dažos vārdos - Jura Žagariņa mājas lapas

dažkārt noved pie sentimentalitātes: Šis sapnis
mani vajā atkal un atkal. Var jau būt, ka
tas nav tikai sapnis... („Asteszvaigzne”,119.
lpp.). Vai atkal: Mūsu saruna ir tikai sapnis,
bet man jādzīvo realitātē (“Mūžība ir manās
acīs”,9). Reklāmrindkopā izdevniecība Valters
un Rapa noveļu tēlus apraksta liriskāk
un piedodošāk: ...varoņus vieno viņu mistiskā
pieredze. Attālinoties no realitātes sapnī,
zemapziņas līkločos, sirreālās vīzijās vai gluži
zinātniskās fantastikas paņēmieniem, viņi ir
šķērsojuši robežas starp materiālo un mentālo
pasauli. Viņiem nepieciešams patvērums
un pacelšanās virs realitātes, kas dotu
iespēju paskatīties uz šo pasauli no malas,
izvērtēt, saprast sevi un visbeidzot sadzīvot
ar esošo. Tiesa, galvenais tēls daudzu noveļu
noslēgumā iegūst kaut kādu mieru, vai arī
nāk pie atziņas, ka beidzot ir gatavs dzīvot.
Tas tad laikam arī ir tas „dvēseles bezvējš”.
Autores jautājums grāmatas ievadā tomēr
paliek neatrisināts: vai bezvējš ir vēlama vai
nevēlama lieta, mirklis vai mūžīgs stāvoklis,
mierinājums vai mokas?
Daiga Joma ir valodniece, piedalījusies daudzos
zinātniskos valodniecības pētījumos,
strādā par Valsts valodas komisijas atbildīgo
sekretāri Valsts prezidenta kancelejā. Viņai ir
nedaudz pāri 40. Noveļu krājums Dvēseles
bezvējš ir viņas pirmā grāmata. Viens no iemesliem,
kāpēc rakstīju grāmatu, kurā nav
nekādas zinātnes, bija zināma sāta sajūta. Ir
lietas, ko gribu pateikt, nepretendējot būt
gudra – tā noveļu autore NRA intervētājam.
Lasot viņas sapņainos, mistiskos, pretenciozi
dziļos darbus, tomēr rodas iespaids, ka autore
tieši mēģinājusi būt pārlieku gudra.
Amanda Jātniece
Amanda ir Garezera Vasaras vidusskolas un Minsteres
Latviešu ģimnāzijas absolvente, aktīva 3 x 3 un tautas
mūzikas kustībā. Izveido ASV ansambli „Lini”. Tagad
dzīvo Latvijā, piedalījusies folkloras grupās „Savieši”
un „Laiva”.
LATVIEŠU UN IGAUŅU RADU
RAKSTI
Kristiina Ross un Pēteris Vanags, red.
Common Roots of the Latvian and Estonian
Literary Languages. Frankfurt am Main,
New York, Oxford: Peter Lang, 2008. 337
lpp. $86.95.
Grāmatu par latviešu un igauņu literāro
valodu kopējām saknēm ievada izdevuma
redaktori – Tallinas Igauņu valodas institūta
pētniece Kristīna Rosa un Latvijas un
Stokholmas Universitātes profesors Pēteris
Vanags. Krājumā sekojošās apceres: Toomas
Paul, „Cultural context of the formation of
written (literary) Estonian”; Jānis Krēsliņš,
Jr., „Early modern textuality: A Baltic perspective”;
Aivar Põldvee, „Peasant schools in
Estland and Livland during the last quarter
of the 17th century”; Māra Grudule, „Latvian
poetry in Livland and Courland in the 17th
century and beginning of the 18th”; Kristi
Viiding, „The literary background of early
Estonian secular writing: the current situation
and future perspectives in research”;
Liina Lukas, „Baltic-German literature and
Estonian literary studies”; Pēteris Vanags,
„Latvian texts in the 16th and 17th centuries:
beginnings and development”; Heli
Laanekas un Kristiina Ross, „The language
of Tartu and Tallinn in 17th-century Livonia”;
Lidija Leikuma, „The beginnings of written
Latgalian”; Kristiina Ross, „Estonian Bible
translations”; Everita Andronova, „Research
on the earliest (16th-17th. c.) Latvian texts:
the past twenty years (1985-2005)”; un Külli
Habicht, „Estonian studies of old literary
Estonian”.
Krājums ļoti ierosinošs. Jāmin, ka latviešu
un igauņu vēsture kopš senseniem laikiem
ir risinājusies visumā vienādos politiskos,
saimnieciskos, sociālos un kulturālos apstākļos.
Vadošais un valdošais slānis kopš 13.gs.
tagadējā Igaunijas un Latvijas teritorijā bija
bruņinieki, garīdznieki, muižnieki, tirgotāji,
amatnieki, vairumā vācu izcelsmes, bet
ne tikai, kuri, vienalga, vai politiskā virsvara
piederēja Livonijas ordenim, bīskapiem, lielākām
pilsētām vai Prūsijai, Dānijai, Zviedrijai,
Polijai, Krievijai, neapšaubāmi igauņu un latviešu
apdzīvotos novadus iekļāva rietumeiropeiskās
civilizācijas ietvaros. Par spīti tam,
ka igauņi un latvieši valodnieciski pieder atšķirīgām
grupām, to literārās valodas attīstījās
identisku ietekmju rezultātā, tāpat abās
valodās ir daudzi līdzīgi no lejasvācu valodas,
ilgus gadsimtus lingua franca visā Baltijas
telpā, aizgūti vārdi, kas tagad liekas ļoti latviski
un igauniski. Igauņu un latviešu literāro
valodu pamatlicēji sākotnēji bieži, bet ne
vienmēr, slikti vietējo valodu pratēji, vai visi
bija arī ieguvuši vienādu, pamatos klasisku,
72