dažos vārdos - Jura Žagariņa mājas lapas

Leons Briedis
DĒMOSTENS
XXV Mariagramma
Ai, mani heksametri,
izteikti skopos jambos,
kas skan šais ditirambos
jaunam tirānam par godu,
kuru paši sev par sodu
esam iecēluši –
pacēluši
virs tempļa
cokolā,
lai no tā
viņa vieplis
vēlīgi viestu
savu svētību mums
un to garlaikoti šķiestu.
Elā – ā – ā – ā – ā! Pūļa auri,
to iecēluši visuaugtstākajā dievu kārtā,
skan manu nevarīgo jambu šļupstiem cauri,
un mani pirmo, bezvainīgo, sadedzināt sārtā –
kā viņa olimpiskās slavas necienīgo dziesminieku
tur, agorā, visas tautas priekšā pa galvu pa kaklu steidzas,
lai tādējādi izteiktu tam savu neviltoto un tik pazemīgo prieku,
ka līdz ar viņa nākšanu pie varas, gluži kā nebijusi, beidzas
ij viņu pašu brīvība, ko tie kopš dzimšanas kā slogu senu
līdz šim ir pār varēm, mokās, nesuši uz saviem pleciem,
tās vietā izraugoties sev nevis cienījamu Dēmostenu,
bet kādu, līdzīgo sev, no tiem izveciem,
kam nu to pielūgsmes ļautas –
briesmonim no tautas.
Rīgā, 2010.1.I
Dēmostens, šķiet, ir ne tikai Leona, bet hronoloģiski visu latvju dzejnieku šā gada pirmais
dzejolis – tas pienāca JG redakcijā elektroniski 1.janvāra agrā rītā ar piezīmi: mans pirmais
šogad. Par dzejnieku, esejistu un Kentaura redaktoru Leonu Briedi skat. JG255:4.
27