Maketa fails - Jura Žagariņa mājas lapas

TALANTĪGI ATAINOTAS
DZĪVES DRUMSTALAS
Indra Gubiņa. Vēlreiz turp un atpakaļ.
Itaka, ASV: Mežābele, 2008. 232 lpp.
Dzimusi un skolā gājusi Jelgavā, Indra Gubiņa
pēckara gadus pavadījusi Vācijā, vēlāk dzīvojusi
Anglijā, kur arī uzsākusi rakstniecības
gaitas. Ražīgākais rakstniecības darba laiks
sasniegts garajos Kanādā pavadītajos gados.
Tagad jau plaši pazīstamā 26 grāmatu
– romānu, vairāku īsprozas un dzejgrāmatu
– autore, dod lasītājiem atkal jaunu grāmatu
– atmiņu stāstījumus. Tie sadalīti pa tēmām:
„Manas dienas”, „Svešās zemēs esot skaisti”
un „Atskatoties”. Lielākā stāstu daļa uzrakstīta
no 1988. līdz 2006. gadam un ir iepriekš
publicēta jau Kanādas latviešu laikrakstā Latvija
Amerikā.
Cauri visiem šiem stāstījumiem spīd nostalģija
par pagājušo laiku, seniem draugiem, piedzīvojumiem,
daudzu gadu garumā taupītām
piemiņas lietām, no kurām grūti šķirties.
Galvenais šo stāstu temats ir vecāku cilvēku
vientulības un atstātības sajūta – aktīvie darba
gadi pagājuši, liela daļa draugu pazuduši
vai aizgājuši aizsaulē, bērni iesaistījušies savās
dzīvēs. Šī ir arī pašas autores dzīve. Gubiņa
raksta: Kas man vairs par mērķi varētu
būt? Dzīvošana! Darba gadi ir aiz muguras.
Kā teikt – visa nākotne ir pagātnē. Es tikai
esmu, dzīvoju. Jā, tas viss. Esmu, eksistēju,
domāju un – atceros (5).
Pirmās nodaļas pirmais stāsts „Viena diena”
ataino rakstnieces domas un darbošanos no
rīta līdz vakaram, lēni, bez steigas, vērojot
ielas mazos rīta notikumus, kavējoties atmiņās,
cilājot grāmatas. Rakstniece mājā redz
visādus darbiņus – ir taču tik daudz ko kārtot,
apsvērt, ko mest ārā, ko ne, bet pie katra
mazā darāmā atrodas atmiņas par seniem
laikiem. Atrodot kaut kādus aizmirstus dzejoļus,
atmiņā uzvirst domas par senajiem Anglijas
laikiem, tur satiktiem draugiem. Pēkšņa
skumjā ziņa telefonā izraisa jaunu atmiņu
vilni. Rodas jauns stāsts. Stāstā „Mana
iela, mani kaimiņi” Indra Gubiņa raksta par
kaimiņu dzīvēm, caur gadiem iepazītiem, par
viņu priekiem un nelaimēm. Citi stāsti ir par
ilgi neredzētiem draugiem, kas atbraukuši kā
Ziemassvētku ciemiņi. Kopā vakariņojot, viņu
sarunas rit par kopējām jaunības dienām, tagadējo
dzīvi bērnu mājās vai arī vieninieka
vientulībā.
Otrajā nodaļā „Svešās zemēs esot skaisti” uzzinām
par rakstnieces ceļojumiem uz Arizonu,
Meksiku, Islandi un Azoru salām. Šajos
stāstos parādās dzīves prieks par redzētajiem
dabas retumiem Islandē, par Arizonas
tuksnešaino kalnu skaistumu, par meksikāņu
Ziemsvētku parašām. Ceļojumu atmiņu stāstos
dzīves garlaicība ir pazudusi.
Pēdējā nodaļā „Atskatoties” atainota priecīga
tikšanās ar draugiem un paziņām, kuri iepazīti
jaunības dienās Jelgavā, Anglijā vai arī
pēc gadiem atkal tiekoties Līgo vakarā turpat
Kanādā. Šeit attīstās redzamāki sižeti – veidoti
ap draugiem ar pašu autori notikumu
vidū. Tagad jau sirmgalvji, viņi tēloti caur sarunām
un darbošanos. Tie ir stāstījumi par
tikšanos un arī par šķiršanos, zinot, ka vairs
nekad nesatiksies.
Indra Gubiņa vienkāršā valodā, bez izvērstām
metaforām, labi apraksta zaļo kalnu un
košo ziedu skaistumu Azoru salās, kailos kalnus,
ledus laukus un vulkānu krāterus Islandē,
sarkano magoņu ziedus dārzā un ielu košās
koku lapotnes.
Ievadā rakstniece un redaktore Ingrida Vīksna
norāda uz uzrakstīto atmiņu svarīgumu,
jo uzrakstītais nepazudīs. Kaut arī tikai dzīves
drumstalas, kā Ingrida Vīksna raksta, talantīga
rakstnieka uzrakstītas, tās tiek padarītas
redzamas un baudāmas lasītājiem. Tāda ir arī
Indras Gubiņas stāstījumu grāmatu.
Astra Roze
Bibliotekāre un tulkotāja Astra Roze (1934-2011) beidz
savas dzīves gaitas Toronto, Kanādā.
KAUT NE VAIRS
MŪSU VIDŪ,
ZEMDEGA DZĪVO
Aina Zemdega.
Raksti. Rīgā: Nordik. 4. sēj. 2009. 477 lpp.;
Raksti. 5. sēj. 2010. 518 lpp.
Rakstu sakārtotājs Dr. Pāvils Vasariņš – jau
labi iestrādājies savā redaktora un komentētāja
lomā, kārtojot savas dzīves līdzgaitnieces
Ainas Zemdegas atstātos manuskriptus
– masīvajā 4. sējumā sakārtojis autores dzejdarbus,
prozu, arī kritiķu apceres un recenzijas,
ar rūpību un izpratni. Šur tur iestarpinātas
sastādītāja atturīgas piezīmes par autores
Jānis Buls. Pie Augstākās Padomes ēkas puča laikā, 1991. gada 21. augustā.
No sērijas Pirms 20 gadiem.
67