Maketa fails - Jura Žagariņa mājas lapas

ministrs Radoslavs Sikorskis (BNS 17.III). ••• Informācija
ASV vēstniecības Latvijā mājas lapā, līdzās
latviešu un angļu, pēkšņi parādījusies arī krievu valodā,
kas atšķiras no citu vēstniecību prakses lietot tikai
latviešu un pārstāvētās valsts valodu, izņemot divvalodīgo
Somiju, kas sniedz informāciju latviešu, somu
un zviedru valodā. (re)
F O T O G R Ā F I J A – Mākslas fotogrāfa Andreja
Granta 120 darbu izstāde LNMM (1.IV-22.V). Kaut
arī kabatā LU jurista diploms, fotogrāfija kļūst par
viņa dzīves aicinājumu. Vairāk kā 30 personālizstāžu
(kopš 1981) Rīgā, Koknesē, Ogrē, Viļņā, Tallinā,
Dublinā, Strasbūrā, Berlīnē, Stambulā, Minskā, Stokholmā
u.c., piedalījies vairāk nekā 40 grupu izstādēs.
Hasselblad Foundation stipendija (1998, kopā ar Intu
Ruku), LMS balva (2001), japāņu Higašikavas balva
(2001), „Latio” Gada balva (2007). Darbi Latvijas Fotogrāfijas
muzejā, Odensas Fotogrāfijas muzejā, Musee
de l’Elysee (Lozanna, Šveice) krājumos un daudzās
pasaules privātās kolekcijās. Piedalījies arī filmu
veidošanā (Pa ceļam aizejot, Tumšie brieži, Kurpe, Pitons
u.c.). Fotogrāfijas pedagogs, apmācījis jaunos
meistarus Arni Balču, Gintu Bērziņu, Andu Bankovsku,
Ritumu Ivanovu, Ivaru Grāvleju, Ievu Epneri u.c.
Mākslinieks vienmēr vairījies no attēla pārliekas estetizācijas,
iemūžinot vienkāršus „fragmentus no dzīves”,
kas viņa personīgajā skatījumā spēj saglabāt ne
tikai izcilu dokumentālo, bet vispirms māksliniecisko
vērtību ārpus konkrēta vēsturiska laika robežām – tā
izstādes kuratore Irēna Bužinska. (re)
I Z G L Ī T Ī B A – Austrijā nokļuvušais Baltijas vācietis,
žurnālists un aktieris Kurts Hagens (1916-2000)
novēlējis LU 2,4 milj. eiro, lai Latvijas studenti varētu
doties apmaiņas studijās uz Vācijas augstskolām.
••• Rīgā (28.II) vairāki simti Latvijas Mākslas akadēmijas,
Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas un
Latvijas Kultūras akadēmijas studentu dodas mākslas
Andrejs Grants. Krāslavā. No sērijas Pa Latviju
protesta akcijas Pastaiga-2 gājienā ar saukļiem – Rokas
nost no augstākās izglītības! Neatņemiet finansējumu
kultūrai! u.c. (re)
L A T V I J A – A R S K A T U V I Ņ D I E N Ā S – Katra
tauta un valsts saprot karu tikai tad, kad svešzemju
karavīrs pārkāpj tās robežu. (..) II Pasaules karš katrai
tautai sākās savā datumā. Somijai tas sākās 1939.30.
XI, Polijai – 1939.1.IX, bet 17.IX pret poļiem tika atklāta
pat „otrā fronte”. Latvijai karš sākās 1940.17.VI,
Krievijai 1941.22.VI – tā prezidents Valdis Zatlers Rīgas
pils Ģerboņu zālē (17.II), atverot Latvijas Vēsturnieku
komisijas (LVK) rakstu 26. sēj., kur iekļauti
Beļģijas, Francijas, Igaunijas, Krievijas, Latvijas, Polijas,
Ukrainas un Vācijas vēsturnieku pētījumi par II
Pasaules karu Baltijas valstīs, Krievijā, Austrum- un
Rietumeiropā. Savukārt LVK loceklis un LOM amatpersona
Valters Nollendorfs: Lielākās Baltijas un Ukrainas
krievu daļas piesliešanās Maskavas versijai par
II Pasaules kara notikumiem, no „labprātīgās pievienošanās
Padomju Savienībai” līdz „atbrīvošanai” ar
Sarkanās armijas palīdzību 1944./45. gadā, ir tiešā
pretstatā baltiešu vai ukraiņu atmiņai un pārliecībai.
Šādi konflikti var novest pie sabiedrības iziršanas –
brīdina viens no Jaunās Gaitas ieripinātājiem (pirms
vairāk nekā 57 gadiem). ••• Pieņemot deklarāciju
„Par Latvijā īstenotā PSRS totalitārā komunistiskā
okupācijas režīma nosodījumu” (2005.12.V), Saeima
uzdod Ministru kabinetam izveidot speciālistu komisiju,
kas noteiktu okupācijas režīma upuru skaitu,
masu kapu vietas, apkopotu informāciju par represijām,
masveida deportācijām un aprēķinātu nodarītos
zaudējumus LV un tās iedzīvotājiem. Nepilnus
6 gadus vēlāk (2011.7.II) Nacionālajai apvienībai VL-
TB/LNNK jālūdz LR premjeram darīt zināmus plānus
par komisijas darbības atjaunošanu. ••• Astoņu
prezidentūras gadu garumā cīnījos visiem spēkiem,
lai panāktu stabilu trīspusēju Baltijas valstu sadarbību
– tāda ir Vairas Vīķes-Freibergas atbilde uz tolaik
53