dažos vÄrdos - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
dažos vÄrdos - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
dažos vÄrdos - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
tā liedzās atklāt, no kā „saņēma ziņas“. (..)<br />
JG redakcija, sūtīdama manu vēstuli uz Rīgu,<br />
paziņoja čekai, ko es domāju (tas labi!), bet<br />
tā liedzās ar tām pašām domām iepazīstināt<br />
latviešu sabiedrību. Redakcijas nodoms patiesi<br />
ir bijis rakstu iespiest, jo bijis pat salikums<br />
gatavs, bet tad nāca aizliegums („saņēmām<br />
ziņu“). Mēs tagad zinām, kas nosaka<br />
to, ko JG drīkst un nedrīkst iespiest. 8<br />
Latvijas rakstnieku situāciju centies izskaidrot<br />
Franks Gordons, 9 balstoties uz saviem<br />
vērojumiem ASV un Kanādā 1981.gadā: Un<br />
nevajag aizmirst, ka okupētajā Latvijā, kur<br />
autoriem tik drausmīgi grūti pārvarēt varen<br />
modro „kultūrčekistu“ aizsprostus, tomēr<br />
laiku pa laikam nāk klajā un iepriecina<br />
tautu tādas grāmatas kā Vizmas Belševicas<br />
Gadu gredzeni vai Imanta Ziedoņa Kurzemīte.<br />
Kaut vai šīs vienas grāmatas dēļ Ziedonis,<br />
manuprāt, pelnījis kaut kripatiņu atzinības<br />
arī trimdā. Pamēģiniet jūs, kas brīvi un netraucēti,<br />
svabadi un nesodīti varat klāstīt savas<br />
domas Laika, Jaunās Gaitas, Treju Vārtu<br />
un DV Mēnešraksta slejās, ne tikai uzrakstīt,<br />
bet arī publicēt „kaut ko tādu“ okupētajā<br />
Latvijā! (..) Un mēs varam tikai iedomāties,<br />
cik bezmiega nakšu autoram bija jāizcieš, kamēr<br />
izdevniecības literārie redaktori „vispusīgi“<br />
pētīja viņa manuskriptu, par cik gadiem<br />
īsāks kļuva paredzamais autora mūžs tajās<br />
nedaudzajās dienās, kurās viņa grāmatas<br />
„signāleksemplārs“ atradās uz Latvijas KP CK<br />
Kultūras nodaļas vadītāja rakstāmgalda… Arī<br />
par to es runāju, tiekoties ar Ziemeļamerikas<br />
latviešiem, jo viņi, kas visus pēckara gadus<br />
dzīvo brīvajā pasaulē, nespēj konkrēti aptvert<br />
padomju cilvēka – arī padomju literāta<br />
– ikdienu. 10 Gordona skatījumu, nenoliedzami,<br />
ietekmē Latvijā gūtā pieredze, personīga<br />
pazīšanās ar Latvijas kultūras eliti un kritiska<br />
attieksme pret padomju režīmu. Viņa demokrātiskie<br />
uzskati sabalsojās ar trimdas latviešu<br />
uzskatiem, tātad tika respektēti un ziņkāri<br />
uzklausīti.<br />
1981.gada novembrī un decembra sākumā<br />
Latvijā viesojas Velta Toma, tiek rīkoti viņas<br />
1980.gadā izdotās grāmatas Maize no mājām<br />
atvēršanas svētki. Tas ir pirmreizīgs notikums<br />
literatūras vēsturē, jo iepriekš izdotās<br />
Roberta Dambīša un Monikas Zariņas (KKS<br />
paspārnē) dzejoļu grāmatas nepiedzīvoja<br />
8. Haralds Biezais. „Vai Jaunās Gaitas saturu nosaka<br />
Rīgas čekas?” Latvija Amerikā 1982.25.IX.<br />
9. Franks Gordons – publicists, žurnālists, Latvijā<br />
dzīvoja līdz 1972.gadam, strādājis LETA, Rīgas Balsī,<br />
tad izceļojis uz Izraēlu<br />
10. No Franka Gordona vērojumiem ASV un Kanādā.<br />
Laiks 1981.19.VIII.<br />
(tas nemaz nebija plānots) oficiālus atvēršanas<br />
svētkus ar autoru klātbūtni. Imants Ziedonis<br />
4.decembrī uzrakstījis īsu apceri „Par<br />
Veltu Tomu šeit un tagad“, kurā uzsver, ka<br />
viņa ir visdrosmīgākā dzejniece, kādu no latviešiem<br />
es zinu esam uz sajauktās pasaules.<br />
Ciemoties no kuģīša uz kuģīti šajās politiskajās<br />
bangotnēs nav viegli. Ciemoties – vēl<br />
varbūt nav tik bīstami. Mēs zinām simtiem<br />
tūristu, kas paciemojas, pafotografē, apmainās<br />
dāvanām un aizbrauc. Draudzēties ir<br />
bīstami. Saskaņu uzturēt ir bīstami. Jo draudzēties<br />
– tā ir attieksme. 11 Šī Imanta Ziedoņa<br />
atziņa skaidri pauž Latvijas dzejnieka viedokli<br />
par pozitīvajām vērtībām, ko ienesusi KKS.<br />
Kaut iespējams, ka Velta Toma būtu ieguvusi<br />
tikpat lielu atsaucību un atpazīstamību kā<br />
Veronika Strēlerte, kura Latvijā viesojās, neizmantojot<br />
KKS, tomēr viņa simbolizē it kā<br />
oficiāli atļautās un veicinātās trimdas un Latvijas<br />
literātu draudzības iespējamību.<br />
1983.gadā KKS svin savu 20 gadu jubileju.<br />
Alberts Liepa žurnālā Māksla raksta: ...atrodas<br />
cilvēki, kas mēģina iegalvot, ka mēs<br />
Padomju Latvijas kultūras sasniegumus svešumā<br />
rādām, lai „grautu emigrācijas vienotību“.<br />
Tas ir absurds apgalvojums, jo mums<br />
– kultūras sakaru darba darītājiem – nav<br />
iespējams graut to, kā vispār nav. Kultūras<br />
sakaru pretinieki ir sevi izolējuši no tādu sakaru<br />
piekritējiem. Protams, šāda pašizolācija<br />
zināmai emigrācijas daļai nav devusi nekādu<br />
labumu. Neviens taču par labumu negribēs<br />
uzskatīt nedz strauji progresējušo asimilācijas<br />
procesu, nedz arī trulu sačervelēšanos<br />
vismaz piecdesmit gadu vecās atziņās. 12<br />
1984.gadā Valdis Krāslavietis atkārtoti viesojas<br />
Latvijā. Dzimtenes Balss reportāža par<br />
to: Dzīvas Krāslavieša dzejas skanēja Draudzības<br />
namā, klātesot Rīgas dzejniecēm un<br />
dzejniekiem, aktrisēm un aktieriem, mūzikas<br />
darbiniekiem, viesa draugiem un paziņām,<br />
citiem interesentiem; sarīkojumu ievadot<br />
LKSK prezidija priekšsēdētājam Albertam<br />
Liepam, un stāstot par ciemiņa dzīves<br />
gājumu un literāta darbu LKSK literatūras<br />
sekcijas biroja loceklim dramaturgam Jānim<br />
Aneraudam. Valdis Krāslavietis runāja vairākus<br />
dzejoļus, runāja arī garāku prozas darbu<br />
„No putnu dzīves“, visos šais sacerējumos<br />
klausītājiem atklādams indevi savu un apkārtējo<br />
dzīvi skatīt ironiskā griezumā, skatīt<br />
ar veselīgu asredzīgumu. Tāds topēcpusdien<br />
bija arī šeit publicējamais dzejolis „Lai nekas<br />
nav kopējs“, kur blakus ironijai kā apinis<br />
11. Imants Ziedonis Raksti 13.sējums. 316.lpp.<br />
12. Alberts Liepa. „Kultūra – sakari – godīgums”.<br />
Māksla 1983,3:3.<br />
21
Change language