dažos vÄrdos - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
dažos vÄrdos - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
dažos vÄrdos - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
Gruzijas kara (2008) nolemj<br />
(2009.16.VI) mainīt<br />
savas drošības politikas pamatprincipus,<br />
proti, valstij<br />
jābūt gatavai sniegt arī militāro<br />
palīdzību, ja ES valstīm<br />
uzbruktu, piem., Krievija.<br />
Kaut arī Zviedrija nav<br />
NATO dalībvalsts, šāda militāra<br />
palīdzība tikšot sniegta<br />
saskaņā ar 2009.1.XII<br />
spēkā stājušos ES Lisbonas<br />
līgumu – tā ziņo igauņu<br />
laikraksts Postimees<br />
(2009.21.X). ••• POLI-<br />
JĀ prezidents Lehs Kacinskis<br />
(Lech Kaczynski) novembra<br />
beigās paraksta likumu,<br />
ka personām, kuras<br />
glabā, pērk vai izplata<br />
priekšmetus vai ierakstus,<br />
kas satur komunistu simbolus,<br />
draud sodanauda<br />
vai cietumsods līdz diviem<br />
gadiem, jo, izsakoties senatora<br />
Zbigņeva Romševska<br />
vārdiem, pret komunismu jāizturas tieši tāpat kā<br />
pret nacismu (..) abu upuru skaits ir salīdzināms, ņemot<br />
vērā badu Ukrainā Staļina laikā un deportācijas<br />
uz Sibīriju. ••• ČEHIJĀ „Samta revolūcijas” 20.<br />
gadskārtai veltītā izstāde Za svobodu! / Be Free!, kur<br />
atrodama arī ekspozīcija Prāgas pavasara un Hartas<br />
’77 atskaņas Latvijā / Baltijā (skat. http://www.lvarhivs.<br />
gov.lv/Praga68), notiek simboliskā vietā – totalitārās<br />
Čehoslovākijas laikā celtajā parlamenta ēkā, uz<br />
kurieni 90. gadu otrā pusē no Minhenes pārceļas Radio<br />
Brīvā Eiropa / Radio Brīvība. Tagad tur mājvietu<br />
atradusi Čehijas Nacionālā muzeja filiāle. ••• UK-<br />
RAINĀ 13.VIII prezidents Viktors Juščenko ziņo, ka<br />
Krievija sistemātiski pārkāpj divpusējās vienošanās<br />
noteikumus attiecībā uz KF Melnās jūras flotes atrašanos<br />
Krimā. ••• MOLDOVAS premjers Vlads Filats<br />
uzsver, ka attiecībām starp Krieviju un viņa valsti<br />
jābūt balstītām cieņā un pie reizes pieprasa Krievijai<br />
tās karaspēka aiziešanu no Piedņestras reģiona<br />
un atbalsta pārtraukšanu krievu separātistiem. •••<br />
KRIEVIJA, kā precīzi norāda franču filozofs Andre<br />
Gliksmans Samta revolūcijas 20. gadadienā Prāgā,<br />
faktiski sastāv no divām Krievijām – Vladimira Putina<br />
Krievijas ar autoritāro, pilsoniskās brīvības ierobežojošo,<br />
impēriski nostalģisko un naftasdolāru<br />
uzpūsto sistēmu un Annas Poļitkovskajas Krievijas<br />
[skat. JG248(2007):23-24], kuras demokrātiskie pilsoņi<br />
un cilvēktiesību aizstāvji nostājušies pret Kremļa<br />
establišmentu. ••• 2009.13.IX tiek ierosināta<br />
krimināllieta pret vēsturnieku Mihailu Suprunu (Pomorskas<br />
Valsts U.) un Arhangeļskas apgabala iekšlietu<br />
pārvaldes informācijas centra priekšnieku Aleksandru<br />
Dudarevu – abi vākuši informāciju par ziemeļos<br />
nometinātajiem etniskajiem vāciešiem un poļiem<br />
laika posmā no 1945. līdz 1956. gadam. Vairāk<br />
nekā 100 dažādu valstu vēsturnieki (ieskaitot Aivaru<br />
Strangu) un kultūras darbinieki parakstījuši atklātu<br />
„Dzelzs lēdija” Margareta Tečere<br />
aizstāvības vēstuli apsūdzētajiem.<br />
••• Britu<br />
The Times (2009.4.XII) citē<br />
Vladimira Putina aicinājumu<br />
TV tiešraidē krieviem<br />
būt lepniem par savu neseno<br />
pagātni un pateicīgiem<br />
Staļinam – par PSRS izveidošanu<br />
par rūpnieciski attīstītu<br />
lielvaru un par Hitlera<br />
armiju sakaušanu. Vienlaikus<br />
viņš atzīst, ka no represijām<br />
cietuši miljoniem<br />
mūsu pilsoņu (..) mēs saskārāmies<br />
ne tikai ar personības<br />
kultu, bet arī ar milzīgu<br />
noziegumu pret mūsu<br />
tautu (..) to mums nevajadzētu<br />
aizmirst. Staļina terora<br />
upuru skaitu viņš, protams,<br />
nemin. Padomju arhīvu<br />
dokumentiem nav iespējams<br />
piekļūt, bet pēc<br />
dažādām aplēsēm upuru<br />
skaits mazākais ir 20 miljoni.<br />
••• Nesen Maskavas<br />
metro stacijā Kurskaja atjaunots uzraksts: Mūs audzēja<br />
Staļins, lai kalpojam tautai, lai darba un cīņas<br />
uzvara zied! ••• Kā daļa no Medvedeva kampaņas<br />
pret vēstures viltojumiem Krievijas starptautiskā<br />
prestiža mazināšanai laists klajā 300 lpp. biezs pētījums<br />
Krievijas un postpadomju tautu vispārējās vēstures<br />
atainojums jauno neatkarīgo valstu skolu vēstures<br />
mācību grāmatās. Pieņemamas esot vienīgi<br />
Baltkrievijas un Armēnijas vēstures grāmatas, kamēr<br />
Gruzijā, Ukrainā un Vidusāzijas valstīs Krievija raksturota<br />
kā koloniāla vara un tautām nelaimi nesēja zvērināta<br />
ienaidniece. Latvijā izdotajās vēstures grāmatās<br />
atrastas relatīvi nesvarīgas „nepareizības” – aprakstos<br />
par senlatviešu cilšu cīņu pret Krievzemes sirotājiem<br />
pirmskrustnešu periodā, krievu mežonībām<br />
Livonijas un Ziemeļu kara laikā, Krievijas impērijas<br />
tīkošanu pēc Baltijas reģiona, īpaši ostām, un, protams,<br />
leģionāru lomu II Pasaules karā. (re)<br />
CITUR ĢEOPOLITISKAJĀ TELPĀ –<br />
Kanādas parlamentā vienbalsīgi pieņemta Centrālās<br />
un Austrumeiropas Tautu padomes Kanādā (CEEC)<br />
rezolūcija noteikt 23.augustu – Melnās lentes dienu<br />
– par totalitārā komunisma un nacisma upuru piemiņas<br />
dienu. CEEC pārstāv vairāk nekā 3,4 miljonus čehu,<br />
slovāku, poļu, ukraiņu, ungāru un baltiešu izcelsmes<br />
iedzīvotāju. ••• Berlīnes mūra / Dzelzs priekškara<br />
krišana 1989. gada novembrī visbiežāk izraisīja grūti<br />
aprakstāmu prieku, bet ne visiem, ieskaitot vairākus it<br />
kā brīvību aizstāvošus Rietumu līderus. Kremļa ieraksti<br />
no „dzelzs lēdijas” Tečeres (Margaret Thatcher)<br />
un Gorbačova sarunām liecina, ka Lielbritānijas<br />
premjerministre divus mēnešus pirms Berlīnes mūra<br />
krišanas (1989) lūgusi PSRS līderim nepieļaut Vācijas<br />
apvienošanos, jo tā iedragās visas starptautiskās situācijas<br />
stabilitāti un apdraudēs mūsu drošību, turklāt<br />
Rietumeiropas valstis nevēloties uzsākt kaut ko,<br />
57
Change language