Maketa fails - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
Maketa fails - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
Maketa fails - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
kā arī nesaskatīja būtisku atšķirību starp<br />
rakstniekiem, māksliniekiem un VDK kadru<br />
virsniekiem. Trimdas sabiedrības vairākums<br />
ilgi nesaredzēja faktu, ka padomju režīma<br />
atzītie un priviliģētie rakstnieki ir vadošais<br />
spēks Latvijā, kas ar kultūras līdzekļiem<br />
pretojas un legāli oponē valdošās komunistu<br />
partijas nacionālajai politikai, kas paredz<br />
mazo tautu asimilāciju.<br />
Turpretī trimdas literātu un kultūras darbinieku<br />
vidē bija sastopams viedoklis, ka nevar<br />
būt atsevišķa trimdas kultūra, bet pastāv<br />
viena latviešu kultūra, kas ir augstāka<br />
par politiku. VDK organizēto kultūras sakaru<br />
rezultātā jau 60. gados izveidojās kolēģu,<br />
dzejnieku, arī mākslinieku, teātra cilvēku<br />
– tuvu draugu un domubiedru grupa, kurus<br />
vienoja līdzīga pasaules izjūta kā vienas tautas<br />
un vienas profesijas piederīgos. Tas bija<br />
rezultāts, kuru var interpretēt dažādi. LPSR<br />
VDK to interpretēja kā sasniegumu „reakcionārās<br />
emigrācijas” graušanā, taču aktīvs<br />
trimdinieku mazākums, tostarp rakstnieki,<br />
saskatīja iespējas ar kultūras sakaru palīdzību<br />
ideoloģiski ietekmēt, liberalizēt padomju<br />
Latvijas sabiedrību.<br />
Šādi latviešu trimdinieku centieni sakrita ar<br />
Rietumu taktiku – veidot kultūras apmaiņu<br />
(cultural exchange) un liberalizēt padomju<br />
sabiedrību, lai sagrautu komunistisko ideoloģiju.<br />
Šādus centienus labprāt atbalstīja<br />
Rietumvalstu specdienesti. Rietumu zinātne<br />
atzīst, ka tieši ar šo kultūras apmaiņas taktiku<br />
demokrātiskie Rietumi panāca uzvaru<br />
Aukstajā karā un komunistiem nav bijušas<br />
izredzes izturēt sacensību cīņā par cilvēku<br />
sirdīm un prātiem. Tas liek apšaubīt priekšstatu,<br />
ka Latvijas PSR un trimdas kultūras sakari<br />
tikai kaitēja trimdas un latviešu tautas<br />
interesēm. Latvijas rakstnieku sakari ar latviešu<br />
inteliģenci Rietumos bagātināja nacionālo<br />
domu Latvijā.<br />
Gan latviešu kopienai Rietumos, gan tautai<br />
Latvijā visā Dzelzs priekškara laikā objektīvi<br />
bija kopīga pamatproblēma un kopīgs mērķis<br />
– ilgtermiņā nodrošināt latviešu valodas<br />
un kultūras identitātes saglabāšanos, dzīvojot<br />
apstākļos, kuros dominē lielās tautas un<br />
valodas. Savukārt trimdas mērķis – Latvijas<br />
neatkarība – Atmodas laikā kļuva par kopīgu<br />
mērķi tautai Latvijā un trimdā.<br />
Literāti, jo īpaši dzejnieki, ir sevišķa kategorija,<br />
kura ārpus politiskajām peripetijām<br />
spēj rast kopīgu valodu, stundām lasot savus<br />
darbus cits citam priekšā un profesionāli<br />
apspriežot literatūras procesa estētiskos<br />
<br />
aspektus. Trimdas politiskais mērķis atgūt<br />
Latvijas neatkarību ir sasniegts, un literātu<br />
saskarsme noteikti nav aizkavējusi, bet<br />
ir veicinājusi šī mērķa sasniegšanu. Neviens<br />
Latvijas dzejnieks nav apliecinājis savu pretestību<br />
šā mērķa sasniegšanai. Tātad panākumi<br />
„reakcionārās emigrācijas šķelšanā”,<br />
kādus savās atskaitēs par „titulēto propagandistu”<br />
braucieniem uzrāda Latvijas VDK<br />
vadītāji, ir tikai šķietami un pārejoši. Gan<br />
oficiālās, gan neoficiālās tikšanās, sarakste,<br />
publikācijas presē, lai cik pretrunīgas un ar<br />
dažādām emocijām pārpilnas, apliecina, ka<br />
literātu saskarsme ir viens no Dzelzs priekškara<br />
mīklas – kā veidojas vienas tautas atšķirtu<br />
vienību mēģinājums uzņemt vienu<br />
gaitu? 27 – minējuma pavedieniem. Taču, no<br />
šodienas viedokļa raugoties, trimdas literātu<br />
saskarsme ar Latvijas literātiem noteikti<br />
nav aizkavējusi Latvijas neatkarības atgūšanu,<br />
bet ir to veicinājusi. o<br />
Beigas<br />
27. Saruna ar Jāni Peniķi Rīgā 2003.14.XI.<br />
Filoloģijas doktore Eva Eglāja-Kristsone ir LU Literatūras,<br />
folkloras un mākslas institūta pētniece. Publikācijas par<br />
latviešu literatūras procesiem un literātu saskarsmi Latvijā<br />
un trimdā, par Baltijas literatūru. Grāmatas Back to Baltic<br />
Memory: Lost and Found in Literature 1940-1968 (2008)<br />
sastādītāja un zinātniskā redaktore. Viens no pēdējiem<br />
pētījumiem par lietuviešu literatūru Latvijā un latviešu<br />
valodā (1900-2007) grāmatā Latvieši, igauņi un lietuvieši:<br />
Literārie un kultūras kontakti (2008). Skat. JG263:29-31.<br />
23
Change language