Maketa fails - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
Maketa fails - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
Maketa fails - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
Gribat aiz loga<br />
redzēt Lībiju un<br />
Ēģipti?<br />
PCTVL līdzpriekšsēdētājs Jakovs<br />
Pliners piesola, ka drīz vien Latvijas<br />
krievvalodīgie varētu uzrīkot<br />
„arābu nemierus”. Plineru<br />
saniknojusi biedrības „Sargi<br />
valodu un Latviju” un „Visu<br />
Latvijai! - Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”<br />
rīkotā parakstu vākšana<br />
par Satver smes 112. panta<br />
grozījumu projektu, kas paredz pāreju uz izglītību<br />
valsts valodā visās valsts finansētajās skolās. Viņš<br />
šos grozījumus uzskata par neģēlīgiem un nacistiskiem<br />
un pauž, ka tā ir vardarbība – krievu bērniem<br />
Latvijā likt mācīties latviešu valodā. Ja šie grozījumi<br />
tiks pieņemti, tad ir gaidāmi krievvalodīgo masveida<br />
protesti, kas pārvērtīsies grautiņos. Daugavpils krievu<br />
laikrakstam „Naša” Pliners saka: Kad 2004. gadā<br />
protestējām pret izglītības reformu, mūsu protests<br />
bija miermīlīgs. Netika sasists neviens logs, nebija<br />
apgāzta neviena automašīna. Šoreiz viss būs gluži<br />
pretēji – tāpēc, ka krievvalodīgie vairs nepacietīs<br />
turpmāko ņirgāšanos. Gribat aiz loga redzēt Lībiju<br />
un Ēģipti? Jūs tās redzēsiet!<br />
<br />
– – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – – –<br />
Lielbritānija, Īrija, Dānija, Francija<br />
nevēlamos sēdina lidmašīnās. Latvija<br />
grautiņu rīkotājus – pasažieru<br />
vilcienā un uz etnisko dzimteni<br />
aiz Zilupes, ja tik ļoti ilgojas pēc<br />
īstas krievu vides. Vienīgais risinājums<br />
ir saliedēšanās uz latviešu<br />
valodas pamata, cita ceļa nav.<br />
Protams, daudziem ir pa prātam<br />
kā pašreiz – skaldi un valdi, diemžēl rezultāts ir satriecošs.<br />
Ausma Ābele <br />
Vēl arvien neesmu pamanījis<br />
kādu, kas aicinātu veidot vienotas<br />
valsts skolas ar latviešu mācību<br />
valodu. Visi pagaidām runā par<br />
krievu skolu pilnīgu pāriešanu uz<br />
latviešu valodu, jau pat no nākamā<br />
gada 1. septembra. Manuprāt,<br />
nav iespējams panākt reālu integrāciju,<br />
saglabājot segregāciju.<br />
Mans ierosinājums – nākamā gada 1. septembrī nelatviešu<br />
pirmklasnieki sāk mācīties vienotajās valsts<br />
skolās kopā ar latviešu bērniem. Ja ar esošajām skolām<br />
nepietiek, jāveido jaunas, cik vien iespējams, izvairoties<br />
no segregācijas. Ja kādiem pirmklasniekiem<br />
valodas dēļ ir problēmas ar iejušanos kolektīvā, skolā<br />
ir speciālisti, kas ar viņiem strādā papildus. Ņemot<br />
vērā vecuma īpatnības, saziņu ar vienaudžiem un<br />
citu valstu pieredzi, tam nudien nevajadzētu būt pārāk<br />
grūti. Pirmās klases mācību viela arī nav tik smaga,<br />
lai raisītu bažas par nelatviešu bērnu atpalicību<br />
mācībās no latviešu bērniem.<br />
Līdzšinējās „krievu skolās” pēc pašreizējās bilingvālās<br />
programmas turpina mācīties bērni no 2. līdz 12.<br />
klasei saskaņā ar savu un vecāku izvēli. „Krievu skolas”<br />
pastāv, kamēr šie bērni skolu beiguši vai kamēr<br />
ir pietiekams skolēnu skaits. Ja kontingents pārlieku<br />
samazinājies, „krievu skolas” jāapvieno. Pēc 11<br />
gadiem mums ir valsts skolas latviešu valodā, kā arī<br />
privātskolas, kur mācību valoda var atšķirties. Iespējams,<br />
prestižākās „krievu skolas” vēlēsies kļūt par privātskolām<br />
– lai tā notiek, ja ir finansējums, tikai vispirms<br />
jānokārto visas saistības ar valsti. Protams, arī<br />
privātskolām paliek spēkā prasība par valsts valodas<br />
apguvi pietiekamā līmenī.<br />
Ja kādam šķiet, ka ar nākamā gada pirmklasniekiem<br />
vien ir par maz, var būt runa par to, ka pirmo trīs klašu<br />
audzēkņi dodas mācīties uz vienotajām valsts skolām,<br />
bet tas ir riskantāks pasākums, jo var jau būt izveidojušies<br />
stabili bērnu/vecāku kolektīvi. Apvienošanās<br />
no 4. līdz 12. klasei, manuprāt, ir pārāk novēlota,<br />
tā var kalpot tikai kā augsne konfliktiem.<br />
Protams, segregācija vispirms jānovērš valsts bērnudārzu<br />
līmenī – lai tie ne tikai būtu domāti visiem Latvijas<br />
bērniem bez tautību izšķirības, bet arī tā funkcionētu.<br />
Jāņem gan vērā, ka privātos bērnudārzos savas<br />
atvases vecāki iekārto biežāk nekā privātskolās,<br />
tāpēc viņiem pašiem atbildīgi jāizvēlas, kādu pirmās<br />
klases sajūtu bērnam vēlas sagādāt, ja pirms skolas<br />
būs viņu izolējuši privātā nelatviešu dārziņā.<br />
Pazīstu vairākas krievu ģimenes, kas jau šādi rīkojušās.<br />
Piemēram, mans kolēģis bijušajā darbā bija<br />
krievs, viņa sievai tēvs bija latvietis, māte krieviete,<br />
ģimenes valoda krievu, izglītība iegūta krievu skolās.<br />
Kolēģis latviski runāja brīvi, bet ar akcentu, sievai akcenta<br />
praktiski nebija. Savā starpā viņi sazinājās krieviski.<br />
Meitu viņi sūtīja latviešu bērnudārzā, pēc tam<br />
– latviešu skolā. Meitu redzēju, kad viņai bija 10-11<br />
gadu. Ar tēvu viņa sarunājās krieviski, ar māti – reizēm<br />
krieviski, reizēm latviski. Pārējās situācijās viņai<br />
bija pilnīgi vienalga, kurā valodā runāt, brīvi pārgāja<br />
no vienas valodas uz otru un abās runāja teicami (latviešu<br />
valodu spēju novērtēt pats, par krievu valodu<br />
spriežu pēc tēva apgalvojumiem). Ārpus skolas dejoja<br />
„Dzintariņā” un apmeklēja kādus ar krievu kultūru<br />
saistītus pulciņus. Mātei, šķiet, nebija vajadzīga naturalizācija,<br />
tēvs to bija izdarījis 90. gados. Politisko<br />
simpātiju ziņā viņi bija stabils „Saskaņas centra” elektorāts,<br />
vai nu tas kādam patīk vai ne.<br />
Vents Zvaigzne <br />
Armēņu radio ieteica jaunas lietas<br />
papriekšu izmēģināt pie suņiem.<br />
Bet mums jau papilnam<br />
gudrinieku, kas droši zina, cik<br />
labus rezultātus dos viņu ieteikums,<br />
kas nekavējoties ieviešams<br />
visā valstī.<br />
Jauktas tautu draudzības skolas<br />
sāka taisīt sešdesmitajos. Piemēram, 2. ģimnāzijā<br />
ielika krievus, tikko es biju to pametis. Tās gan bija<br />
jauktas skolas, ne jauktas klases. Atmodas laikos šī<br />
metode tika vienprātīgi atzīta par nederīgu, jauktās<br />
skolas sadalīja.<br />
37
Change language