dažos vÄrdos - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
dažos vÄrdos - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
dažos vÄrdos - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
Jau gs. sākumā vāci bija paspējuši nostiprināties<br />
Rīgā, pakļaut daļu apkārtējās Lībzemes<br />
un palielināt savu ietekmi dažās tuvākajās<br />
valstiņās, bet panākumi bija niecīgi,<br />
pat kristītiem lībiem un letiem nevarēja uzticēties.<br />
Pagānu pievēršana kristīgai ticībai<br />
šajā periodā izvērtās slēptā un atklātā varas<br />
uzspiešanā, skaldi un valdi taktikā, kurā bija<br />
iesaistīti misionāri, ordeņa un pāvesta bruņinieki,<br />
tirgoņi un viņu nauda, novgorodieši<br />
un pierobežas igauņi. Stāstīts par Tālivalža,<br />
viņa kara draudžu un sabiedroto sīvo pretestību.<br />
Uzvarēja fiziskā un materiālā spēka<br />
pārsvars un lielo varu rafinētā politika.<br />
Rūnu biezajā sējumā nav stāstīts tikai par<br />
karošanu un varas politiku. Galveno varoņu<br />
tēli ieskicēti reāli un pārliecinoši, savstarpējās<br />
attiecības ļoti mūsdienīgas, piemēram,<br />
Tālivalža attiecības ar dēliem un izraisīto paaudžu<br />
plaisa. Jaukto laulību sarežģījumus<br />
ilustrē Atzeles valdnieka Rūsiņa attiecības<br />
ar sievu Mariju, vācu bruņinieka Bertolda<br />
māsu. Jānis Lejiņš sižetā iepinis interesantu<br />
varbūtību, ka Indriķa hronikas autors varētu<br />
būt bijis vācu noslepkavotā lību valdnieka<br />
Ako dēls Indriķis, kurš kā ķīlnieks aizvests uz<br />
Vāciju, klosterī audzināts, kļuvis pārliecināts<br />
kristietis, bet pēc atgriešanās Rīgā, realitāte<br />
smagi pārbauda Indriķa pārliecību un goda<br />
prātu.<br />
Jānis Lejiņš, mūsu pagātni atainodams, atgādina<br />
šodienas skaudro realitāti par izdzīvošanu<br />
globālā pasaulē. Rūnu nobeigumā<br />
tautas dzīvotspējas raksturošanai autors lieto<br />
tērcīšu un ozolu simboliku. Tautas spēks<br />
saglabājās tūkstošiem avotiņu un krustu<br />
šķērsu savijušās tērcītēs. (..) Visus avotus<br />
un visas tērcītes nevar aizbērt pat varenākie<br />
no varenākiem. Un: ...ķēniņa ozolu izrādījās<br />
daudz vairāk nekā dēlu un pat mazdēlu.<br />
Bet kā tagad? Vai tērcītes neizkalst un ozoli<br />
netiek izcirsti? Par globālo pasauli domājot,<br />
autors saka: Arī Tālivaldis bija kļūdījies. Reiz<br />
redzēdams sentēvu Kāvus, viņš domāja, ka<br />
tie jāj uz vakariem. Patiesībā viņu mūžīgais<br />
ceļš veda pa apli. Apkārt pašu reiz iekoptai<br />
zemei un pēc Dieva padoma iekārtotai<br />
Pasaulei.<br />
Grāmatas glīti izdotas cietos vākos. Katrai<br />
grāmatai saturam atbilstošs, izteiksmīgi darināts<br />
vāks. Druka viegli salasāma. Kaut būtu<br />
daudz lasītāju, īpaši no jaunās paaudzes.<br />
Dzidra Purmale<br />
Pedagoģe Dzidra Purmale, ilgus gadus trimdas un<br />
angļu izglītības iestāžu darbiniece, daudz publicējusies<br />
trimdas laikrakstos un žurnālos, ieskaitot JG.<br />
ŠĶĒPU LAUŠANA KASTAŅOLĀ<br />
Gundega Grīnuma. Piemiņas paradoksi:<br />
Raiņa un Aspazijas atcere Kastanjolā. Rīgā:<br />
Karogs. 2009. 769 lpp.<br />
Gundega Grīnuma ir nākusi klajā ar pētījumu<br />
par Kastaņolu kā latvisku simbolu ar kultūrvēsturisku<br />
un nacionālpolitisku starojumu<br />
(6. lpp.). Zinātnieces mērķis ir ņemt vērā<br />
Kastaņolas un Lugānas pašvaldības ieguldījumu<br />
latviešu dzejnieku piemiņas saglabāšanai,<br />
kā arī, nekritizējot, aprakstīt un izprast<br />
Raiņa un Aspazijas piemiņas glabātājus brīvajā<br />
pasaulē, noskaidrot patiesību par procesiem,<br />
kuros lomu spēlējuši konflikti starp<br />
trimdas organizācijām – Raiņa un Aspazijas<br />
Pieminekļa komiteju (RAPK) un Raiņa un<br />
Aspazijas fondu (RAF). Sevišķu interesi pētniece<br />
vēlējusies pievērst cilvēciskajam faktoram<br />
cerībā, ka darbs rādīs ceļu uz nākotnes<br />
Latviju (8-9).<br />
Grāmatas centrā ir konflikti, kuros bijis iejaukts<br />
RAF (dib.1952), kas izdevis Raiņa<br />
Rakstus un piešķīris prēmijas trimdas kultūras<br />
darbiniekiem par līdzekļiem, kas nākuši<br />
no Aspazijas mantojuma un Raiņa un<br />
Aspazijas darbu publicējumiem. RAF, kam<br />
bija saites ar Latvijas Sociāldemokrātisko<br />
strādnieku partiju (LSDSP) trimdā, ievadījis<br />
sarunas ar Kastaņolas mēru par piemiņas<br />
zīmi abiem rakstniekiem. RAPK (dib. 1966)<br />
uzskati attiecībā uz piemiņas zīmi bija atšķirīgi.<br />
Kastaņolas mērs pieprasījis vienošanos<br />
starp abām organizācijām, piedraudot<br />
ar nesadarbošanos. Notika diskusijas par<br />
pieminekļa izveidi un novietošanas vietu.<br />
Zināmu lomu konfliktā spēlēja arī Latvijas<br />
komiteja kultūras sakariem ar tautiešiem ārzemēs<br />
(Rīgā) un PSRS kultūras atašejs Bernē.<br />
Piemineklis tika atklāts 1972.gadā.<br />
Ņemot vērā, ka Grīnumas darbs daļēji seko<br />
zinātniskai tradīcijai, par ko liecina daudzās<br />
norādes, pietrūkst informācijas par pētnieces<br />
darba metodi. Pēc kādiem kritērijiem<br />
izvēlēti grāmatā izmantotie dokumenti?<br />
Pietrūkst arī rezultātu kopsavilkuma un to<br />
kritiska izvērtēšana. Nepilnīga ir informācija<br />
par izmantotajiem avotiem, piemēram, tikai<br />
šķirstot apjomīgo tekstu uz priekšu un atpakaļ,<br />
nezinātājs var varbūt atšifrēt, kur iznākuši<br />
pieminētie laikraksti un gadagrāmatas.<br />
Apjomīgais, faktiem bagātais vēstījums, tikai<br />
iegūtu no teksta īsinājumiem. Diskutabli ir<br />
arī daudzie autores izcēlumi.<br />
Citējot vairākas rindas no Jāņa Rituma vēstules<br />
Veltai Rūķei-Draviņai par savu slimības<br />
stāvokli (671), tāpat fotogrāfija, kur Ritums<br />
64
Change language