dažos vÄrdos - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
dažos vÄrdos - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
dažos vÄrdos - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
Eva Eglāja-Kristsone<br />
OKUPĒTĀS LATVIJAS UN<br />
LATVIEŠU TRIMDAS SASKARSME<br />
UN TĀS DINAMIKA – VI DAĻA<br />
Sākums JG254:15; 255:28; 256:18; 257:29;<br />
258:12; 259:21<br />
INTENSĪVO KULTŪRAS SAKARU<br />
TAKTIKAS LAIKS (1964-1987)<br />
1980-1987<br />
Arī 80.gados turpinās atsevišķu viedokļu<br />
paušana presē par konkrētiem Latvijā tapušiem<br />
daiļdarbiem. Piemēram, 1981.17.X<br />
laikraksta Latvija Amerikā sadaļā „Lasītāju<br />
vēstules” ir Egīla Kalmes vēstule „Divkauja“,<br />
kur teikts, ka dzejnieks Jānis Peters bija nosaucis<br />
latviešu leģionārus par bauru cūkām,<br />
un vēl Kalme lepni raksta: Es šo cimdu pacēlu<br />
un divkaujā pamatīgi nomērķēju ar savām<br />
Brīvības ēnām. 1 Bet dažiem latviešiem<br />
ir līdzcietīga sirds – viņi labāk uzaicina savās<br />
sanāksmēs spokoties zaudētāju, nevis<br />
uzklausīt uzvarētāju. 2 Pieminētais Petera<br />
dzejolis „Atriebība“ ir no krājuma Ceturtā<br />
grāmata. 3 1981.22.X Guntis Liepiņš sūtījis<br />
vēstuli laikrakstam, kurā pauž savu uzskatu,<br />
ka rakstītāji Jāņa Petera dzeju nav lasījuši vai<br />
arī dzejas simboliku nepazīst un nesaprot un<br />
lūdz ievietot arī dzejoli laikrakstā. Tas nenotiek.<br />
Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Vēstīs<br />
(1982,8) publicēts tendenciozi izstrādāts K.<br />
Drozdovska un J. Prikuļa apskats „Nostādņu<br />
evolūcija emigrantu publikācijās par latviešu<br />
padomju literatūru“, kura pamatmērķis ir<br />
parādīt, ka dažādos emigrācijas slāņos konkrētos<br />
laika posmos attieksme pret latviešu<br />
padomju literatūru ir visai atšķirīga. 4 Autori<br />
izdala trīs galvenās nostādnes: Pirmā nostādne<br />
noliedz principā, ka latviešu padomju<br />
autori rada darbus ar literāru vērtību. Otrā<br />
– ar viltojumu palīdzību cenšas radīt aplamu<br />
priekšstatu par latviešu padomju literatūras<br />
1. Egīls Kalme. Brīvības ēnā. Vēsturisks romāns.<br />
1985 (sākotnēji izdots angļu valodā: In the Shadow<br />
of Freedom. Ņujorka, 1979. 223 lpp.)<br />
2. Egīls Kalme. „Divkauja”. Latvija Amerikā<br />
1981.17.X.<br />
3. Rīgā: Liesma, 1975:125-126. lpp.<br />
4. K. Drozdovskis, J. Prikulis. „Nostādņu evolūcija<br />
emigrantu publikācijās par latviešu padomju literatūru”.<br />
Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Vēstis.<br />
1982,8:64.<br />
idejisko saturu, daiļrades metodi un estētiskajām<br />
kvalitātēm; tā meklē iespējas, kā šo<br />
literatūru – kuras izplatīšanos emigrantu<br />
sabiedrībā novērst nav iespējams, pielāgot<br />
buržuāziskās ideoloģijas vajadzībām. Šie<br />
centieni un ar tiem saistītie viltojumi tiek<br />
maskēti ar vērtējuma, analīzes un kritikas<br />
izkārtni. Trešā nostādne atspoguļo patiesu<br />
interesi un patriotiskus centienus popularizēt<br />
latviešu literatūru ārzemēs. 5 Izvirzītās nostādnes<br />
gan pamatotas ar piemēriem, taču<br />
šim ideoloģiski atmaskojošajam precedentam<br />
nav būtiska loma Latvijas un trimdas<br />
saskarsmes virzībā.<br />
Žurnālā Ceļa Zīmes (1982,62) ievietots Jāņa<br />
Andrupa raksts „Asni zem ledus“, kur par<br />
„asniem“ dēvēta tā Latvijas dzejnieku paaudze,<br />
kas dzimusi 20.gs 20.gadu beigās,<br />
30.gados: Vizma Belševica, Imants Ziedonis,<br />
Ojārs Vācietis, Zigmunds Skujiņš, Regīna Ezera,<br />
Visvaldis Lāms u.c. Par jaunā posma sākuma<br />
darbu Andrups uzskata Vācieša atmiņu<br />
tēlojumu Tās dienas acīm, vēlākos Vācieša,<br />
Ziedoņa un Belševicas dzejoļus dēvēdams<br />
par jaunā stila dzeju, kas turpina romānā<br />
aizsākto kritisko dzīves skatījumu. 6 Šis apzīmējums<br />
asni zem ledus sasaucas ar G.Gravas<br />
un JG dzejas sadaļu „starp papēdi un zemi“,<br />
paužot diezgan vienotu attieksmi pret Latvijas<br />
populāro dzeju: mēģinājumu savienot<br />
dzejnieka radošā gara dabisko dinamiku un<br />
partijas birokrātijas kultūras darba specifisko<br />
priekšnosacījumu neizpratēju dogmu. 7<br />
Savukārt 1982.gada septembrī laikrakstā<br />
Latvija Amerikā publicēts Haralda Biezā<br />
raksts „Vai Jaunās Gaitas saturu nosaka<br />
Rīgas čeka?“, kur ievietota autora „Atklāta<br />
vēstule dzejniekam Imantam Ziedonim“ ar<br />
komentāriem pirms un pēc tās. Ievadā Biezais<br />
informē, ka nosūtījis Jaunajai Gaitai „Atklāto<br />
vēstuli“ ar jautājumu, vai tā to vēlas<br />
iespiest. Atbilde bijusi apstiprinoša, ar solījumu<br />
iespiest to nākamajā numurā. Taču tas<br />
nenotika. Raksta nobeigumā Haralds Biezais<br />
informē, ka gandrīz pēc pusgada saņēmis<br />
paziņojumu, ka JG gribējusi gan iespiest<br />
manu rakstu, tādēļ to sūtījusi uz Rīgu. Bet<br />
„saņēmām ziņu“, ka viņam (t.i., Ziedonim)<br />
nav iespējams atbildēt uz Jaunajā Gaitā<br />
publicētām „atklātām vēstulēm“. Formāli<br />
redakcija tad aizbildinājās, ka tā nevar publicēt<br />
rakstu, uz kuru I.Ziedonis neatbild, bet<br />
5. Turpat:64.<br />
6. Jānis Andrups. „Asni zem ledus.” Ceļa Zīmes<br />
1982,62:74.<br />
7. G. Grava. „Novators, kam apvāršņi par tuvu”.<br />
Jaunā Gaita 1966,57:27.<br />
20
Change language