dažos vÄrdos - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
dažos vÄrdos - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
dažos vÄrdos - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
Dr. Estere Sana Takeuči (Esther Sans Takeuchi)<br />
saņem Tehnoloģijas un Inovācijas medaļu<br />
un Dagmāra Lapiņa (Ņujorkas Salas skola), 2. vietu –<br />
Krista Zamura (Ņujorkas Bronksas skola) un Tomass<br />
Pildegovičs (Vašingtonā), 3. vietu – Ariāna Ūle<br />
(Bostonā) un Sarma Millere (Indianapolē), bet 4. –<br />
Daiga Cera (Čikāgā). ••• Draudzīgā aicinājuma<br />
balva (pēdējo reizi) labākajām skolām – Rīgas Valsts<br />
1. ģimnazijai, Rīgas Franču licejam, Daugavpils<br />
Krievu vidusskolai, arī valsts ģimnazijām Cēsīs,<br />
Krāslavā un Jēkabpilī. ••• Par Rīgas sakarīgāko<br />
pedagogu skolēni ievēlējuši Kultūras vidusskolas skolotāju<br />
Persiju Ģedertu, 2. vietā – bērnu un jauniešu<br />
centra Daugmale skolotājs Jānis Kalniņš, bet 3. –<br />
Āgenskalna ģimnazijas skolotāja Iveta Daude. •••<br />
ASV prezidents Baraks Obama zinātniecei Esterei<br />
Sānai-Takeuči, kuras vecāki ir latvieši, pasniedz ASV<br />
visaugstāko apbalvojumu par ilgstoši strādājošas<br />
baterijas izveidošanu implantējamiem sirds defibrilātoriem.<br />
••• 2009. gada balvas sportā saņem<br />
basketboliste Anete Jēkabsone-Žogota un bobslejists<br />
Jānis Miņins. ••• Nobela Prēmija literatūrā<br />
piešķirta 56 g.v. Rumānijas vācu ģimenē dzimušajai<br />
Hertai Millerei (skat. 23. lpp.) , bet Bukera Prēmija<br />
– britu rakstniecei Hilarijai Mentelei (Hillary Mantel),<br />
kuras pazīstamākais darbs ir vēsturiskais romāns<br />
Wolf Hall (Vilka muiža) par Henrija VIII padomnieku<br />
Kromvelu (Thomas Cromwell,1485?-1540). •••<br />
ES augstākā godalga Andreja Saharova balva piešķirta<br />
Krievijas nevalstiskajai organizācijai Memoriāls<br />
un tās aktīvistiem Ludmilai Aļeksejevai, Sergejam<br />
Kovaļovam un Oļegam Orlovam par staļinisko represiju<br />
upuru piemiņas saglabāšanu un demokrātijas<br />
popularizēšanu. Neraugoties uz žurnālistes Nataļjas<br />
Estemīrovas un čečeņu labdarības darbinieku<br />
Zaremas Sadulajevas un Alika Džabrailova nogalināšanu<br />
pērnvasar, Kovaļovs paziņo, ka Ziemeļkaukāzā<br />
Memoriāla cīņa netiks pārtraukta, un piekodina, ka<br />
Eiropas pienākums ir neklusēt Krievijas cilvēktiesību<br />
pārkāpumu priekšā. (re)<br />
M Ū Z I K A – Zīmīgus vārdus par Brigitas Ritmanes<br />
komponēto un Atmodas laikā Ievas Akurāteres u.c.<br />
daudz dziedāto „Manai tautai” (ar Andra Ritmaņa<br />
vārdiem), ko tagad 11 dziedātāju liela grupa Mārtiņa<br />
Otto vadībā ieskaņojusi jaunā video ierakstā (skat.<br />
YouTube), pērngada 18. novembrī saka kāda anonīma<br />
blogiste: Dziesma ir tikpat veca kā es. 1989. gadā<br />
Ieva Akurātere „Manai tautai” dziedāja zvejnieku<br />
kolhoza „Boļševiks” klubā Tautas frontes Liepājas<br />
nodaļas konferences laikā. Tieši tad radās doma par<br />
sarkanbaltsarkanā karoga pacelšanu virs Liepājas<br />
Pedagoģijas akadēmijas (tolaik-Liepājas Pedagoģiskā<br />
institūta). Klausoties „Manai tautai” Ievas Akurāteres<br />
izpildījumā, mani pārņem saviļņojums un pacilātība.<br />
Izjūtu cieņu un pateicos tiem Atmodas laika aktīvistiem,<br />
kuri ar savu darbību garīgi balstījuši, vienojuši<br />
un uzturējuši latviešu nacionālo pašapziņu. Tas laiks<br />
bija manu vecāku jaunība – viņu acis kļūst jaunākas,<br />
smaida grumbiņas izteiksmīgākas, kad viņi runā par<br />
Atmodu, par „pagrīdes kino”, par „aizliegtajiem radio<br />
viļņiem”, par vienotību un lieliskajām ballītēm ar<br />
saviem domubiedriem. Daļa manu vienaudžu nu jau<br />
kādu laiku dzīvo zem citām debesīm un daļa domā<br />
tur arī palikt. Daļa cer atgriezties te, lai nosirmotu.<br />
Bet ir tādi Cilvēki, kuri ir palikuši te un kuri dod pasakainu<br />
spēku un enerģiju citiem, kas arī palikuši<br />
te. Šie Cilvēki ar savu rosību ir aktualizējuši dziesmu<br />
„Manai tautai”. ••• London Evening Standard<br />
kritiķis Kimberlijs (Nick Kimberley) par mecosoprāna<br />
Elīnas Garančas Karmenu Londonas Karaliskās operas<br />
(Royal Opera House) iestudējumā: Latviešu mecosoprāns<br />
ir dabiska blondīne, bet Karmenas parūka<br />
viņai piestāv. Svārki sacēlušies bīstami augstu, rokas<br />
sānos iespiedusi, viņa izstaro žilbinošu seksuālitāti,<br />
kas sabalansēta ar draiskulīgu atjautību. Un The<br />
(London) Times kritiķis Morisons (Richard Morrison):<br />
Jaunā latviete izskatās fantastiski. Šī ir Karmena,<br />
kuras spēja pārvērst spēcīgus vīrus želejā ir pilnīgi<br />
pārliecinoša. ••• Žurnāls Musical America savu-<br />
Jonas Gasiūnas. Faustas<br />
50
Change language