varas degradācija VVF ieskatā neko konstruktīvu nav panākusi (125). Vajadzīga ir gatavība mainīties, mācīties un demokrātijas labā strādāt (126). Vēl nekonstruktīvāka autorei šķiet latviešu pasivitāte, atteikšanās piedalīties vēlēšanās un citos valstiskos pasākumos, jo valsts nav tramvajs, no kura var izkāpt nākamajā pieturā un cerēt, ka citi gādās par tā kursēšanu (113). Savā Latvijā pastāvošā politiskā stāvokļa analīzē VVF kritizē korumpētos politiķus, kuru dēļ cieš godīga darba darītāji, bet no atbildības viņa neatbrīvo arī tautas masas, kas savā lētticībā un mantkārībā šādus blēdīgus tautas pārstāvjus ievēlējušas. Jebkāda veida neleģitīma spēka balsts ir vietējie iedzīvotāji, [kas] nespēj aizdomāties tālāk par savām acumirkļa iekārēm, izpriecām un tieksmi pēc ātri un viegli iegūtiem materiāliem labumiem (140). Tā ir barga tiesa, ko VVF spriež par savu tautu. Viņa uzsver, ka glābiņš meklējams demokrātijas izpratnē, tādēļ lojalitāte, atbildība, tolerance pret uzskatu dažādību jāmācās jau no bērnības, un šī mācība iekļaujama skolu programmās. Plurālisms ir dabīgs un nenovēršams, bet iespējams tikai tad, ja ir kopēja izpratne par valsts interesēm kā augstāko mērķi. Autore tomēr atzīst, ka, neskatoties uz iebildumiem, Latvijas demokrātija pierādījusi pārsteidzošu vitalitāti [un] nesalaužamu mērķtiecību un gribasspēku disciplinēti strādājot, lai pievienotos ES un NATO (144). Bezbailīgi VVF ķeras pie ragiem nacionālisma jautājumam, kas, greizi izprasts un pielietots, pārvēršas šovinismā. Vācu nacionālromantisms, reiz pielipis latviešiem, ir jo projām dzīvs. Laika gaitā tas izveidojies par protesta apliecinājumu pret apspiedējiem, bet atjaunotajā, neatkarīgajā Latvijā šis protestējošais nacionālisms kļuvis par iekšpolitiskās pozicionēšanās elementu, kas apzināti izmanto pretrunas un pat konfrontāciju starp etniskajiem latviešiem un krievvalodīgajiem cittautiešiem. Gluži tādas pašas aizvainojuma, pāridarījuma un apspiestības izjūtas tiek kultivētas arī pretējā pusē − krievvalodīgo politiskajā spārnā. Savā ziņā abi šie politiskie spēki pastāv, tikai pateicoties viens otram, un viens otru aktualizē, izmantojot savstarpējas konfrontācijas retoriku (81). Proti, šie divi negatīvie spēki barojas viens no otra un deldē jau tā lieso tautas enerģijas potenciālu. Jautājums, cik ilgi mēs šo negatīvo, totāli bezcerīgo konfrontāciju turpināsim? Vai atvērtība, tolerance un spēja mainīties, ko sludina VVF, nestu pozitīvākus rezultātus? Kā labu piemēru, kur nedabiskā plaisa starp savējo un svešo tiek pārvarēta, autore min sabiedrību integrējošo mūzikas spēku (209). Nodaļā par kultūras latviskumu un īpatnību VVF uzstāda rindu būtisku jautājumu, kas skar īpatnēji latviskas un laikmetīgas kultūras mijiedarbi; latviskuma absolūto nepieciešamību starptautiski kvalitatīvas kultūras ietvaros; un īpatnēji latviskā saturu un raksturojumu. Šos mūždienu diskutētos un it kā neatbildamos jautājumus VVF risina oriģināli, ar lielu drosmi apgāžot mītus par latviskās kultūras unikalitāti, kas tautā iesakņojušies kopš aizvadītā gadsimta 30. gadiem. Viņa apšauba latviskās kultūras īpatnības kā tautas eksistences tiesību priekšnoteikumu. Viņasprāt, īpatnēji latviskā meklējumi izauguši no tās pašas saknes kā nedrošība par savām pastāvēšanas tiesībām. Viņai ir skaidrs, ka latviešu tautai pieder tiesības uz pašnoteikšanos absolūti bez jebkādiem priekšnoteikumiem (149). Tiesības uz brīvību nav jānopelna. Kultūra, saka VVF, Baltijas valstu brīvības atgūšanā nespēlēja ne mazāko lomu, jo interese par šīm valstīm radās tikai pateicoties labvēlīgai konjunktūrai. Baltiešu nopelns bija tas, ka viņi šo konjunktūru pareizi novērtēja un izmantoja, un Latvijā kultūras darbinieki šajā laikā pārvērtās politiskos aktīvistos (150). VVF uzsver, ka vēl mazāk īpatnēji latviskā meklēšanu drīkstētu sasaistīt ar mūsu tautisko un personīgo pašcieņu un pašapziņu, jo, balstoties uz Rietumu civilizācijas pamatatziņu, katrs cilvēks ir absolūta pašvērtība, neatkarīgi no viņa darba vai nopelniem (151). Runājot par īpatnību kā latviskās kultūras kodolu, VVF apšauba ārējo pazīšanās zīmju nepieciešamību. Viņa vaicā, vai mums šīs ārējās pazīšanās zīmes vajadzīgas, lai mēs paši sev nepazustu? Šauri izprasts latviskums un īpatnība kā pašmērķis draud kļūt par butaforiju ar dekoratīvu nozīmi (154). Šajā sakarībā VVF brīdina no maldīgās un bīstamās domas par it kā latviešu kultūras pārākumu par citu tautu kultūrām. Izejot no teorijas par visas cilvēces kultūras izaugsmi no tās pašas saknes, VVF argumentē pret īpatnību kā priekšnoteikumu latviskās kultūras esībai. Viņa definē latvisko kultūru kā tādu, kas izaugusi no kopējām latviskām saknēm un veido organisku turpinājumu visam, kas līdz šim sakrāts tautas garīgā mantojuma visdažādākajos apcirkņos (157). No definīcijas izslēdzot latvisko īpatnību, uzsvars tiek likts uz organisko turpinājumu, kas sakrāts visdažādākajos apcirkņos. Šāds visai ietilpīgs latviskās kultūras raksturojums pavērtu iespējas jaunām kultūras mutācijām nākotnē. 14
Baiba Baiba. No sērijas Pipe-dreams (Pīpju sapņi). 2009. Papīrs/akvarelis. 59x79 cm Par mākslinieci skat. Lindas Treijas apceri 44. lpp.
- Page 2 and 3: VOL. LVII, No 2, ISSUE 265 SUMMER 2
- Page 4 and 5: Edvīns Raups kā pārtraukt plūdu
- Page 6 and 7: * * * pār plecu balta noslīdēja
- Page 8 and 9: * * * Vēl vienas gribas izmocīts
- Page 10 and 11: * * * Dažu reizi gluži ārprātā
- Page 12 and 13: Juris Rozītis VIENS VILCIENS Tu br
- Page 14 and 15: Irēne Avena VAIRA VĪĶE-FREIBERGA
- Page 18 and 19: Jānis Buls. Atmoda. No sērijas Pi
- Page 20 and 21: Eva Eglāja-Kristsone OKUPĒTĀS LA
- Page 22 and 23: oktobrī līdz dažu sīklatviešu
- Page 24 and 25: Pētījumā aptvertais laika posms,
- Page 26 and 27: Andrejs Gunars Irbe (1924-2004) DZE
- Page 28 and 29: Andrejs Grāpis ATGRIEŽIETIES DZIM
- Page 30 and 31: nostādne paliek nemainīga - atgri
- Page 32 and 33: neuzskatīt kā pārmetumu, jo es l
- Page 35 and 36: dzirdēt tautai kā svešumā tā a
- Page 37 and 38: dedzīgais skolnieks to uzņem kā
- Page 39 and 40: Gribat aiz loga redzēt Lībiju un
- Page 41 and 42: Voldemārs Avens KUR TU ESI, SVEN L
- Page 43 and 44: Imants Tillers. Darbs sastāv no di
- Page 45 and 46: namu sienām, redz skaistu, slaidu,
- Page 47: Baiba Baiba. No sērijas Emotikons
- Page 50 and 51: Kreicbergs, kurš publicējas ar v
- Page 52 and 53: Sirmā vadībā sniedz labāko no p
- Page 54 and 55: V A L O D A - Š.g. Jauno Laiks pir
- Page 56 and 57: Pasaules čempions Mārtiņš Dukur
- Page 58 and 59: vēsturē, kura tiks apgūta 8. un
- Page 60 and 61: Kas vairāk veicinājis Latvijas ne
- Page 62 and 63: kādu dārglietu veikalu. Fils Rafs
- Page 65 and 66: pieredzēja trīs izrādes. Par Č
- Page 67:
Rīgas ļeņineklis 1991. gada 25.
- Page 70 and 71:
dzīves un darbu saistību. Priekš
- Page 72 and 73:
BĒGLES ATMIŅU STĀSTĪJUMS Ilse Z
- Page 74 and 75:
pavēles vispirms no 1919. līdz 19
- Page 76 and 77:
un nemokās, bet, ja nu gadās, tad
- Page 78 and 79:
Jaunās Gaitas labvēļi Vendīgs a
- Page 80:
LETTERS AND THE VISUAL ARTS. Differ
Change language