Maketa fails - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
Maketa fails - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
Maketa fails - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
PAR 58 PILSKALNIEM<br />
Juris Urtāns, Ieva Pīgozne, Rita Treija,<br />
Ieva Vītola. Kalnā bija stalta pils: Latvijas<br />
pilskalni un to teikas.<br />
Rīgā: Tapals, 2008. 240 lpp.<br />
Grāmatas autori – ražīgais pilskalnu zinātniskais<br />
pētnieks un Ernesta Brastiņa pilskalnu<br />
apzināšanas un pētniecības darba turpinātājs,<br />
arheologs Juris Urtāns, ar savām<br />
līdzstrādniecēm Ievu Pīgozi, Ritu Treiju un<br />
Ievu Vītolu. Katra pilskalna aprakstu grezno<br />
krāsaini uzņēmumi no gaisa kopā ar pilskalna<br />
novietojuma plānu, kam seko ar pilskalniem<br />
saistītās teikas, kas veido grāmatas<br />
galveno daļu. Pirmo vāku grezno F. Baloža<br />
Kauguru Pekas pilskalna rekonstrukcija (zīm.<br />
V. Lamsters). Uz pēdējā vāka redzams grāmatas<br />
autoru foto uzņēmums (R. Rozenvalds).<br />
Ievadā secināts, ka pilskalni ir izcilākie<br />
un pētnieku plaši izzinātie aizvēstures<br />
pieminekļi (3. lpp). Seko pilskalnu iezīmju<br />
apraksts un to vēsturiskais datējums, sākot<br />
ar 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras vai vēl<br />
nedaudz agrāk līdz pat 12. gs. beigām. Latvijā<br />
apzināti apmēram 500 pilskalni – senās<br />
sabiedrības dzīvesvietas ar piedevām militāru,<br />
administratīvu, ekonomisku un kultūras<br />
nozīmi. Tālāk autori analizē pils un pilskalnu<br />
nozīmi sabiedrības aizsardzībā, arī kā būvmākslas<br />
jeb agrīnās arhitektūras pastāvēšanas<br />
apliecinājumu (6).<br />
Aplūkodami par pilskalniem pierakstītās teikas,<br />
autori tajās redz vairākus raksturīgus<br />
motīvus, kas saistās ar nogrimušo pili vai<br />
baznīcu: pēc tam, kad pils nogrimusi, zemē<br />
radies caurums, kurā, ielaižot pīli, tā izpeldējusi<br />
parasti pilij tuvumā kādā ezerā vai<br />
citā ūdenskrātuvē. Citi temati saistās ar bijušajiem<br />
pils iedzīvotājiem, dažādiem sadzīves<br />
notikumiem, aprakto naudu vai pils augšā<br />
celšanos – ja kāds uzmin tās vārdu. Autori<br />
nožēlo, ka kopumā plašais pilskalnu teiku<br />
materiāls pagaidām nav izpelnījies lielāku<br />
arheologu vai folkloristu uzmanību. Taču<br />
pēdējā laikā situācija ir uzlabojusies. Teikas<br />
par pilskalniem ir kļuvušas aizvien noderīgāks<br />
ziņu avots un palīdzējušas pētniekiem<br />
atzīt, ka tieši teikas ir tās, kas palīdz iztēloties<br />
dzīvi pilskalnos un saprast, ko par pilskalniem<br />
domājuši mūsu senči pēc tam, kad<br />
pilskalni vairs nebija apdzīvoti (7).<br />
Dažiem pilskalniem saglabājušās vairākas<br />
teikas, citiem tikai viena un dažiem pat neviena.<br />
Aplūkojamā izlasē redzamas gan iepriekš<br />
publicētas, gan nepublicētas teikas<br />
par 58 pilskalniem, kas uzrādīti grāmatā<br />
ievietotā kartē – Kurzemē apskatīti 14, Vidzemē<br />
15, Latgalē 15, Augšzemē 8 un Zemgalē<br />
6 pilskalni un to teikas. Apraksti veidoti,<br />
balstoties galvenokārt uz Ernesta Brastiņa<br />
un <strong>Jura</strong> Urtāna iepriekš publicētiem darbiem.<br />
Pilskalni ir autentiski senatnes pieminekļi<br />
– ja uz tiem uzbūvē tādu koka pili,<br />
kādu to mēs šobrīd iedomājamies, tas būtu<br />
pāri nodarījums īstajai senvietai, uzsver autori<br />
(9), kam nav nekas pret šādu piļu uzcelšanu<br />
vietās, kur agrāk pilskalni nav bijuši, kā<br />
tas ir īstenots Lielvārdē un Tērvetē.<br />
Vērtīgs ir plašais izmantoto folkloras materiālu<br />
un iepriekš publicētās literatūras, kā arī<br />
attēlu izcelsmes saraksts. Lielāko daļu attēlu<br />
ir uzņēmis Juris Urtāns. Latvijas pilskalnu<br />
pētniecība dod vērtīgas ziņas par latviešu<br />
senču dzīvi un darbu pirms krustnešu ienākšanas<br />
baltu tautu apdzīvotās zemēs, celdama<br />
un stiprinādama mūsu tautisko pašapziņu<br />
un veicinādama tēvzemes mīlestību.<br />
Marģers Grīns<br />
Marģers Grīns, ķīmijas inženieris un tirgzinības maģistrs,<br />
70. gados vada Amerikas Latviešu apvienības Kultūras<br />
biroju, arī Latviešu institūtu. Žurnāla Labietis redaktors<br />
un Dievturu dižvadonis latviešu diasporā.<br />
PIEZĪMES PAR LT2<br />
Krietns orientieris mūsdienu literatūras arēnā<br />
ir arī Latvju Tekstu 2. numurs, kur nozīmīga<br />
vieta atvēlēta Ulža Bērziņa, Pētera<br />
Draguna un Emīlijas Dikinsones dzejoļiem.<br />
Pēdējos (Kārļa Vērdiņa atdzejotus) pavada<br />
Ilzes Knokas īsa, toties ietilpīga apcere,<br />
kur viņa pievieno savu literatūrzinīgo balsi<br />
amerikānietes dzejrindu jēgas atšifrētāju<br />
vismaz tūkstošbalsīgajam korim. Jaunizdevumu<br />
lappusēs vēstis par četriem dzejkrājumiem<br />
– Annas Auziņas Es izskatījos laimīga<br />
(apskatniece Aija Rozenkopfa: ikdienas rutīnu<br />
iekrāso eksistenciāli jautājumi, uz kuriem<br />
it kā nav atbilžu), Rūtas Mežavilkas Dz (Jānis<br />
Elsbergs: tiek pildīta senā mākslas misija<br />
– palīdzēt saglabāt cilvēcību, patiesību un<br />
atvērtību skaistumam necilvēcīgos apstākļos),<br />
Arta Ostupa Biedrs Sniegs (Kārlis Vērdiņš:<br />
patīkami ļauties dažādajām puisīša un<br />
jaunekļa noskaņojumu niansēm, atpazīstot<br />
tajās daudz no sevis paša), Krišjāņa Zeļģa visas<br />
tās lietas (Arvis Viguls: viņš nepārspīlē<br />
73
Change language