Jānis Buls. Atmoda. No sērijas Pirms 20 gadiem.
Latviskai īpatnībai jāizaug organiski, pašai brīvi veidojoties aizvien plurālistiskākā sabiedrībā (158), kas nozīmē, ka kultūras procesos bez latviešiem piedalītos arī citu etnisku grupu pārstāvji. Šī slēdziena loģiku VVF pierāda savā īsajā, bet spožajā esejā par pagātnes mantojumu un tā apgūšanu. Viņa uzsver mūsu kultūras vēsturisko daudzslāņainību, kurā velti meklēt absolūti etnisku tīrību, jo blakus latviešu cilšu attīstītajai kultūrai Latvijas telpā savu kultūras devumu atstājusi rinda cittautiešu: krievi, zviedri, vācieši, lībieši, čigāni, ebreji, poļi. Lai nevajadzētu skatīties uz savas tautas vēsturi caur svešām acīm, pasvītro VVF, ir svarīgi rūpēties par savas tautas pagātnes dokumentēšanu. Nepieciešama ir vērtību pārvērtēšana no pašu latviešu skatpunkta, tādēļ vajadzīgi zinātniski objektīvi pētījumi par latviskās kultūras attīstību, kas vienlīdz parādītu tās pozitīvos un negatīvos aspektus. Svarīgi, ka šādi pamatdarbi tiktu veikti pilnīgas akadēmiskas brīvības apstākļos. Pati stingrākā ir autores prasība pēc kvalitātes, tādēļ viņa iesaka neraizēties par īpatnību, bet par kvalitāti: par kvalitāti lielās un mazās lietās, par kvalitāti vienmēr un visur (161). Šis kvalitātes jautājums atkārtojas arī nākamajās nodaļās, kas pievēršas latviskajam mantojumam, gaumes izjūtai, kultūras kvalitātes līmeņiem un ideoloģiskai autonomijai. VVF nodarbina problēma, ko darīt, lai atlasītu vislabāko sēklu un sagatavotu vislabāko augsni tradicionālās kultūras pārmantošanai. Ir divas iespējas: norobežoties no svaigām ietekmēm, izolēties no pasaules vai pilnīgi asimilēties. Abējādi mēs būtu zaudētāji. Tādēļ mums aktīvi jāiestājas par izlasi, lai mēs savām vajadzībām pielāgotu visu labāko un derīgāko, ko pasaule mums piedāvā. Tikai tā mēs varam sasniegt iespējami augstāku civilizācijas līmeni un sabiedriskās dzīves kvalitāti. Pagātnes garīgo mantojumu mums jāmāk destilēt, iegūt tā esenci, to piemērojot tagadnes vajadzībām. VVF runā par destilēto esenci, kā būtiski latvisko, kas atrodams kultūras produktu dzīļu struktūrās. Šīs dziļumstruktūras savukārt rada virsmas struktūru daudzveidību. Dziļumstruktūru likumības ir tās, kas nosaka gala rezultāta stilu, jeb to, ko dažkārt dēvē par tautas dvēseli (167-168). Uz šo būtiskuma jeb dzīļu struktūru teoriju balstās VVF secinājumi par milzīgo vētīšanas un selekcijas darbu, kas veicams tautas gara mantu pārmantošanas procesā. Tā ir pievilcīga, bet reizē problemātiska pieeja, jo tūdaļ paceļ jautājumu par šādas selekcijas īstenošanu. Uzņemties izvērtēt tautas dvēseles klātbūtni kādā kultūras objektā nozīmētu iesaistīties zināmā kontroles jeb cenzūras procesā, ko pati autore jo sirsnīgi apkaro savos rakstos. Apskatot īpatnēji latvisku tradīciju, dzīves ziņas un morāles pārmantošanas iespēju, VVF konstatē, ka pašreiz latvisko zināšanu līmenis ir zems. Šo līmeni pacelt, lai izprastu simbolus, kas slēpjas aiz gara mantām, nav iespējams (..) bez minimālas garīgas atvērtības, emocionālas atdeves un intelektuālas piepūles (182-183). Šo iemaņu asināšanai VVF ieteic pievērsties latviešu literatūrai, sākot ar senajiem mutvārdiem un beidzot ar literatūras jaunradi (184). Tās ir augstas prasības, kas saistītas ar tautas vispārējā izglītības līmeņa pacelšanu Latvijā. Grāmatas beigu posmā autore atkārtoti atgriežas pie kultūras kvalitātes un kultūras autonomijas (l’art pour l’art) problēmām. Viņa skaidro, ka mazas tautas iespēja sasniegt augstu kultūras līmeni ir atkarīga no tā, cik liela ir tautas kritiskā masa, cik spēcīga ir latviskā sabiedrība, kas uztur un attīsta latvisku kultūru. Tradicionālu, primitīvu kultūru spēj uzturēt dzīvu mazs cilvēku skaits, jo šādas kultūras pārmantošana norit ģimenes lokā. Turpretim, augstas klases kultūra pieprasa augstu materiālo un tehnoloģijas līmeni. Nepietiekama kritiskā masa izsauc naudas trūkumu, kas savukārt rada baltos plankumus kultūras dzīvē. Rezultātā kultūras līmenis krīt (206). Turklāt, masa nav ieinteresēta intelektuāli prasīgos pasākumos. Arī kultūras plurālisms, minoritāšu tiesības un sabiedrības iecietība vai neiecietība spēlē savu lomu kultūras kvalitātes attīstībā. Noslēgumā VVF atzīmē sabiedrības izvairību un vilcināšanos izvērtēt pagātni: Ļoti ātri un bez liekām diskusijām visām padomju laika negācijām tika pārklāts biezs un necaurskatāms aizmirstības plīvurs, neoficiāli pieņemta kolektīva amnestija, kas balstījās uz kolektīvo amnēziju, un dzīve varēja ritēt tālāk, it kā nekas īpašs nebūtu noticis (228). Varbūt šo grūto problēmu būtu derējis cilāt agrāk un nevis grāmatas pēdējā paragrāfā. Bet varbūt ir jau par vēlu to vispār cilāt. Savā laikā rakstnieks Modris Zeberiņš mēdza runāt un rakstīt par zelta spaiņiem, ko cilvēki dāvina viens otram. Tie ceļo no rokas rokā, mūs bagātinādami un veidodami ķēdi no pagātnes uz nākotni. Nezinu, vai visi Vairas spaiņi ir tīra zelta, bet šī grāmata pierāda, ka viņas vēlme dot un dalīt savu garīgo kapitālu ir vairāk kā zelta vērta. o 17
- Page 2 and 3: VOL. LVII, No 2, ISSUE 265 SUMMER 2
- Page 4 and 5: Edvīns Raups kā pārtraukt plūdu
- Page 6 and 7: * * * pār plecu balta noslīdēja
- Page 8 and 9: * * * Vēl vienas gribas izmocīts
- Page 10 and 11: * * * Dažu reizi gluži ārprātā
- Page 12 and 13: Juris Rozītis VIENS VILCIENS Tu br
- Page 14 and 15: Irēne Avena VAIRA VĪĶE-FREIBERGA
- Page 16 and 17: varas degradācija VVF ieskatā nek
- Page 20 and 21: Eva Eglāja-Kristsone OKUPĒTĀS LA
- Page 22 and 23: oktobrī līdz dažu sīklatviešu
- Page 24 and 25: Pētījumā aptvertais laika posms,
- Page 26 and 27: Andrejs Gunars Irbe (1924-2004) DZE
- Page 28 and 29: Andrejs Grāpis ATGRIEŽIETIES DZIM
- Page 30 and 31: nostādne paliek nemainīga - atgri
- Page 32 and 33: neuzskatīt kā pārmetumu, jo es l
- Page 35 and 36: dzirdēt tautai kā svešumā tā a
- Page 37 and 38: dedzīgais skolnieks to uzņem kā
- Page 39 and 40: Gribat aiz loga redzēt Lībiju un
- Page 41 and 42: Voldemārs Avens KUR TU ESI, SVEN L
- Page 43 and 44: Imants Tillers. Darbs sastāv no di
- Page 45 and 46: namu sienām, redz skaistu, slaidu,
- Page 47: Baiba Baiba. No sērijas Emotikons
- Page 50 and 51: Kreicbergs, kurš publicējas ar v
- Page 52 and 53: Sirmā vadībā sniedz labāko no p
- Page 54 and 55: V A L O D A - Š.g. Jauno Laiks pir
- Page 56 and 57: Pasaules čempions Mārtiņš Dukur
- Page 58 and 59: vēsturē, kura tiks apgūta 8. un
- Page 60 and 61: Kas vairāk veicinājis Latvijas ne
- Page 62 and 63: kādu dārglietu veikalu. Fils Rafs
- Page 65 and 66: pieredzēja trīs izrādes. Par Č
- Page 67: Rīgas ļeņineklis 1991. gada 25.
- Page 70 and 71:
dzīves un darbu saistību. Priekš
- Page 72 and 73:
BĒGLES ATMIŅU STĀSTĪJUMS Ilse Z
- Page 74 and 75:
pavēles vispirms no 1919. līdz 19
- Page 76 and 77:
un nemokās, bet, ja nu gadās, tad
- Page 78 and 79:
Jaunās Gaitas labvēļi Vendīgs a
- Page 80:
LETTERS AND THE VISUAL ARTS. Differ
Change language