dažos vÄrdos - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
dažos vÄrdos - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
dažos vÄrdos - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
VĒSTURE<br />
Franks Gordons<br />
Pribaltika pareizticĪgĀs<br />
profesores postulĀtos<br />
Vēstule no Telavivas<br />
La Pasionaria, t.i., kaislības pārņemtā – šo<br />
goda iesauku Spānijas pilsoņkara gados izpelnījās<br />
Doloresa Ibárruri (1895-1989), īsteni<br />
kaujinieciskas komunistes prototips. La<br />
Pasionaria – tā varētu saukt arī 1948. gadā<br />
dzimušo Natāliju Naročņicku (Naročņickaja).<br />
Pērn viņu iekļāva famozajā oficiālajā Kremļa<br />
komisijā, kuras uzdevums ir pretoties vēstures<br />
viltošanas mēģinājumiem, kas kaitētu<br />
Krievijas interesēm. Naročņickas patreizējais<br />
amats: Demokrātijas un sadarbības institūta<br />
Parīzes filiāles priekšsēde. Viņa ir emocionāli<br />
apsēsta, tāpat kā Doloresa Ibárruri, taču<br />
sauklis ir cits: nevis Visu zemju proletārieši,<br />
savienojieties! – bet Pareizticība, patvaldība,<br />
tautiskums. Kaut kā nesaskan ar viņas misiju<br />
– Parīzē sērstot, iepazīstināt Eiropu ar mūsdienu<br />
Krievijas demokrātisko virzību. Bet nekas!<br />
Jaunībā apguvusi marksistisko dialektiku,<br />
Naročņicka zina, kas ir neantagonistiskās<br />
pretrunas.<br />
Labs ir. Pareizticīgā profesore Naročņicka sacerējusi<br />
vairākas pabiezas grāmatas, tostarp<br />
monogrāfiju Rossija i russkie v mirovoj istoriji<br />
(Krievija un krievi pasaules vēsturē). Īpaša<br />
vieta šai grāmatā ierādīta Pribaltikai, un viņas<br />
attiecīgie postulāti varētu interesēt<br />
Jaunās Gaitas lasītājus. Baltijas trejlapim veltītajai<br />
grāmatas nodaļai autore izvēlējusies<br />
nosaukumu „Neuzņēmības un nihilisma sekas”.<br />
20. gs. pēdējos 15 gados, bažīgi konstatē<br />
profesore, ģeopolitiskie naidnieki darījuši<br />
visu, lai ASV un NATO ietekmes sfērā iekļautu<br />
ne tikai Austrumeiropu, bet arī vēsturiskās<br />
Krievijas valsts daļas, līdz ar to galīgi<br />
sagraujot Jaltas un Potsdamas sistēmu<br />
un ievelkot Rietumu orbītā teritorijas, kas<br />
nekad (!) nav bijušas Rietumu iespaida sfēras.<br />
Tādējādi Berlīnes mūris tiek pievirzīts pie<br />
Krievijas Federācijas pašreizējām robežām.<br />
Baltijas trejlapis Naročņickas uztverē ir vēsturiskās<br />
Krievijas daļas, un traģiski esot tas,<br />
ka Baltijas valstis atzītas nevis kā no PSRS<br />
atdalījušās sastāvdaļas, bet kā atjaunotās<br />
pirmskara valstis.<br />
Naročņicka, protams, pilnīgi nopietni uztver<br />
Lietuvas, Latvijas un Igaunijas Augstāko<br />
Padomju (pareizāk - t.s. Tautas seimu.- F.G.)<br />
1940. gada lēmumus par iestāšanos Padomju<br />
Savienībā. Rietumi, sūrojas profesore, diemžēl<br />
uzskata vēsturiskās Krievijas sagraušanu,<br />
ko savulaik veica boļševiki, par neatgriezenisku,<br />
kamēr zaudēto teritoriju atgūšana, ko<br />
veica tie paši boļševiki, tiek kvalificēta kā agresija.<br />
Kādreizējais PSKP CK Politbiroja loceklis<br />
Aleksandrs Jakovļevs Naročņickas acīs ir ļaunais<br />
gars, mefistofelisks nodevējs, jo uzdrošinājies<br />
uzvandīt Molotova-Ribentropa pakta<br />
tēmu. Komisija, ko nodibināja Jakovļevs,<br />
nav ļāvusi izsekot tam, kā radās Baltijas valstu<br />
neatkarība un teritorija: Naročņickas<br />
uztverē šīs attīstības pamatā bijis pilsoņkarš,<br />
Antantes intervence un boļševiku kaulēšanās,<br />
mētājoties teritorijām ar Loidu<br />
Džordžu (David Lloyd George) un Vilsonu<br />
(Woodrow Wilson) Versaļas konferencē, lai<br />
saglabātu varu valsts pārējā daļā. Īpatnējs<br />
skatījums, nudien...<br />
Pareizticīgā profesore turpina šķetināt vēstures<br />
kamolu: Rietumi uztvēra padomju karaspēka<br />
ievešanu Baltijā 1940. gadā, it kā<br />
runa būtu par Franciju vai Dāniju, kaut gan<br />
šīs teritorijas divu gadsimtu garumā ietilpa<br />
Krievijas impērijā, ko nekad neapstrīdēja neviens<br />
no Krievijas sāncenšiem starptautiskajā<br />
arēnā.<br />
Naročņicka savos sacerējumos vairākkārt<br />
šausta t.s. pasaules aizkulisi (mirovaja zakulisa),<br />
pieminot Rotšildus un turpat arī<br />
Trocki-Bronšteinu. Arī savos spriedumos<br />
par Pribaltiku viņa pārmet Trockim līdz ar<br />
Ļeņinu Krievijas sagraušanu. Boļševiki 1918.<br />
gada pavasarī noslēdza ar ķeizarisko Vāciju<br />
Brestas mierlīgumu, un šis līgums, uzsver<br />
Naročņicka, ļāva uz vācu durkļiem izveidoties<br />
kvazi-valstiskām Lietuvas, Latvijas un<br />
Igaunijas struktūrām ... un kļūt par pirmpamatu<br />
(?) tādiem procesiem Baltijā, kas 20.<br />
gs. 90. gados noveda pie strikti pretkrieviska<br />
Baltijas posma (zveno) izveides Rietumu<br />
ķēdē. Kļūsti nu gudrs!<br />
Naročņicka alkst gan vēsturnieces, gan tiesībnieces<br />
laurus. Padomju Krievija 1920.<br />
gadā noslēdza mierlīgumus ar Latviju un<br />
Igauniju, taču, rezolūti apgalvo profesore,<br />
nav bijis nekādas likumīgas, leģitīmas Baltijas<br />
atdalīšanās no Krievijas impērijas. Tālāk<br />
nāk īsta pērle, nē – briljants: Ulmanis, fašistiska<br />
tipa diktators, neviena neievēlēts, nāca<br />
pie varas uz vācu durkļiem apstākļos, kad šo<br />
Krievijas impērijas daļu bija okupējusi Vācija.<br />
Dieviņ tētiņ, 1918. gada rudenī pats fašisma<br />
jēdziens vēl nebija dzimis pat Musolini<br />
galvā! Naročņicka nerimstas fantazēt: Boļševiks<br />
Jofe (atkal žīds! - F.G.), kas parakstīja līgumus<br />
ar Latviju un Igauniju, pārstāvēja valdību,<br />
kas nekontrolēja visu valsts teritoriju<br />
un ko neviens pasaulē neatzina. Bet līgumi<br />
31