Maketa fails - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
Maketa fails - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
Maketa fails - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
Savukārt Imants Ziedonis komentē Imanta<br />
Lešinska teikto: Ko nozīmē „ziņo”? Te ir<br />
nozīmju pārbīde. Var būt gan ideoloģisks<br />
„klač ziņojums”, gan formāla atskaite. Ziedonis<br />
paģērējuma gadījumā formāli atskaitījās.<br />
Tie „kultūrsakarnieki”, kas uzdrošinājās izmantot<br />
KS komitejas dotās iespējas kontaktēt,<br />
darīja to pa savam. Manas atskaites pāris<br />
reizes publicētas presē, ap kurām tad dīdījās<br />
ideoloģiski gan viena, gan otra puse. 20<br />
Jānis Peters apgalvo, ka, piemēram, pēc sava<br />
ASV brauciena uzrakstījis ļoti skaidri un gaiši,<br />
ka emigrācijas latvieši nav fašisti, ka viņus<br />
diez vai vajag saukt par buržuāziskajiem nacionālistiem,<br />
ka Rietumos latvieši ir nokļuvuši<br />
Otrā pasaules kara rezultātā, ka vajadzētu<br />
pārskatīt šīs te ideoloģiskās nostādnes….<br />
Viņš arī piebilst: Ja es pat varēju iedomāties,<br />
ka šīs atskaites nokļūst VDK, tad es noteikti<br />
arī zināju, ka tās nokļūst arī Centrālkomitejā,<br />
kura īstenībā lēma par ideoloģiju nebūt<br />
ne tik viendabīgi, kā mēs pašreiz iedomājamies.<br />
Manas atskaites bija bez jebkāda novērtējuma.<br />
Mans kredo bija tas, ka tur dzīvo<br />
normāli cilvēki, ka mēs nedrīkstam paplašināt<br />
plaisu, nedrīkstam viņus lamāt… 21 . Jānis<br />
Peters: Es pieļauju, ka mana leksika, mana<br />
retorika ir bijušas instrumenti kādas lielākas<br />
lietas paveikšanai. Var paņemt daudzus no<br />
šiem maniem instrumentiem un ar tiem sākt<br />
uzbrukt man pašam 22 .<br />
Jānis Peters atklāj, ka tieši sarunas ar kādu<br />
trimdas latvieti (Veltu Tomu 23 ) devušas motivāciju<br />
iestāties partijā: Viens no pirmajiem<br />
pierunātājiem bija Andrejs Balodis – naivais,<br />
romantiskais padomju dzejnieks, Berklava<br />
līdzbiedrs. Arī viņa kundze, veca pagrīdniece,<br />
teica: „Nu bet Jānīt – ja tādi nebūs kā<br />
tu, tad jau atkal pienāks piecdesmit devītais<br />
gads.“ Tad mani mēģināja pierunāt Monta<br />
Kroma – brīnišķīga, moderna dzejniece, ļoti<br />
brīvdomīga. Un ļoti līdzīgi: mums vajag tādus<br />
kā tu, lai varētu ietekmēt sabiedrību –<br />
paskaties, kas tagad notiek. Un tad bija<br />
Ojārs Vācietis, kurš skaidri un gaiši pateica:<br />
„Partija ir abstrakcija. Konkrēta ir tikai pirmorganizācija,<br />
šoreiz Rakstnieku savienība.<br />
Mums tur ir jānoturas.“ Un tad viens emigrants<br />
atbrauca šeit un deva galīgo grūdienu.<br />
Viņš teica: „Paskatieties uz Lietuvu un<br />
20. Imanta Ziedoņa komentāri par Evas Eglājas semestra<br />
darbu Imanta Ziedoņa saskarsme ar trimdas literātiem un<br />
literatūru (1999.V).<br />
21. „Izspļauts līderis”. Ievas Lešinskas saruna ar Jāni<br />
Peteru. Rīgas Laiks 1998,11:13-18.<br />
22. Turpat.<br />
23. To Jānis Peters atklāj rakstā „Mazliet politiskā<br />
griezienā par dzejnieci” Veltai Tomai veltītajā Karogā<br />
2002,1:54-56.<br />
Igauniju. Kāpēc jūs esat tādi muļķi un nestājaties<br />
partijā? 24 Jau 80. gadu sākumā kādā<br />
vēstulē Andrejam Irbem Ojārs Vācietis pamato<br />
trimdas un Latvijas literatūru saskarsmes<br />
nepieciešamību ar šādiem vārdiem: Kā<br />
skaitliski mazai tautai ne tikai neizšķīst, ne<br />
tikai izdzīvot, bet dzīvot skaitlisku mamutu<br />
vidū? (..) Bet gara, dvēseliskā, ētiskā ziņā<br />
milži un punduri ir līdztiesīgi. Tāpēc es ar lielām<br />
simpātijām, lai neteiktu vairāk, esmu<br />
par visu to, kas mums tiek no promesošiem<br />
ar tīru sirdi dots. Nav ko zūdīties, letiņi šinī<br />
ziņā ir varen fiksi 25 .<br />
Šeit izteiktās Ojāra Vācieša domas, pirmkārt,<br />
apliecina dzejnieka nevēlēšanos piekrist<br />
mazo tautu ieaugšanai lielajās tautās,<br />
tātad neuzticību PSKP nacionālajai politikai,<br />
kas oficiāli paredzēja PSRS tautu valodu izzušanu<br />
un to saplūšanu „padomju tautā“ ar<br />
krievu valodu. Pretēji brežņeviskajām nostādnēm<br />
Vācietis vēlas nosargāt savas skaitliski<br />
mazās tautas pastāvēšanu starp „mamutiem“<br />
– lielajām tautām, kuru garīgo vai<br />
ētisko pārākumu viņš neatzīst. Otrkārt, Vācietis<br />
apliecina solidaritāti tautiešiem Rietumos,<br />
ar sajūsmu vērtējot un pieņemot viņu<br />
paveikto latviskās kultūras darbu, dzīvojot<br />
starp lielajām tautām Rietumos.<br />
„Caurums dzelzs aizkarā“ 26 deva tālejošus,<br />
sākumā neparedzētus politiskos ieguvumus<br />
abām trimdinieku nometnēm (gan sakaru<br />
pretiniekiem, gan piekritējiem), tāpat inteliģencei<br />
Latvijā un nācijai kopumā. Latvijas<br />
inteliģencei saskarsmē ar trimdas inteliģenci<br />
kļuva pieejama tā Rietumu informācijas<br />
telpa, kuras slēpšana no tautas aiz dzelzs<br />
priekškara bija komunistu varas pastāvēšanai<br />
sevišķi svarīga. Rezultātā tieši radošā inteliģence<br />
bija tā, kas šo informāciju vissekmīgāk<br />
pielietoja pārbūves un atklātuma politikas<br />
apstākļos, apbruņojot tautu Latvijā ar<br />
jaunu, nacionālu un demokrātisku ideoloģiju,<br />
saārdot padomju režīma ideoloģisko un<br />
politisko sistēmu. Tas pārliecinoši izpaudās<br />
Rakstnieku Savienības sabiedriski politiskajās<br />
aktivitātēs, nozīmīgākajos notikumos –<br />
Rakstnieku savienības plēnums (1988.VI) un<br />
Tautas frontes dibināšana (1988.X).<br />
* * *<br />
24. „Izspļauts līderis”. Ievas Lešinskas saruna ar Jāni<br />
Peteru. Rīgas Laiks 1998,11:13-18.<br />
25. Ojāra Vācieša vēstule Andrejam Irbem (1981.23.II)<br />
OVMM inv.nr. K:136<br />
26. I. Zālīte. Kultūras sakari – caurums dzelzs aizkarā.<br />
1998.25.VIII: <br />
21
Change language