Maketa fails - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
Maketa fails - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
Maketa fails - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
Eva Eglāja-Kristsone<br />
OKUPĒTĀS LATVIJAS<br />
UN LATVIEŠU<br />
TRIMDAS SASKARSME<br />
UN TĀS DINAMIKA<br />
– X DAĻA<br />
Sākums JG254:15; 255:28; 256:18; 257:29; 258:12;<br />
259:21; 260:20; 261:16; 262:24; 263:25, 264:13<br />
KULTŪRAS SAKARU REDZĒJUMS LATVIJĀ<br />
Latvijā līdz pat Atmodas gadiem oficiāli pastāvēja<br />
tikai viens viedoklis par kultūras sakaru<br />
nepieciešamību un mērķiem, t.i., pašas<br />
Latvijas Komitejas kultūras sakariem ar<br />
tautiešiem ārzemēs (KKS) viedoklis. Ikgadējās<br />
komitejas atskaitēs lasāmi pozitīvā tonī<br />
izteikti ziņojumi par paveikto, katra komitejas<br />
sekcija uzskaita savus panākumus vai<br />
problēmas. Kā organizācijas viedoklis tas<br />
tika pausts gan presē, gan radio, uzsverot<br />
emigrantu šķietami negatīvās iezīmes un<br />
izceļot tos atsevišķos trimdas kultūras pārstāvjus,<br />
kas aktīvi iekļāvušies kultūras sakaru<br />
procesā. Augstākās varas līmenī, sabiedrībai<br />
plaši nepausti, VDK iekšienē paliek KKS faktiskie<br />
mērķi. Piemēram, LPSR VDK priekšsēdētāja<br />
Longīna Avdjukeviča slepenajā ziņojumā<br />
LKP Centrālkomitejai (1976) norādīts,<br />
ka aktivizēta darbība emigrācijas organizāciju<br />
un centru dezorganizēšanā. Šim nolūkam<br />
tika izmantoti īpaši sagatavotu propagandistu<br />
izbraukumi uz emigrantu mītnes zemēm.<br />
Ziņojumā kā pirmais tiek minēts dzejnieka<br />
Jāņa Petera un dramaturga Jāņa Anerauda<br />
izbraukums uz ASV, kurā veikti pasākumi<br />
pret emigrācijas centriem ASV. Izteikts<br />
secinājums, ka augstākminēto pasākumu<br />
veikšana kopā ar citu darbu padziļināja šķelšanos<br />
emigrācijā 1 .<br />
Savukārt vienīgais veids, kā bija iespējams<br />
paust savu neuzticību kontrolētiem kultūras<br />
sakariem, bija atteikšanās iesaistīties KKS<br />
aktivitātēs. Piemēram, Vizma Belševica, kura<br />
sarakstījās ar trimdas literātiem un kurai<br />
trimdinieki palīdzēja viņas dzejas nepublicēšanas<br />
gados, ne reizi nav iesaistījusies KKS<br />
sekciju darbā.<br />
Atklātāka informācija par KKS darbu Latvijā<br />
parādījās līdz ar PSRS sabrukumu. Tikai 90.<br />
1. I. Zālīte. Kultūras sakari – caurums dzelzs aizkarā.<br />
Aukstā kara sākums. 1998.25.VIII<br />
<br />
gadu nogalē Totalitārisma seku dokumentēšanas<br />
centra vadītājs Indulis Zālīte publicēja<br />
rakstu par KKS nozīmi; komitejas darbā<br />
iesaistītie cilvēki retās intervijās pauda savu<br />
redzējumu uz kultūras sakaru būtību un<br />
savu darbību KKS. Žurnālisti, kas uzdevuši<br />
šos jautājumus, lielākoties paši ir bijuši kādā<br />
mērā saistīti ar kultūras sakariem kā noteikta<br />
laikmeta ietekmes metodi, piemēram,<br />
Ieva Lešinska, Imanta Lešinska meita, intervijā<br />
ar Jāni Peteru gan nevairās izteikt savu<br />
viedokli, gan provocē Peteru uz tiešām atbildēm;<br />
tāpat Egils Līcītis un Voldemārs Krustiņš<br />
savus jautājumus formulē kā konkrētās<br />
padomju dzīves aculiecinieki un izvērtētāji.<br />
Acīmredzot izskaidrojums publiskajā telpā<br />
pieticīgi izskanējušai informācijai meklējams<br />
faktā, ka, sadarbojoties ar KKS, kultūras<br />
darbinieki jau padomju gados labi apzinājās<br />
šīs organizācijas nepievilcīgos ideoloģiskos<br />
mērķus. Par spīti tam, daudzi no viņiem<br />
uzskatīja, ka saskarsmē ar trimdiniekiem<br />
ir iespēja tomēr sekmēt kopējas latviešu<br />
kultūras telpas atjaunošanos. Saskarsme<br />
ar trimdu, kaut arī apstākļos, kādus diktēja<br />
PSRS VDK noteiktā kārtība, daudzu latviešu<br />
rakstnieku redzējumā tomēr radīja „caurumu<br />
žogā“ 2 , kas, runājot Imanta Ziedoņa vārdiem,<br />
bagātināja nacionālo domu 3 .<br />
Zigmunds Skujiņš savu pamatojumu saskarsmes<br />
nepieciešamībai izsaka rakstā par savu<br />
draudzību ar Gunaru Janovski: Gan Gunars<br />
Janovskis, gan mēs, Latvijā dzīvojošie rakstnieki,<br />
pārstāvējām vienu literatūru – latviešu<br />
literatūru, kuru varmācīgi sašķēla. Varbūt literatūra<br />
tāpat kā, teiksim, smadzenes, zaudējušas<br />
kādu daļu, nespēj vairs normāli pildīt<br />
pienākumus un nonāk pretrunā ar jēgu?<br />
Izjutu nepieciešamību pēc cilvēku domām<br />
un pasaules lūkojuma tās latviešu literatūras<br />
ietvaros, kas Latvijai tajos gados bija noslēpta<br />
aiz augsta žoga. Vienīgi no dabiskiem<br />
instinktiem atsvešināts niekkalbis šādas vēlmes<br />
var tulkot kā kaili egoistisku mērķi „gūt<br />
sev labumu” 4 .<br />
Saskarsme ar trimdas kultūru izrādījās rosinošs<br />
faktors samērā daudzu Latvijas rakstnieku<br />
darbā; ir piemēri, kas tieši apliecina<br />
Latvijas literatūras procesa ietekmēšanos<br />
no trimdas kultūras. Piemēram, iedvesmojoties<br />
no Kanādas latviešu zinātnieku Vairas<br />
2. „caurums žogā“ – Gunara Janovska metafora.<br />
Zigmunds Skujiņš. Raksti. 1.sēj. Paralēlās biogrāfijas.<br />
Rīga: Mansards, 2005:256.<br />
3. Astra Mille. Te un citadelē. Jānis Peters. Tumšsarkanā.<br />
Rīga: Atēna, 2005.<br />
4. Zigmunds Skujiņš. Raksti.1.sēj. Paralēlās biogrāfijas.<br />
Rīga: Mansards, 2005:244.<br />
18
Change language