Maketa fails - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
Maketa fails - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
Maketa fails - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
Pasaules čempions Mārtiņš Dukurs (2011.25.II)<br />
Lietuvas prezidenta Valda Adamkus Wikileaks atrodamo<br />
gaušanos ASV vēstniekam Lietuvā, ka VVF, piekrītot<br />
doties uz Maskavu (2005.9.V), sašūpojusi Baltijas<br />
valstu vienotību un mēģina Latviju izvirzīt par<br />
Baltijas valstu līderi (Diena 3.III). (re)<br />
L A T V I J A – A R S K A T U M Ū S D I E N Ā S –<br />
Demogrāfijas problēma valstī jau kļūst par spilgtās<br />
ugunīs degošu (..) un tas jāsaprot ne tikai politiķiem,<br />
bet katras ģimenes līmenī. (..) Ekonomiskie faktori<br />
ir viena lieta, bet ļoti svarīga ir arī nākotnes vīzija,<br />
(..) pozitīva vide – un to es redzu Latvijas laukos<br />
un pilsētās – tā LR prezidents Valdis Zatlers (Diena<br />
22.III). ••• UNESCO Pasaules dabas un kultūras<br />
mantojuma sarakstā esošajam Rīgas vēsturiskajam<br />
centram (iekļauts 1997) un Strūves ģeodēziskajam<br />
lokam (2005) šogad pievienojas Kuldīgas vecpilsēta<br />
Ventas senlejā, Grobiņas arheoloģiskais ansamblis<br />
un aizsargājamo ainavu apvidus „Augšdaugava” jeb<br />
Daugavas loki (portāls nra.lv 2011.25.II). ••• Saeimas<br />
deputāte Lolita Čigāne tīmekļa blogā (10.III),<br />
atsaucoties uz vācu ekonomista Hiršmaņa (Albert<br />
Hirschman) teoriju par grūtībās nonākušu sabiedrību,<br />
kas vai nu paceļ balsi, mēģinot mainīt situāciju,<br />
vai arī bēg, aicina izvēlēties „balsi”, bet tad vispirms<br />
jāiemācoties vienam otram uzticēties, domāt ilgtermiņā<br />
un apzināties kopējo labumu (nevis sekot formulai:<br />
jo tev sliktāk, jo man labāk). ••• Alehina<br />
interneta mikroaptaujā 58% dalībnieku ieskatā Latvija<br />
ir ziemeļvalsts (Ir blogā 26.II). Tas, par ko mēs<br />
sevi uzskatām, nosaka, kā attīstās valsts, uzsver populārais<br />
publicists. Tāpat kā Igaunijai, Latvijai jāpasakot:<br />
mēs esam ziemeļvalsts kopā ar Somiju, Zviedriju,<br />
Dāniju, [ja vēlamies paši izvēlēties] savas valsts<br />
stratēģiju, savu identitāti, savu nākotni, (..) vispirms<br />
ziemeļvalsts ir valsts cilvēkam, veselā saprāta valsts,<br />
valsts draugs, solidāro cilvēku valsts. (..) Latvijai jākļūst<br />
nord iskai, (..) citādi Latviju neizbēgami iesūks<br />
(..) bijušie Sovjeti. Patlaban Austrumeiropa eksistē<br />
Latvijā ne tikai virtuālā izskatā. Kā ofšorizēto feodāļu<br />
asinssūcēju ganības, Austrumeiropa ir plaši pārstāvēta<br />
Latvijas politikā. Ja izvēlamies savu nākotni<br />
ziemeļvalstu saimē, mēs nedrīkstam balsot par partijām,<br />
kas pārstāv šauru beneficiāru loku privātās egoistiskās<br />
īstermiņa interesēs, – ZZS, Saskaņu, TP, LPP.<br />
Mums jāpieprasa no Latvijas TV izslēgt lēto Krievijas<br />
teleprodukciju un sadarboties ar ziemeļvalstu TV,<br />
mācīties no tām, nevis nemitīgi propagandēt Zelta<br />
Ordas glamūru. ••• LV prezidents vizītes laikā<br />
Varšavā pasniedz (15.III) jau agrāk (2006) piešķirto<br />
TZO kinorežisoram Vajdam (Andrzej Wajda), kurš,<br />
citu vidū, – kopā ar rakstnieku Mularčiku (Andrzej<br />
Mularczyk) – laiž klajā filmu Katyń – par Maskavas<br />
režīma vairāk nekā 21 000 noslepkavotajiem<br />
<br />
(1940.V) poļu virsniekiem un inteliģences pārstāvjiem.<br />
••• Polijas laikraksta Polytika korespondents<br />
Vavžiņecs Smočiņskis (6.II): Uz kartes visas trīs [Baltijas<br />
valstis] aizvien atrodas blakus, taču mentāli nemitīgi<br />
attālinās: Igaunija jau pieskaitāma Skandināvijai,<br />
Lietuva tiecas uz Viduseiropas pusi, bet Latvija<br />
dodas aizvien tuvāk Krievijas apskāvieniem... •••<br />
Par Nacionālās kultūras padomes (NKP) pr-ju ievēlēts<br />
(24.II) LV krievu pārstāvis, dzejnieks, poētiskā videožanra<br />
speciālists, 6 dzejgrāmatu autors Sergejs<br />
Timofejevs, kura darbi tulkoti latviešu, itāļu, angļu,<br />
zviedru, igauņu, slovēņu u.c. valodās. Viņš pats atdzejojis<br />
krieviski Andra Akmentiņa un Arvja Vigula<br />
darbus. Saņēmis Literatūras Gada balvu (2005) dzejā<br />
par audio-video krājumu Orbīta 4. Sinhronais tulkotājs<br />
Jaunā Rīgas teātra viesizrādēm KF. ••• Attiecībā<br />
uz Satversmes aizsardzības biroja (SAB) diezgan<br />
izvairīgo vēsti (LETA 23.III), ka 10. Saeimas velēšanu<br />
laikā „ārvalstu izlūkdienesti” centušies ietekmēt politisko<br />
situāciju, var droši pieņemt, ka runa nav par<br />
Libānas vai Venecuēlas specdienestiem. ••• Skeletonists<br />
Mārtiņš Dukurs, Vankūveras olimpisko spēļu<br />
vicečempions, divkārtējais Pasaules kausa ieguvējs<br />
un Eiropas čempions, pasaules čempionātā Kēnigszē<br />
(Königssee) izcīna (25.II) pārliecinošu uzvaru un kļūst<br />
par pasaules čempionu, tuvāko sekotāju apsteidzot<br />
par 1.74 sekundēm. (re)<br />
L A T V I J A I V I S A P K Ā R T – IGAUNIJAS parlamenta<br />
Rīgikogu vēlēšanās (7.III) uzvar premjera<br />
Andrusa Ansipa pārstāvētā Reformu partija (28,6% –<br />
33 no 101 mandāta), kam seko Centra partija (23,3%<br />
– 26 mand.), Isa Maa (Tēvzeme) un ResPublica (katrai<br />
20,5% – 23) un Sociāldemokrāti (17,1% – 19). Opozīcijā<br />
paliek krievvalodīgo atbalstītā Centra partija, ko<br />
vada Edgars Savisārs (DELFI.ee/AFP/LETA/BNS). •••<br />
Gandrīz puse Igaunijas 20. gs. vēstures ir ieslēgta<br />
vienas ārvalsts arhīvos, kas mums diemžēl nav pieejami.<br />
Tāpēc ir sevišķi svarīgi pierak stīt atmiņu stāstus<br />
Igaunijas vēsturiskajai atmiņai, lai jaunieši (..) saprastu,<br />
kas noticis ar mūsu valsti un mūsu tautu okupētajā<br />
Igaunijā pirms neatkarības atjaunošanas. (..)<br />
Starpvalstu vēsturnieku komisiju veidošana ir bezjēdzīga,<br />
ja viena no šīm valstīm neļauj vēsturniekiem<br />
piekļūt tās arhīviem un par pagātnes interpretāciju<br />
vienojas politiķi – tā grāmatu sērijas Igaunijas atmiņa<br />
izdošanas noslēgumā prezidents Tomass Ilvess<br />
(BNS 4.III). ••• LIETUVAS Atmodas darbinieks, EP<br />
deputāts Vītauts Landsberģis Japānas laikrakstam<br />
Sankei Shimbun (DELFI 7.III) atzinis, ka Krievijas impērija<br />
nesamierināsies ar „koloniju” zaudējumu un<br />
pastāvot iespēja, ka nākotnē varētu notikt iekarošana<br />
– ekonomiska, politiska un reizēm arī militāra kā<br />
Gruzijas gadījumā. Kamēr vistiešākais apdraudējums<br />
izpaužoties enerģētikas jomā, Maskavas militāristi<br />
gluži atklāti lepojoties ar iespēju ātri izvietot Kaļiņingradā<br />
kodolieročus, vai arī ar parastiem artilērijas šāviņiem<br />
apšaudīt atomelektrostacijas Lietuvā vai Polijā.<br />
••• No zviedru atslepenotajiem dokumentiem<br />
kļuvis zināms, ka Gorbačovs, uzzinādams (1990) par<br />
lietuviešu ieceri izstāties no PSRS, esot tam piekritis,<br />
taču pieprasījis Klaipēdas ostu un 21 miljardu rubļu<br />
kompensāciju par PSRS laikā uzbūvētajiem objektiem,<br />
uz ko Lietuva izvirzījusi pretprasību 500 miljardu<br />
rubļu apmērā par valstij okupācijas laikā nodarīto<br />
kaitējumu. Seko Maskavas ekonomiskās sankcijas<br />
54
Change language