Maketa fails - Jura Žagariņa mājas lapas

Maija Meirāne
ES NĀKU VISS KĀ
APLIS UPES MALĀ
Spriežot pēc rakstu blīvuma Latvijas literatūras
publikācijās, Edvīna Raupa dzeja patlaban
ir nonākusi degpunktā. Fenomenu neapšaubāmi
izskaidro netikvien viņa dzejas
savdabība, bet vēl intensīvāk – paša lasījumu
prezentācijas metode.
Literatūras kritiķis Guntis Berelis apgalvo, ka
Raupa dzeja vispirmām kārtām ir runājama,
turklāt tai piederīga tikai autora balss. (Labrīt
1995.15.III).
Komplikācijas rodas, ja ir vēlme izmakšķerēt
neklātienē kādu no Raupa velnišķā ritma
lasījumiem, vai viņa laikabiedru – Eduarda
Aivara, Ulža Bērziņa, Māra Salēja, Ronalda
Brieža u.c. balsis – no youtube video. 1 Tad
jāsecina, ka nelaimīgā kārtā firmas „SIKS” ieraksti
ir pārvērtuši nopietno pekstiņfilmā. Ja
labu dzeju iznīcina slikts priekšnesums, tad
savukārt bizāro paceļ augstumos neaizmirstams
izpildījums.
Edvīns Raups – īstajā vārdā Edvīns Struka,
dzejnieks un tulkotājs – galvenokārt no angļu,
spāņu un portugāļu valodas, dzimis Siguldā
(1962). Studējis RPI (Rīgas Politehniskajā
institūtā) un LVU svešvalodu fakultātē,
mācījies spāņu valodas kursos. Darbojies pie
laikraksta Forums, Kentaurs XXI, Literatūra.
Māksla. Mēs. Atdzejojis no spāņu un portugāļu
valodām O. Pasa, F. Garsijas-Lorkas, H.
Kortasāra, H. L. Borhesa, P. Koelju un M. Vargasa-Ljosas
darbus. No angļu tulkojis bērnu
grāmatas izdevniecībai „Egmont Latvia”.
Klāva Elsberga prēmija (1990), Rakstnieku
Savienības dzeju konkursa balva (1992), Raiņa
un Aspazijas fonda (1995), Dzejas dienu
(2003), Ojāra Vācieša prēmija (2009). Dzeja
tulkota angļu, bulgāru, čehu, somu, vācu,
zviedru, krievu un turku valodās.
Raupam publicēti dzejoļu krājumi: Vēja nav
(1991), Dzīvo damies (1995), 33 mīklaini dzīves
gadi un dzejoļi (1997), Uzvāri man kaut
ko pārejošu (2002) un Putn’ (2008). Pagājušā
gada decembrī „Guernica” apgādā Kanādā
iznākusi iespaidīga, no pēdējām divām
autora dzejgrāmatām atlasītu dzejoļu izlase
Then Touch Me Here agrāk Kanādā mītošās
dzejnieces Margitas Gailītes atdzejojumā.
Stils ir cilvēks. Atšķirīgs, neordinārs, savdabīgs,
šķēpelēs sitējs, pūces spieģelis, e.e.
1. Skat. Raupa priekšnesumu:
kumingists (saskaldītu vārdu un rindu jēdzot)
... jaunu jēgu darinātājs vārdiem, jūtīgs
pret vārdu nokrāsām ... iesaistās sarunās
ar savu alter ego ... tiešs un spurains kā usne,
bet citur – grands, kā no 16. gs. spāņa Francisko
de Zurbarāna gleznas izkāpis. Esmu
mēģinājusi uzrakstīt virkni apzīmējumu, kas
iešķiļas prātā, lasot Raupa nemitīgu izteiksmju
pārmaiņām kalto dzeju. No brīvā panta
ar saraustītām rindkopām līdz atskaņu pilnām
četrrindēm, no improvizējoša rotaļelementa
(kas šķitis tik raksturīgs Imantam Ziedonim).
No: Tu mani kacini / ar lakatiņu zilu
/ kad es kā etiķis / no tava sāna pilu („Ak
maigā vājprātība”) līdz prātulām un filozofiskai
atklāsmei: sāpīgi / ka mūžīgs varu / būt
vien šeit / un tagad (no Putn’ „Zvaigznes ilgi
mirst...” #12)
Uktā lulu. Veltīgi ir mēģināt atšķetināt Raupa
refrēnu jeb uzsauku, kas parādās krājuma
Putn’ pirmajā daļā. Varbūt tā ir atbalss no
kaut kur bērnībā dzirdēta. Kārlis Vērdiņš to
saskaitījis lietotu 16 reizes. Tas pats ar onomatopoētiskām
skaņām, iespraudumiem,
kas kā sāls graudi uzbērti tekstam – vuš, bizz,
ai ai, šūvo, tēs tēs, puff u.c. Vārd spēlēs savaņģots,
Raups reizēm runā kā enigmātiskais
īpatnis, mācītājs un dzejnieks Jānis Steiks:
kal dzelza
pirkstainus meit Uguns
jau klāt žvākt
žokļi ir mans liktenis
un guvums –
no pārkostā Dzelza
pirkstainus meit
noglabā
apapā
aparā
Vietumis Raups mēdz spēlēties ar sirrealismu,
viņš varbūt neapzinīgi atkārto metaforas:
es esmu miris. Vēl mirklis / no zemūdens
pilīm / padusē / dusē / un Melnais / ir Bezgalība,
un nobīlis / nobīda / mēli pār lūpu,
– salīdzinājumā ar Imanta Sedliņa 2 : ... izvarosim
dzejas, / samīcīsim sejas, / kā dusmīgs
tēlnieks mitru mālu. / Tad visi eņģeļi klusēs /
un gulēs mūsu padusēs. Lai arī Raupa dzejrindas
nenes tiešākas laika zīmes, tās uzrunā
mūs kāda savdabīga meklētāja balsī: Iespējams,
ka es rakstu tādēļ, lai dzīvei būtu jēga...
ne jau tāpēc, lai mākslai, dzejai būtu jēga...
lai jēga būtu man. 3 o
2. Maija Meirāne. „Tiešums un improvizācija”.
LaRAs Lapa 1983,31.
3. Intervija ar Arvi Kolmani”. Karogs 2003,3:12.
9