dažos vÄrdos - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
dažos vÄrdos - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
dažos vÄrdos - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
naudas rezerves tika apmainījušas pret šiem<br />
peļņu nesošajiem vērtspapīriem. Rezultātā,<br />
bankas bez bažām dalīja kredītus, tās bieži<br />
centās pat nepamatoti stimulēt šo naudas<br />
aizņemšanos, nemaz neskatīdamās, ka tās<br />
ņēmēji to „vienkārši apēda”.<br />
Milzīgā ārzonu firmu peļņa, uzņēmējiem labvēlīgā<br />
nodokļu un kreditēšanas politika nepārprotami<br />
stimulēja jaunu un jaunu investīciju<br />
pieplūdumu ārzonu uzņēmumiem, kā<br />
vecajiem, tā no jauna radušamies, neievērojot,<br />
ka ārzonu uzņēmumi jau sāka konkurēt<br />
savā starpā un, ka milzu preču pieplūdums<br />
jau fiziski nebija izlietojams, un to realizācija<br />
jau buksēja. Konkurences un pārprodukcijas<br />
rezultātā ārzonu uzņēmumu peļņa kļuva aizvien<br />
mazāka un uzņēmumu kopuma reālā<br />
vērtība strauji samazinājās. Taču akciju tirgus<br />
uz šo samazināto uzņēmumu vērtību nereaģēja.<br />
Gluži otrādi, to vērtība nemainījās vai<br />
pat turpināja pieaugt. Tas notika pateicoties<br />
nepatiesai informācijai, ko deva kā uzņēmuma<br />
vadība, tā uzņēmumus novērtējošās<br />
audita firmas. Tika likta lietā arī tā saucamā<br />
Ponciusa (eglītes) shēma, pēc kuras kārtējās<br />
investīcijas tiek uzdotas un izmaksātas kā dividendes<br />
no it kā pelnošām akcijām. Īpatnēji<br />
ir tas, ka daudzi ekonomisti, daļa sabiedrības<br />
un uzņēmēju juta un zināja, ka šis akciju<br />
bums ir uzpūsts un agri vai vēlu tam būs<br />
nepatīkamas sekas, taču neviens neaptvēra<br />
šīs parādības apmērus un seku smagumu.<br />
Spēle turpinājās.<br />
Un tad notika tas, kam bija jānotiek. Viszīmīgāk<br />
tas sākās ar ENRON sabrukumu (2001)<br />
un izvērtās par ķēdes reakciju, kurā „supervērtīgās”<br />
akcijas un ar tām saistītie citi vērtspapīri<br />
pārvērtās par vienkāršu papīru. Izrādījās,<br />
ka privātajos un banku seifos naudas<br />
zīmju vietā nu glabājās šis necilais un nevērtīgais<br />
izstrādājums.<br />
Kas tālāk notika ASV? Vai tad amerikāņi nekur<br />
nestrādāja, bet dzīvoja tikai no šīm nu<br />
zudušajām dividendēm un banku aizdevumiem?<br />
Nē, amerikāņiem bezdarbs joprojām<br />
nebija nemaz tik liels. Bet ar ko tad viņi nodarbojās?<br />
Pēc pēdējo gadu datiem, izrādās,<br />
ka 75% amerikāņu strādā pakalpojumu sfērā.<br />
Manuprāt, tas ir milzīgs daudzums cilvēku<br />
un tas iespējams ļoti bagātā sabiedrībā,<br />
tādā, kādas bija ASV pirms šīs krīzes. Vai<br />
šāds milzīgs skaits darbinieku pakalpojumu<br />
nozarē saglabāsies, maz ticams – šādas krīzes<br />
apstākļos (naudas trūkuma apstākļos)<br />
katrs būs spiests savu mauriņu nopļaut pats,<br />
tāpat remontēt savu māju vai veco džipu un<br />
varbūt pat nodzīt sev bārdu... Un ko dara ārzonās<br />
izputējušo ASV uzņēmumu īpašnieki?<br />
Vai viņi mēģina ražotnes pārcelt atpakaļ uz<br />
ASV, vai vismaz investēt ASV iekšzemes ražošanā?<br />
Ne vienu, ne otru. Amerikāņu ekonomisti<br />
ir konstatējuši, ka kaut ko ražot vairs<br />
vispār neesot jēgas, jo peļņas norma (vismaz<br />
ASV) esot jau nulle. Pēc dažiem datiem no<br />
ārzonām izņemtie līdzekļi tiek apmainīti<br />
pret ASV valsts aizdevumu zīmēm, uz kuru<br />
pamata tiek atjaunota izputējusī amerikāņu<br />
finansu sistēma. Nez tikai, kā bez jebkādas<br />
(ārzonu vai iekšzemju) ražošanas ASV valdība<br />
atdos šos triljonu vērtos aizņēmumus.<br />
Kur tad īsti palika varenākās<br />
valsts milzīgie līdzekļi?<br />
Nu par tiem (muļķības un<br />
negausības dēļ, pašiem īsti<br />
negribot) tika uzcelta vēl<br />
viena, iespējams, vēl varenāka<br />
valsts – Ķīna.<br />
Raksts radies no referāta, kas<br />
nolasīts korporācijas Talavija viesu<br />
vakarā Rīgā. Autors ir darba<br />
aizsardzības speciālists, strādā<br />
pie vairākām Rīgas brīvostas<br />
firmām, bijis Vides Aizsardzības<br />
Kluba (VAK) komercdirektors<br />
un deviņus gadus zinātniskais<br />
līdzstrādnieks LPSR ZA Filozofijas<br />
un Tiesību institūtā. Atgriešanās<br />
Tēvzemē Atbalsta fonda<br />
(ATA) dibinātājs-viceprezidents,<br />
vai rākus gadus bijis arī Sabiedrības<br />
Integrācijas fonda Repatriācijas<br />
un imigrācijas komitejas loceklis-eksperts.
Change language