Maketa fails - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
Maketa fails - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
Maketa fails - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
Vīķes-Freibergas un Imanta Freiberga latvju<br />
dainu datorizēšanas projekta, Latvijā aizsākās<br />
tematisko izlašu „Mana tautasdziesma“<br />
sērija ar sastādītāju subjektīviem komentāriem.<br />
Populārākās bija Imanta Ziedoņa sakārtotās<br />
tautas dziesmu izlases Kas jāzina<br />
meitiņām (1981), Puisīts augu (1984), Tu<br />
dzīvoji dižu darbu (1985) 5 .<br />
Zigmunds Skujiņš, rakstot romānu Gulta ar<br />
zelta kāju, kuru pats uzskata par savu labāko<br />
6 un kas padomju lasītājam sniedza tam<br />
laikam nozīmīgu latviešu vēstures panorāmu<br />
7 , izmantojis iespaidus un vērojumus, kurus<br />
pats guvis, viesojoties Anglijā pie rakstnieka<br />
Gunara Janovska 8 .<br />
Savukārt Jāņa Petera grāmatā Raimonds<br />
Pauls. Versijas, vīzijas, dokumenti (1982) ar<br />
autora zināšanām par trimdas kultūru piesardzīgi<br />
tika iepazīstināts arī lasītājs Latvijā,<br />
no tās iegūstot nacionālajai pašapziņai tīkamu<br />
informāciju par latviešu kultūras un<br />
zinātnes sasniegumiem trimdā (grāmatas<br />
valodā – emigrācijā). Arī grāmatā atrodamais<br />
kompetentais, pozitīvais Latvijas brīvvalsts<br />
kultūras attēlojums pirms 1940. gada<br />
okupācijas ir vismaz daļēji saistāms ar izziņas<br />
iespējām un atziņām, ko sniedza autora<br />
kontakti ar latviešu inteliģenci Rietumos.<br />
Grāmata tika ar panākumiem izdota krievu<br />
valodā, un tās lasītāji – komponista un skatuves<br />
mākslinieka Raimonda Paula pielūdzēji<br />
Padomju Savienībā – lasīja par to, ka latviešiem<br />
ir prominenta un cienījama emigrācija<br />
ar sasniegumiem Rietumu zinātnē. Piemēram,<br />
Peters, apcerēdams ziņģu kultūras saknes,<br />
bagātīgi citē Stokholmas universitātes<br />
docenta Andreja Johansona spriedumus par<br />
XVIII gadsimta Latvijas kultūras vēsturi 9 .<br />
Grāmatas ukraiņu izdevuma manuskripts,<br />
kas tika atdots saskaņošanai, it kā pazuda.<br />
Bija skaidrs, ka tas neizgāja cenzūru Ukrainas<br />
PSR līmenī, taču oficiāli atbilde pat netika<br />
sniegta. Tulkotājs, ukraiņu dzejnieks Jurijs<br />
Zavhorodnijs 10 domā, ka iemesls izdevuma<br />
5. Ausma Cimdiņa. Brīvības vārdā. Rīga: Jumava,<br />
2001:108.<br />
6. Intervija ar Zigmundu Skujiņu Valmieras rajona<br />
laikrakstā Liesma 2006.23.XII.<br />
7. Zigmunds Skujiņš. Gulta ar zelta kāju. Rīga: Liesma,<br />
1984.<br />
8. Zigmunds Skujiņš. Raksti. 1.sējums:250.<br />
9. Jānis Peters. Raimond Pauls. Versii, videņija,<br />
dokumenty. Riga: Liesma, 1986:12.<br />
10. Jurijs Zavhorodnijs – dzimis Dņepropetrovskā<br />
(1940), māte latviete, Ukrainas un Latvijas Sadraudzības<br />
biedrības viceprezidents. 11 dzejoļu grāmatu un trīs<br />
prozas grāmatu autors, pārtulko ukraiņu valodā latviešu<br />
dzejas antoloģiju, Knuta Skujenieka Sēkla sniegā, Jāņa<br />
Petera Raimonds Pauls u.c.<br />
apturēšanai Ukrainā ir emigrācijas tēlojuma<br />
neatbilstība Ukrainas PSR postulātiem par<br />
to, kā jāraksta par „buržuāziski nacionālistisko“<br />
emigrāciju: Peters stāsta par Latvijas<br />
kultūru, par latviešiem emigrācijā – viņš tautiešus<br />
nedala savējos un svešajos. Stāsta, kā<br />
Paulu uzņēma latviešu diasporā Amerikā un<br />
Austrālijā. Mums taču Ukrainā tolaik pat nedrīkstēja<br />
pieminēt tos, kas atrodas emigrācijā<br />
– drīkstēja runāt tikai par tiem, kas propagandēja<br />
tālaika režīmu. Jo tolaik bija skaidri<br />
pateikts: kas nav ar mums, ir ienaidnieks,<br />
un ja viņš nepadodas, viņu vajag iznīcināt.<br />
Un nekādu kompromisu! Manuprāt, tas bija<br />
viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc tulkojums<br />
pazuda… 11 . Aukstā kara laikos ukraiņu<br />
diaspora Rietumos aktīvi cīnījās pret<br />
PSRS varas realizēto Ukrainas „klusās likvidācijas“<br />
politiku 12 , savukārt Ukrainas KP nepieļāva<br />
tādas grāmatas izdošanu ukrainiski,<br />
kurā „buržuāziskais emigrants“ nav padomju<br />
dzejnieka ienaidnieks.<br />
Šis piemērs liecina, ka caur latviešu legālo<br />
„caurumu dzelzs priekškarā“ latviešu padomju<br />
rakstnieki padomju informācijas telpā<br />
liberalizēja Rietumu un „buržuāziskās<br />
emigrācijas“ tēlu, nereti atduroties pret komunistiskās<br />
nomenklatūras stingro aprindu<br />
šķēršļiem. Jānis Peters atzīst, ka bijis izbrīnīts<br />
par šo aizliegumu, jo Ukrainā Raimondu<br />
Paulu ļoti cienīja, tāpēc kā vienīgo iespējamo<br />
iemeslu Peters min faktu, ka savā grāmatā<br />
rakstījis par buržuāzisko Latviju un par<br />
Latvijas ļoti bagāto kultūras dzīvi, kas Ukrainas<br />
komunistu vadībai varēja nepatikt, jo<br />
viņu nacionālisms bija ļoti dzīvs 13 . Grāmatu<br />
ukraiņu valodā izdeva 2005. gadā, identisku<br />
un bez kādiem labojumiem un papildinājumiem.<br />
Šādu pieeju Zavhorodnijs pamato ar<br />
apsvērumu, ka Raimonda Paula cienītājiem<br />
Ukrainā būs ļoti interesanti lasīt grāmatu,<br />
kas uzrakstīta 80. gadu sākumā, vēl pirms<br />
Gorbačova perestroikas 14 .<br />
Jānis Peters savā grāmatā, runājot par saviem<br />
iespaidiem, viesojoties ASV un Zviedrijā,<br />
padomju lasītājam sniedz informāciju<br />
par trimdas latviešiem: Pret Raimondu<br />
Paulu klaida latvieši attiecas tikpat dažādi<br />
kā pret visu mūsu kultūru – no pārpildītām<br />
zālēm Kanādas un Amerikas Savienoto Valstu<br />
lielajās pilsētās 1981. gada septembrī un<br />
11. Santa Raita. „Spītējot aizliegumam”. Neatkarīgā Rīta<br />
Avīze 2005.12.IX:16.<br />
12. Vic Satzewich V. The Ukrainian Diaspora (Global<br />
Diasporas). London: Routledge, 2002:288.<br />
13. Santa Raita. „Spītējot aizliegumam”. Neatkarīgā Rīta<br />
Avīze 2005.12.IX:16.<br />
14. Turpat.<br />
19
Change language