuras<br />
jāmeklē vai nu atsevišķu vietu (piemēram,<br />
Minsteres latviešu ģimnāzija) vai organizāciju<br />
aprakstos (piemēram, ASV vasaras vidusskolas<br />
zem ALA, lai gan „Kursa” nebija ALAs<br />
pakļautībā). Žēl, jo izglītība palīdzēja ne tikai<br />
73
Change language