dažos vārdos - Jura Žagariņa mājas lapas

kādu simbolisku nozīmi. Latviešu sabiedrība
tēlota kā vecojošu ļaužu kopiena, kas nav
noliedzams, bet ir arī ļoti vienpusīgs skatījums,
jo mums taču arvien vēl netrūkst rosīgu
jauniešu, kuri aizrautīgi piedalās latviešu
skolās un vasaras nometnēs, tautas deju
grupās, dziesmu svētkos un citos pasākumos,
ar sajūsmu apmeklē vecāku vai vecvecāku
dzimteni, nereti pat pārceļoties uz dzīvi
vai darbu tur īsākam vai garākam laikam.
Tāpat arī vienpusīgu skatījumu uz amerikāņu
nostāju pret ārzemniekiem pauž stāsts par
Annas draudzenes it kā nozagtajām antīkajām
tējkarotītēm.
Lai lasītājs nepiemirstu, ka Anna tāpat kā autore
ir angļu literatūras profesore, grāmatā
vairāk vai mazāk veiksmīgi iepītas vairākas
atsauces uz angļu rakstniekiem un dzejniekiem.
Autorei labpaticies dažus atgadījumus Annas
dzīvē ietīt mazliet mistiskā plīvurī. Kādreiz
laucinieku tirgū kāda veca māmiņa sveicina
Annu kā senu paziņu un kā īpašu pirkumu
piedāvā viņai trīs bišu vaska sveces. Trīs
sveces Annai šķiet kaut kas zīmīgs, un viņa
par pirkumu brangi pārmaksā. Un turpat arī
kāds puķu tirgotājs uzdāvina Annai vasaras
pēdējo rozi.
Romāna priekšpēdējā epizodē Anna vizinājas
kanoe laiviņā, tīšām sašūpo to un iekrīt
ūdenī, bet šķirties no dzīves tomēr vēl nav
gatava un atkal ieķepurojas atpakaļ laiviņā.
Varētu izprātot, ka Anna simboliski noslīcina
savu līdzšinējo mazdūšīgo un mīlestības
lietās neveiksmīgo „es,” lai dzīvotu tālāk ar
drosmīgāku nostādni pret notikumiem savā
dzīvē. No romāna pēdēja fragmenta it kā izriet,
ka Anna ar Zāras palīdzību ir atradusi
jaunu jēgu kā bijušajam tā turpmākajam.
Biruta Sūrmane
Biruta Sūrmane ir JG redakcijas locekle. Ilgus gadus
Radio Brīvā Eiropa darbiniece. Daudz rakstu par kultūras
jautājumiem un literāru darbu apskatu periodikā,
tulko arī no latviešu angļu valodā, piemēram:
Valentīns Jakobsons. Breakfast at Midnight: Stories
from Exile (2003). Skat. arī Jura Silenieka apskatu
JG257:62-63.
DARBS TURPINĀS. DARĪTĀJA
APKLUSUSI
Aina Zemdega. Raksti II. Rīgā: Nordik, 2009.
400 lpp.
II sējumā, kas ir tik biezs, kar turams abām
rokām, ir trīs žanriski atšķirīgas nodaļas:
dzejoļi, ceļojuma apraksti un kritiskas apceres.
Dzejoļu daļā ievietoti dzejkrājumi
Basām kājām, Egles istabā un Cirsma. Pièce
de résistance, ja tā varētu teikt, ir dzejnieces
izteiksmīgais ceļojuma apraksts Varšavā neaizmirst.
Sējuma beigās iekļauti ap 20 dažādu mūsdienu
kritiķu apcerējumi par Zemdegas rakstiem
un viņas vietu rakstniecībā. Rakstnieces
dzīvesbiedrs, viņas literārā mantojuma apzinātājs,
ārsts, zinātnisku rakstu autors, literatūras
kritiķis Pāvils Vasariņš vietumis pievienojis
savas atziņas un paskaidrojumus.
Dzejoļu nodaļā lasītājs atradīs gan dabas
aprakstus, gan rekviēmus, kas veltīti „viņpusē”
(patapinot Dzintara Soduma pēdējās
grāmatas virsrakstu) aizgājušiem laika un
domu biedriem. Tostarp arī „šaipus” bagatelles
par ikdienas norisēm, maz ievērotiem
notikumiem, par latviešu dzejnieka sūtību
un nolemtību, pārfrazējot dažādi daudzināto
Andreja Upīša atziņu. Vietvietām ieskanas
tāds kā lāsts par dzejnieku, kam lemts sēdēt
baltas, neaprakstītas lapas priekšā, kad būtu
tik daudz, ko teikt, taču pietrūkst „mūzu apgarotās”
izteiksmes, kā savā laikā vaimanāja
daži romantiķi. Dažreiz atšķiŗas tukša lapa. /
Tad sēžu un švīkoju zilas švīkas, / velku svītras
vienu otrai pāri / reizēm kā atstātu ligzdu
(123). Šie tukšie brīži gan vairāk mudina
dzejnieci pievērsties savai sūtībai, nevis
padoties acumirkļa nevarībai, izmisumam.
Dzejniecei fiziskā pasaule stāsta daudz vairāk
nekā sabiedrība: Ko meklēju cilvēkos, /
biežāk atrodu lietās, / dārza solā zem kastaņu
koka, / vāzē vai senā obeliskā / muzeja
vārtos (100). Šur tur ielaužas pa izteiksmīgai,
komiskai ainai, piemēram, iz bērnības,
kad kāre un aizliegums cīnās par meitenes
pakļaušanu savai varai, viņai slepus misā iemērkto
pirkstu sūcot (112).
Zīm. Ilmārs Blumbergs