dažos vÄrdos - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
dažos vÄrdos - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
dažos vÄrdos - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
Dzintars Edvīns Bušs<br />
MŪSDIENU KRĪZES CĒLOŅI ASV<br />
Pagājušā gadsimta 30.gadu pasaules ekonomikas<br />
krīzes jeb Lielās depresijas viens no<br />
galvenajiem cēloņiem bija fakts, ka pirmoreiz<br />
ekonomiski attīstītā pasaules daļā bija<br />
saražots vairāk preču nekā pircēji spēja tās<br />
iegādāties. Šo krīzi analizējot, Keinss (John<br />
Maynard Keynes) izveidoja ekonomijas līdzsvara<br />
teoriju, kas bija pamatā visam tālākajam<br />
ASV ekonomiskajam uzplaukumam un<br />
varenībai. Keinsa līdzsvara teorijas būtība ir<br />
supervienkārša: nedrīkst pieļaut, ka tirdzniecībā<br />
iesaistīto partneru telpā tiek saražots<br />
(dolāros) daudz vairāk preču, nekā tiek izmaksāta<br />
nauda (dolāros) šo preču ražošanā<br />
nodarbinātajiem. Citiem vārdiem sakot, bez<br />
precēm ir jāsaražo arī to pircēji. Amerikāņi<br />
pieņēma šo principu, kura būtība ir stimulēt<br />
pirktspēju un patēriņu, tādējādi izveidojot tā<br />
saucamo patērētāju sabiedrību ar ļoti augstu<br />
dzīves līmeni. Par šīs politikas veiksmi liecina<br />
visā pasaulē ilgi valdošais uzskats par ASV kā<br />
vieglas iedzīvošanās zemi, gandrīz vai paradīzi,<br />
un milzīgā emigrācija uz to.<br />
Laika gaitā Keinsa teorija attīstījās un, lai tās<br />
prasīto līdzsvaru (uz augsta patēriņa viļņa)<br />
noturētu, ASV finansu iestādes atbilstoši<br />
teorētiskām matemātiskām formulām veica<br />
dažādas manipulācijas, kas regulēja gan<br />
nodokļu lielumu, gan darba algas, gan pat<br />
dolāra vērtību. Šai teorijai bija arī nopietni<br />
pretinieki. Vīnes Ekonomikas skolas pārstāvju<br />
Ludviga fon Mizesa (Ludwig von Mises)<br />
un Fridriha Augusta fon Haijeka (von Hayek)<br />
personās tika pārstāvēts pretējs viedoklis –<br />
ekonomikas liberālisma pozīcijas (kas ir arī<br />
daudzu ASV republikāņu pozīcija). Viņi iestājās<br />
par to, ka brīvo tirgu nedrīkst ar šādām<br />
zinātniskām manipulācijām regulēt, ka<br />
katrs uzņēmējs pats zina, kas viņam labāki<br />
darāms un valstij tur nav ko iejaukties. Taču<br />
ceturtdaļgadsimtu Keinsa teorija valdīja, un<br />
tās stimulētajai ASV ekonomikas varenībai<br />
nebija šķēršļu.<br />
Un tad kaut kas notika, kas padarīja Keinsa<br />
teoriju par nepielietojamu. Kas? Proti, zinātniski<br />
tehniskā revolūcija. Automatizācija, robotizācija,<br />
kompjuterizācija, supermodernas<br />
tehnoloģijas padarīja Keinsa teoriju darbnespējīgu<br />
tādā nozīmē, ka preču ražošana attīstījās<br />
efektīgi, bet pircēju „ražošana” kļuva<br />
pagalam neizdevīga, tas ir, modernajos<br />
uzņēmumos strādnieki nebija vairs vajadzīgi.<br />
Sākās masveida darbinieku atlaišanas,<br />
bezdarbs un līdz ar to pirktspējas strauja<br />
samazināšanās. ASV saimniecības institūcijas<br />
sita trauksmes zvanu, jo netika „saražoti”<br />
pircēji. Tika iedarbināti valsts un sociālie piespiedu<br />
mehānismi − piedraudot ar nodokļu<br />
slogu un citiem paņēmieniem, ražotājiem<br />
tika uzlikts par pienākumu saglabāt darba<br />
vietas, tādējādi saglabājot potenciālos preču<br />
pircējus. Kapitālistiskā demokrātiskā sabiedrība<br />
atbildēja noraidoši: uzņēmēji savāca<br />
savu kapitālu, augstās tehnoloģijas, vajadzīgākos<br />
speciālistus un nozuda ārzonu plašumos<br />
Austrumāzijā, Dienvidamerikā un diezin<br />
kur vēl.<br />
Vīnes skolas ilgi neatzītie liberālie ideologi<br />
pacēla noliektās galvas: Nu, ko mēs teicām?...<br />
Re, kur nu jūs novedusi brīvā, svētā<br />
tirgus aizskaršana un nekautrīga regulēšana.<br />
F.A. Haijeks saņēma Nobela prēmiju un kļuva<br />
profesors Čikāgas Universitātē. Viņu kā<br />
„pasaules glābēju” pieņēma audiencē pats<br />
ASV prezidents Reigans. F.A. Haijeka ekonomijas<br />
liberālisma ideoloģiju pieņēma Anglijas<br />
premjere M. Tečere (Thatcher) un daudzi<br />
citi „labējā spārna” politikāņi ASV un Eiropā.<br />
Sākās jauna ekonomijas ēra − tā saucamā<br />
„reiganomika”. Arī tās būtība ir supervienkārša:<br />
no pircēju „ražošanas” jeb preču ražotāju<br />
darbavietu nodrošināšanas ar sociāla<br />
pabalsta līdzekļiem, jāpārorientējas vēl vairāk<br />
uz preču ražošanu jeb uzņēmēju finansiālo<br />
nodrošinājumu ar zemiem nodokļiem<br />
un lētu kredītu. Jāsamazina valsts institūciju<br />
iejaukšanās ražošanas un brīvā tirgus norisēs.<br />
Taču gaidītā uzņēmēju atgriešanās Savienotajās<br />
Valstīs izpalika (velti meklēt ASV plašpatēriņa<br />
preci ar uzrakstu Made in USA). Ir<br />
dati, kas norāda, ka strādnieku algas dažās<br />
ārzonu valstīs ir bijušas pat 100 reizes mazākas<br />
nekā ASV, un kur nu vēl lētie šo valstu<br />
infrastruktūras pakalpojumi, lētās izejvielas<br />
un energoresursi. Tā kā veltīga bija iecerētā<br />
šo ražotņu atgriešanās dārgajās ASV. Amerikas<br />
uzņēmēju ārzonu produkcija gan tika<br />
transportēta atpakaļ un realizēta pašās ASV<br />
un Rietumeiropā par caurmēra pasaules<br />
cenu (varbūt nedaudz zemāku), tādējādi to<br />
ražotājiem sagādājot milzu peļņu. Bet par<br />
kādu naudu neražojošais amerikānis (Keinsa<br />
„nesaražotais pircējs”) var nopirkt šīs preces?<br />
ASV valdība, pielietojot ievedamo preču muitas<br />
nosacījumus vai kā citādi, bija panākusi,<br />
ka ārzonās ražojošās firmas bija spiestas pārdot<br />
kādu daļu no savām milzīgo peļņu nesošajām<br />
akcijām plaši atvērtajos finansu tirgos.<br />
Statistiskie dati liecina, ka ap 2000. gadu<br />
50% amerikāņu bija šo milzu peļņu slaucošo<br />
akciju īpašnieki. Vēl vairāk, liela daļa<br />
ASV banku un fondu savas neaizskaramās<br />
29
Change language