Maketa fails - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
Maketa fails - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
Maketa fails - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
dedzīgais skolnieks to uzņem kā savas dzīves<br />
sūtību un pie tās turas visu mūžu. Atskaitot<br />
nepabeigtas žurnālistikas un tautsaimniecības<br />
studijas Latgales Tautas universitātē Rēzeknē,<br />
tālāku formālu izglītību viņš neiegūst,<br />
un šo trūkumu smagi pārdzīvo.<br />
Ģimnāzijā Vladislavs sadraudzējas ar klases<br />
biedru, vēlāko līdzgaitnieku Juoni Cibuļski,<br />
ar ko 1939. gadā nodibina latgaliešu rakstu<br />
valodas grāmatu apgādu Daugavpilī. Sevišķu<br />
labvēlību censoņiem – īpaši jau jaunajam<br />
Vladislavam – izrāda Čupīšu ģimene, ieguldot<br />
uzņēmumā 1500 latus un dodot tam telpas<br />
savā mājā Alejas ielā Nr. 3. Ulmaņa kultūras<br />
politika gan uzņēmumam īpaši labvēlīga<br />
nav, bet tā kā Cibuļskis ir Latgales atmodas<br />
darbinieka Andrīva Jūrdža mazdēls, jaunais<br />
apgāds tomēr saņem atļauju piecām grāmatām.<br />
(Viena no tām ir Lōča paša romāns –<br />
iecerētās triloģijas Myuža dīnas pirmā daļa,<br />
ar pseidonīmu Vaideāns.) Turpretim, kad apgāds<br />
atsāk darbību 1943. gadā vācu okupācijā,<br />
viena gada laikā tas izdod 30 grāmatu.<br />
Bēgļu gaitās Bavārijā Lōcis jau ar lielu enerģiju<br />
sāk drukāt latgaliski ne vēl pat pusgadu<br />
pēc amerikāņu ienākšanas – un tā turpina<br />
līdz sava mūža norietam 1984. gadā.<br />
Dīnasgrōmota ir ļoti savdabīga un nosacīti<br />
interesanta – nav vaļasbrīžu izklaides lasāmviela,<br />
nav arī saistošs memuārs vai kvalitatīvs<br />
literārs darbs. Bet – tā sasaista kopā vairākas<br />
tēmas ļoti unīkā buķetē. Vispirms jau nevienprātīgi<br />
atzītā Latgales un latgaliešu kultūras<br />
un valodas vieta attiecībā pret Latvijas<br />
un latviešu kultūru un valodu, un paralēles<br />
ar latviešu valodu pret tuvo lielo tautu un<br />
valstu valodām – krievu, vācu, poļu. Šai tēmai<br />
neizbēgami nāk līdz mūžīgā kontroversija<br />
par to, vai latgaliešiem ir dialekts, izloksne<br />
vai valoda (vai visi trīs!), un vai latgalieši<br />
ir latvieši, vai atsevišķa tauta. (Dzirdēts arī<br />
variants, ka latviešu valoda ir atzars no latgaļu<br />
celma.) Lōcis šajos jautājumos nav vienmēr<br />
konsekvents, reizēm vairāk tā, citreiz<br />
atkal otrādi. 2 Otra tēma ir šķietami obsesīvi<br />
kompulsīvā nodošanās savai vienīgajai lietai,<br />
izslēdzot visu citu, kas notiek pasaulē,<br />
2. Vismaz valodas jautājumā uz daudzmaz izlīdzinošu<br />
skaidrību var cerēt, ieskatoties autoritāšu Janīnas Kursītes<br />
un Annas Stafeckas grāmatā Latgale: valoda, kultūra,<br />
folklora. Rēzeknē: Latgales Kultūras centra izdevniecība,<br />
2003:42-51, „Vārdi izloksne un dialekts ir apzīmējums<br />
nenormētās valodas paveidam, kurš eksistē tikai runas<br />
formā ...” un „... literārajā valodā ir apzināti normēta<br />
kā rakstu, tā arī runas forma.” Valodnieki pēdējā laikā<br />
lietojot terminu rakstu valoda – ar nozīmi „rakstos lietotā<br />
valoda” vai „literārās valodas rakstu forma.” Dažkārt<br />
esot sastopama situācija, kad vienas valodas ietvaros<br />
izveidojas divas vai vairākas rakstu valodas. Tātad –<br />
latgaliešu rakstu valoda! (Lielākai skaidrībai iesaku izlasīt<br />
visu nodaļu.)<br />
tuvumā vai tālumā – reizēm pat līdz negribētam<br />
komiskumam, kā šis 1945.6.III pieraksts<br />
jau bēgļa mājvietā Bavārijā: Visas šīs<br />
dienas esmu rēķinājis un kalkulējis par pēckara<br />
periodiskiem izdevumiem latgaļiem. [...<br />
seko garas un detalizētas tabulas par visiem<br />
plānotajiem žurnāliem, utt. ...] Visai šai darbībai<br />
Latgalē jābūt vienās rokās, nedrīkst<br />
būt nekādas šķelšanās, un arī tādam „Daugavas<br />
Vēstnesim” [Daugavpils laikraksts latviešu<br />
literārajā valodā] Latgalē nedrīkst būt<br />
vietas. Kulturālā aizraušanās kļūst politiska.<br />
Citā vietā arī runā par Ilūkstes apriņķa pievienošanu<br />
Latgalei.<br />
Trešā tēma ir personīgā dzīve un attiecības ar<br />
Almu Čupīti (1895-1987) 3 – nešķiramo draugu,<br />
līdzstrādnieci/ekspeditori un balstu – arī<br />
ar viņas vecākiem. Liekas, ka tie viņu adoptējuši<br />
kā savu, ja ne znotu, tad krustdēlu. Kad<br />
Lōcim vai apgādam spiež finanses, atrisinājums<br />
mēdz būt aizņemšanās no Čupīšiem.<br />
Trimdā Čupīšu ģimene dodas kopā ar Vladislavu<br />
un izdevniecības grupu. Neskatoties uz<br />
vecumu starpību, Vladislava un Almas attiecības<br />
bijušas ļoti tuvas. Savā dienasgrāmatā<br />
(1943.31.I) 31 gadu vecais jauneklis arī<br />
apsver – un atmet – domu, Almu apprecēt:<br />
Murs [Almas iesauka] nevar būt jau tāpēc,<br />
ka (..) Otrs iemesls (..) ticība. Murs negrib<br />
mainīt. (Dzimusi Vitebskā – iespējams, bija<br />
pareizticīga?) Viņu draudzībai ir izteikti atšķirīgi<br />
dzinuļi – Almai tā ir personiska pieķeršanās,<br />
Vladislavam, turpretim, viss cits dzīvē<br />
ir pakārtots kalpībai latgaliešu lietai. Kad<br />
1944. gadā viņam draud iesaukšana leģionā<br />
(kas vēlāk gan atkrīt), 21. augustā radies<br />
šāds ieraksts: Laikam man arī būs jāiet leģionā,<br />
un tad iznāk tā, ka man nav pat vietnieka,<br />
kas manu darbu turpinātu, jo pat Murs saka,<br />
ja neesmu te es, viņu tas darbs neinteresē,<br />
tas neiešot. Tā tad es esmu stipri vīlies, jo viņai<br />
vajadzīgs tikai es, bet ne mans darbs. Kopīgais<br />
darbs viņus vieno līdz abu mūža galam<br />
četrdesmit gadus vēlāk.<br />
Par latgaliešu kultūrvēsturi kā Latvijā tā trimdā<br />
īpaši interesējušies ievada autore Ilona<br />
Salceviča un nelaiķis dzejnieks un Karoga<br />
redaktors Andris Vējāns, kurš savā grāmatā<br />
Latgales rakstu gaisma 4 summē: Vladislavs<br />
Lōcis, bezdibeņa malā stāvot, pasargāja no<br />
bojāejas Latgales vārdu. Bezdibenis ir ilgais<br />
padomju okupācijas laiks – īpaši pēc 1960.<br />
gada – kad pavisam apstājās jebkādi drukas<br />
3. Šie dati no http://latgalesdati.du.lv/5/25. Dzimusi<br />
Vitebskā.<br />
4. Rīgā: Sprīdītis, 1996 – par Lōci: 515-523. No<br />
atsauksmēm spriežu, ka par viņa darbību trimdā rakstīts<br />
arī Salcevičas rakstā divsējumu enciklopēdijā Latgales<br />
kultūras darbinieki. Rīgā: Valters un Rapa, 2008.<br />
35
Change language