Maketa fails - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
Maketa fails - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
Maketa fails - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
oktobrī līdz dažu sīklatviešu izdotas avīzītes<br />
ķengām „Ķengurzemē“ visai sliktā latviešu<br />
valodā; no Raimonda Paula dziesmu publiskas<br />
atskaņošanas emigrantu saietos līdz<br />
anonīmiem telefonzvaniem viesnīcās ar cieņas<br />
apliecinājumiem Padomju Latvijai un tās<br />
kultūrai Raimonda Paula personā; no apzīmējuma<br />
„latviešu mūzikas melnais mēris“<br />
emigrantu žurnālītī līdz viņa skaņuplašu totālai<br />
invāzijai katrā klaida latviešu mājā – par<br />
to es pārliecinājos i Čikāgā, i Losandželosā, i<br />
Ņujorkā, i visos citos pagastos – visur mani<br />
centās iepriecēt ar Raimonda dziesmām, kamēr<br />
es teicu – tās es dzirdu Rīgā, spēlējiet<br />
man savu Dzeni, Legzdiņu un citus… Šie ne<br />
– Raimondu! 15<br />
Grāmatā ir arī neliela epizode no Miera reisa<br />
pa sešām Eiropas valstīm 1979. gada pavasarī,<br />
ko organizēja PSRS Miera aizstāvēšanas<br />
komiteja un kurā devās Raimonds Pauls<br />
un Jānis Peters kā Latvijas pārstāvji. Epizode<br />
no piestāšanas Stokholmā, kur abus sagaida<br />
Stokholmas latvieši: dzejnieks Juris Kronbergs,<br />
kas tulkojis un izdevis zviedriski Imanta<br />
Ziedoņa epifānijas un Vizmas Belševicas<br />
dzejoļu grāmatu un organizējis arī citu autoru<br />
publikācijas zviedru literārajā presē, kā<br />
raksta Peters, izskatās tīri progresīvs bārdainis.<br />
Kopā ar Juri Kronbergu Peters un Pauls<br />
viesojušies dzejnieces Veronikas Strēlertes<br />
un rakstnieka, kultūrvēsturnieka Andreja Johansona<br />
viesmīlīgajā mājā. Kā atceras Jānis<br />
Peters: Bija Lieldienu sestdiena. Dzērām<br />
kādu īpašu itāļu vīnu un ēdām pashu.(..)<br />
Andrejs Johansons 1940. gadā strādāja „Literatūras<br />
Avīzē“, publicējās tanī. Viņa pētījums<br />
par ūdens gariem baltu mitoloģijā sarakstīts<br />
vācu valodā un ir atrodams visās Eiropas<br />
bibliotēkās, arī pie mums Rīgā. Veronika<br />
Strēlerte, Johansona dzīvesbiedre, dāvā<br />
man savu emigrācijā izdotu dzejoļgrāmatu<br />
„Žēlastības gadi” 16 .<br />
Savu iesaistīšanos kultūras sakaros Latvijas<br />
rakstnieki skaidro dažādi. Imants Ziedonis<br />
nenoliedz savu jaunības gadu pasaules<br />
kārtības uztveres „sarkanumu“: Mani audzināja,<br />
man nebija tādas domāšanas, var<br />
teikt, es biju ļoti naivs un infantils, muļķis<br />
es biju, ar mani ideologi ir spekulējuši. Bet<br />
mēs, dzīvojot tajā laikā, citādi nemācējām,<br />
mums bija jādomā tajā vidē, un es nekā nevaru<br />
pieņemt pārmetumus no cilvēkiem, kas,<br />
piemēram, dzīvojuši Austrālijā. Taču Ziedonis<br />
uzsver, ka viņš un citi Latvijas PSR režīmā<br />
strādājoši kultūras darbinieki, domājot par<br />
15. Jānis Peters. Raimonds Pauls. Versijas, vīzijas,<br />
dokumenti. Rīga: Liesma, 1982:23.<br />
16. Turpat:135.<br />
nacionālajām interesēm, meklēja un atrada<br />
trimdas latviešu inteliģencē Latvijai vitāli<br />
svarīgu kultūras substanci: Tāpēc jau savlaicīgi<br />
sapratām, ka jābrauc pie pasaules latviešiem,<br />
ka tie ir mūsējie, tur ir milzīgs intelekta<br />
potenciāls, ar viņiem jākontaktē, mums šī<br />
intelekta trūkst, mūsu inteliģence ir tur. Izmantojām<br />
Kultūras sakaru komitejas braucienus,<br />
tāpat pasaules gudrākie latvieši izmantoja<br />
Kultūras sakaru komitejas braucienus<br />
uz šejieni. Lešinskis rakstījis, ka braucām<br />
vervēt čekistus. Mēs runājām ar cilvēkiem,<br />
ka viņiem jābrauc pie mums, jo tas vajadzīgs<br />
Latvijai. Ja šāds kanāls bija iespējams, mēs<br />
to izmantojām. Varbūt tā ir mūsu vaina, bet<br />
mēs darījām pozitīvu darbu, daudzi pasaules<br />
latvieši to saprata, kontaktēja ar mums,<br />
un tādā veidā bagātināja mūsu politisko un<br />
nacionālo domu. Viņi šeit ar mums tikās, un<br />
mēs izmantojām jebkuru iespēju tikties ar<br />
viņiem, domas pamazām integrējās 17 .<br />
Komitejas darbā iesaistīto mākslinieku, mūziķu,<br />
rakstnieku, īpaši dzejnieku, loma VDK<br />
mērķu sasniegšanā līdz šim nav tikusi dokumentāri<br />
pamatota. Imants Ziedonis spriež,<br />
ka kultūras sakarus ne toreiz, ne tagad, kamēr<br />
vēl pastāv vecā emigrācijas paaudze,<br />
viennozīmīgi nevērtē. Viņiem tas ir tikai „čekas<br />
uzdevumu veikšana”, tiekoties ar ārzemju<br />
latviešiem. Mums tas nozīmēja informāciju<br />
šeit. Tas bija ļoti liels, vērtīgs solis, ko<br />
mēs izdarījām. Jā, ar Kultūras sakaru komitejas<br />
naudu braucieniem. Tā bija tā izmantošana.<br />
Viņi mūs izmantoja, un mēs viņus<br />
izmantojām 18 .<br />
Imanta Ziedoņa definējums abpusēja izmantošana<br />
varētu izraisīt daudz viedokļu.<br />
Piemēram, bijušais KKS vadītājs, VDK kadru<br />
virsnieks Imants Lešinskis, atbildot uz jautājumu,<br />
kā viņš vērtē Ziedoni, atbild: Imants<br />
Ziedonis šai (sakaru) lietai bija daudz tuvāk<br />
nekā, piemēram, Jānis Peters. (..) I. Ziedoni<br />
un O. Vācieti piesaistīja pie trimdas dzejnieku<br />
antoloģijas veidošanas. Un līdz ar to<br />
viņi nokļuva tai „sakaru” lokā. Pēc tam uzaicināja<br />
komitejas pasākumos, kur jau vienmēr<br />
tiek novērots, kā tas cilvēks reaģē – vai<br />
viņš, piemēram, ziņo par savām sarunām ar<br />
ārzemniekiem, vai neziņo. Imants Ziedonis<br />
bija no tiem, kas ziņoja un pie tam ar tādu<br />
komjaunieša degsmi strādāja šajā darbā.<br />
Līdz ar to Ziedonis braukāja un braukā apkārt.<br />
(..) Tātad Imants Ziedonis ir labs kadrs 19 .<br />
17. Astra Mille. Te un citadelē. Jānis Peters. Tumšsarkanā.<br />
Rīga: Atēna, 2005:70.<br />
18. Egils Līcītis. „Aizstāvējāmies un aizstāvējām”. Saruna<br />
ar I. Ziedoni. Latvijas Avīze 2004.29.I:21.<br />
19. Imants Lešinskis. „Sakaru problemātika ar okupēto<br />
Latviju”. Brīvība. 1984,10:4.<br />
20
Change language