dažos vÄrdos - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
dažos vÄrdos - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
dažos vÄrdos - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
edzams kā treneris Zviedrijas basketbola<br />
vienībā „Rīga”, norāda uz zināmu nespēju<br />
izvērtēt materiālu un kaut ko atmest. Divas<br />
lappuses ziedotas jaunavīgi jūsmīgai Šveices<br />
politiķa Mazoni literārās produkcijas un<br />
politisko aktivitāšu prezentācijai (392-395),<br />
kamēr, piemēram, valodnieces Veltas Rūķes-<br />
Draviņas devums latviešu kultūrai un valodai<br />
gan pieminēts vairākās vietās, bet tikai garām<br />
ejot.<br />
Kāpēc pētniece atteikusies no Latvijā sen<br />
pieņemtā un fonētiski pareizā Kastaņolas<br />
vārda, tā vietā lietojot Kastanjola (itāliski<br />
Castagnola), nav saprotams. Grīnuma norāda,<br />
ka itāļu valodas īpašvārdi atveidoti saskaņā<br />
ar mūsdienu pareizrakstības normām<br />
(5). Itāļu valodā konsonantu grupa ”gn” atbilst<br />
vienai palatālai-nazālai skaņai, kā piemēram<br />
vārdā agnello, ognuno (Marcello<br />
Sensini. La grammatica della lingua italiana.<br />
Mondadori.1997). Minētie vārdi latviski izrunājami<br />
aņello (jērs), oņuno (katrs).<br />
Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas<br />
komisijas vadītāja un Latviešu valodas ekspertu<br />
komisijas locekle Valentīna Skujiņa<br />
pēc konsultēšanās ar Vietvārdu apakškomisijas<br />
priekšsēdētaju prof. Ojāru Bušu mani<br />
informēja, ka citvalodu īpašvārdu atveide<br />
latviešu valodā joprojām ņem vērā izrunu<br />
attiecīgajā svešvalodā. Tā kā 20.gs. 60.gados<br />
burtkopas gn atveide latviešu valodā bija<br />
trejāda – ņj, ņ un nj, 1967. gadā publicētajos<br />
Norādījumos par citvalodu īpašvārdu pareizrakstību<br />
un pareizrunu latviešu literārajā<br />
valodā, XII. Itāliešu valodas īpašvārdi (sastād.<br />
A. Stelle) vienotai lietošanai tika ieteikts nj,<br />
tādējādi latviskajā rakstībā ieviešot zināmas<br />
pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo<br />
tradīciju. Tomēr atsevišķos gadījumos šie<br />
Norādījumi paredz izņēmumus (tie atzīmēti<br />
ar zvaigznīti), ja tos balsta stabila tradīcija<br />
(piemēram itāļu Bologna – latviski *Boloņa,<br />
Bolonja). Kastaņolas vārds šajā krājumā<br />
nav pieminēts. Ja sarakstā būtu iekļauta<br />
Kastaņola Raiņa laika rakstībā, tai visticamāk<br />
būtu pievienota zvaigznīte. Vēlama būtu<br />
itāļu valodas īpašvārdu pareizrakstības un<br />
izrunas jauna izvērtēšana latviešu literārajā<br />
valodā. Vārds Kastanjola neatbilst šī vārda<br />
izrunai itāļu valodā.<br />
Nav man iespējams pieskarties visiem tematiem<br />
un jautājumiem, kas grāmatā apskatīti.<br />
Pieskaršos tiem, kas man likušies nozīmīgi.<br />
Zinātniece sakās nenosodām un netiesājam<br />
trimdinieku izrīcības Kastaņolā, taču nenoliedzami<br />
pret viņiem ir vērsti ironiski, lai neteiktu,<br />
nicinoši vārdi. Tā Kārlis Dzelzītis, kas<br />
iestājas par dižu mērķi (143) uzcelt Rainim<br />
un Aspazijai pieminekli, ironiski saukts par<br />
liela kalibra vīru un ne pārāk ievērojamu literātu<br />
(144). Kritizējot Rūdolfa Kronberga<br />
rakstnieku dubultportretu, Olga Strunke šo<br />
darbu dēvē par provinciālu un sakās kaunamies,<br />
ka viņai ar to jānodarbojas. Grīnuma<br />
komentē: Vai nebūtu lieliski, ja latviešiem<br />
svešumā kaut kas tāds būtu atgadījies vienīgi<br />
mākslinieciskas gaumes jautājumos?<br />
(123). Grīnumas valoda minētajos citātos<br />
neatbilst zinātniska darba prasībām. Tā tuvojas<br />
satīriskai, ne sevišķi elegantai žurnālistikai.<br />
Līdzīgas tendences parādās, nosaucot<br />
arhitektu Robertu Legzdiņu par Legzdiņu<br />
Robi, un pilnīgi nevajadzīgi pieminot, ka viņš<br />
dzīvojot blīvi apdzīvotajā Aspuddenas kalnā<br />
(634). Vairākos satura rādītāja nodaļu virsrakstos<br />
pielietota valoda, kāda atrodama izklaides<br />
presē, piemēram, virsrakstos: „Blefs<br />
pret blefu jeb Traurig, aber wahr”, „Olga<br />
jeb Vienkārši spītības dēļ”, „(Ne)satikšanās<br />
Raiņa Kastanjolā”, „Lai nu ‘kongreso’ citi...”<br />
Nicīgā attieksme pret grāmatā aprakstītajām<br />
personām un trimdiniekiem kopumā neveicina<br />
tautas morāles attīstību, par ko zinātniece<br />
it kā iestājas, pēcvārdos atgādinot Latvijā<br />
vēlamu uz stingra tikumiska fundamenta<br />
balstītu iekšpolitikas kvalitāti (711). Daļa no<br />
grāmatā pieminētajām personām ir mirušas,<br />
taču viņiem var būt bērni vai citi tuvinieki.<br />
Vai Grīnuma ir padomājusi par reakcijām, ko<br />
viņos varētu izraisīt dažkārt nicīgie spriedumi?<br />
Rakstot grāmatas par dzīviem vai mirušiem<br />
pazīstamiem cilvēkiem, Zviedrijā autori<br />
raizējas un aktīvi interesējas par tuvinieku<br />
uzskatiem.<br />
Gribētos arī jautāt, cik nozīmīga bija Raiņa un<br />
Aspazijas pieminekļa uzcelšana Kastaņolā?<br />
Vai svarīgāki nebūtu bijuši citi procesi, saistīti<br />
ar Raiņa un Aspazijas piemiņu? Līdzsvara dēļ<br />
Grīnuma būtu varējusi veltīt pilnīgākus komentārus<br />
valodnieces Veltas Rūķes-Draviņas<br />
vadībā Zviedrijā RAF paspārnē izdotajām 14<br />
Raiņa un Aspazijas gadagrāmatām (Västerås:<br />
Ziemeļblāzma, 1967-1981). Paralēli darbam<br />
ar gadagrāmatu profesore Draviņa 1970.<br />
gadu sākumā panāca latviešu valodas apmācību<br />
ieviešanu Stokholmas Universitātē.<br />
Radās latviskiem tematiem veltītas doktora<br />
disertācijas un raksti, no kuriem daļa tika<br />
nodrukāti Raiņa un Aspazijas gadagrāmatās.<br />
Otrs vērā ņemams izdevums bija Kārļa<br />
Dziļlejas rediģētie Raiņa Raksti (Västerås:<br />
Ziemeļblāzma,1952-1965) 17 sējumos.<br />
Atgriežoties pie trimdinieku konfliktiem, kas<br />
Grīnumas skatījumā nopietni traucējuši kontaktus<br />
ar atbildīgajām personām Kastaņolā,<br />
jāsaka, ka tie ir dabīga un nepieciešama<br />
65
Change language