dažos vārdos - Jura Žagariņa mājas lapas

Kadrs no videoklipa Die Geschichte von Yuri
Balodis und seinem Vater:
http://www.youtube.com/watch?v=kERqCPT-nn4
kurš palaikam sāpīgi izjūt, ka viņa vecāki
neglābjami attālinājušies no savas pagātnes,
dzimtenes un valodas. Līdz beigām
Toutonghi protagonisti pāraug paši sevi
un atrod savstarpēju tuvību. Brīnumskaista
grāmata. (..) Reti kad esmu kādu grāmatu
ar tādu sajūsmu izlasījis nedaudz dienās. Šis
humora pilnais, bet arī pārdomu rosinošais
romāns parāda vairāk nekā tikai sešpadsmitgadīga
zēna pieaugšanu. Sastopam arī politiskus
jautājumus, ieskatus Padomju Latvijas
ikdienā, pirmo mīlestību un divus sodāmus
noziegumus. Romāna tēli ir skaisti izstrādāti.
(..) Liela lasīšanas bauda.
Atmiņas atsvaidzināšanai: Paula Toutonghi
tēvs ir ēģiptietis, bet māta latviete, kas dēlu
centusies audzināt par latvieti. Viņš prot latviski
runāt, lasīt un rakstīt, un latviešu kultūras
pasaulē jūtoties kā mājās.
Biruta Sūrmane
ATPAKAĻ PIE DABAS!
Journal of Baltic Studies (JBS), 40/3
September 2009. The Association for the
Advancement of Baltic Studies (www.balticstudies-aabs.org).
Speciālizdevums par vides jautājumiem
Baltijas valstīs (From Phosphate Springs to
’Nordstream’: Contemporary Environmentalism
in the Baltic States), ko sastādījis Aberdīnas
U. (U. of Aberdeen) profesors Galbrets
(David J. Galbreath), liekas, ir pirmais rakstu
krājums angļu valodā par „zaļo” kustību Baltijas
valstīs, par šīs kustības panākumiem un
problēmām.
Baltiešiem vides politika ir tradicionāli svarīga.
Folklorā un klasiskajā literatūrā igauņi,
latvieši un lietuvieši augstu vērtē dabas
skaistumu un tīru, nepiesārņotu vidi. „Dziesmoto”
revolūciju sākums Viļņā, Rīgā un
Tallinā sakrita ar skaļu un nepārprotamu
opozīciju pret vides sagandēšanu. Baltieši
vienmēr ir vēlējušies dzīvot saskaņā ar dabu,
par ko liecina, piemēram, diskusijas Latvijā
par celulozes fabriku Ozolsalā, jūtīgums attiecībā
uz industrializāciju Daugavas krastos
un citās skaistās, nacionāli nozīmīgās vietās.
Tajā pat laikā jāuzsver, ka nav Latvijas
spēkos vienai kontrolēt piesārņojumus savā
zemē. Daugavas tīrais ūdens tiek piesārņots
no upes augšpuses, bet Baltijas jūra – no
Sv. Pēterburgas puses. Latvijai daudz kaitēja
Černobilas katastrofa. Šī pieredze rāda, ka
vides aizsardzības kustība Latvijā ir saistāma
ar starptautiskiem procesiem. Šajā sakarībā
valda divi uzskati, proti, nepieciešama lielāka
izpratne par moderno rūpniecības un
sadales procesu nodarīto ļaunumu dabai un
cilvēkiem. Tajā pat laikā baltieši nesagaida
absolūtu vides tīrību. To vairāk pieprasa radikālie
Rietumeiropas „zaļie”. Laba šo procesu
analīze, ko gan nemanīju Ozolsalas pārrunās,
cenšas izlīdzināt privātos un sabiedriskos ieguvumus
un zaudējumus. Latvijā pat „zaļo”
aprindās korporatīvās sociālās atbildības
koncepcijas ir maz pārspriestas.
Neuzskatu sevi par vides sargāšanas politikas
speciālistu, tādēļ norādīšu tikai uz šī JBS
laidiena autoriem un viņu pētījumu saturu.
Viesredaktors Galbrets () ievadvārdos iepazīstina ar „baltiešu
zaļo” lomu un politiku. Timofejs Agarins
(), arī no Aberdīnas
U., sīki analīzē samērā mazo baltiešu „zaļo”
politisko nozīmi pēdējos gados. Rakstam
pievienota bagātīga un vērtīga bibliogrāfija.
Jāpiebilst, ka Latvija bija tā, kas Eiropai
deva pirmo „zaļo” ministru prezidentu
(Induli Emsi). Svansijas U. (Swansea U.) lektors
Ričards Kadells () apraksta Igaunijas juridiskās saistības
ar Eiropas Savienību vides aizsardzības
jomā. Vienā no galvenajiem rakstiem, ko kopīgi
sacerējuši Galbrets un Latvijas U. mācībspēks
Daunis Auers (), izcelta
Zaļo partijas sadarbība ar Aivara Lemberga
organizācijām. Auera raksta daļa par politiskajām
partijām Latvijā īsti neatbilst Rietumu
akadēmiskajām normām, jo ir galvenokārt
aprakstoša.
Londonas U. Koledžas (University College
London) lektora Sika (Allan Sikk ) un dāņu Ōrhusas U. (U. of Aarhus)
maģistra un Tartu U. doktoranda Rūnes
Andersena ()
ļoti pamatīgi un rūpīgi izstrādātais, precīzi
75