Maketa fails - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
Maketa fails - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
Maketa fails - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
neuzskatīt kā pārmetumu, jo es labi saprotu,<br />
ka ne Jūs, ne arī citi, kas ar Jums, nevarēja<br />
aizkavēt to, par ko cilvēcei vēl ilgi vajadzēs<br />
kaunēties. Es tikai pasaku to, ko domāju,<br />
to darīdams bez ienaida un bailēm, jo<br />
man nav naida ne pret vienu cilvēku pasaulē,<br />
un patlaban nav arī ko baidīties. Tāda ir<br />
pagātne. Vēl vajadzētu tikai piebilst, ka līdz<br />
šim, laikam, nav pagājusi neviena diena, kad<br />
es kaut brīdi domās nebūtu iegriezies savā<br />
dzimtajā zemē. Tas izklausās sentimentāli,<br />
varbūt arī pēc zināmas labināšanās, bet<br />
tā tas nepavisam nav. Man liekas, ka savu<br />
dzimto zemi es vairs nekad neredzēšu. Varbūt<br />
arī tā labāk, kas zina? Esmu sagandējis<br />
savu vienīgo sirdi, kurai visus šos trimdas gadus<br />
vajadzēja strādāt manu diezgan trūcīgo<br />
muskuļu vietā. Vienu mēnesi pavadīju kādā<br />
Nauheimas sanatorijā, visa aparatūra uzlabojās<br />
neticami lielā mērā, bet vēl divas kūres<br />
ir priekšā. Ja tagad atgrieztos Rīgā, tad vajadzētu<br />
mirt drīzāk nekā pieklātos, bet vienu<br />
otru lugu vēl gribētos uzrakstīt. Tāda ir tagadne.<br />
Par nākotni labāk nerunāsim. Esmu<br />
ļoti priecīgs un pateicīgs, ka mana māte, kurai<br />
ir jau 85 gadi un nav neviena, kas palīdzētu,<br />
varējusi saņemt manu izrāžu honorārus.<br />
Vismaz mūža pēdējā galā viņai kaut<br />
kas ticis no manis, kas nekad nekam neesmu<br />
derējis. Pasveiciniet vecos draugus, kas<br />
mani vēl grib atcerēties. Arī Vili Lāci, ja reglaments<br />
to atļauj. Kādreiz mēs diezgan draudzīgi<br />
pazināmies, bet laiks nestāv uz vietas.<br />
Ceru, ka mana vēstule Jūs nav kompromitējusi,<br />
jo redzams, ka pie jums tagad ir citādi,<br />
ne arī šokējusi, kas būtu ļoti nožēlojami.<br />
Pēc Jūsu rakstiem, ko pēdējā laikā esmu<br />
lasījis, es Jūs iedomājos kā inteliģentu cilvēku,<br />
kas spēj saprast arī to, kam pats nepiekrīt.<br />
Un vēlreiz: tas nav sacīts cilvēkam, kas<br />
ieņem posteņa, bet pats savu vietu. Ar sveicieniem<br />
M. Zīverts. 19<br />
Neliela piebilde. 1974. gadā publicētajā autobiogrāfijā<br />
Garāmejot Zīverts izsakās par<br />
savu pazīšanos ar Vili Lāci 1941. gadā. Dramaturgam<br />
bija radusies konfliktsituācija ar<br />
komisiju, kas organizēja latviešu mākslas<br />
dekādi Maskavā. Tikšanās ar Vili Lāci autobiogrāfijā<br />
aprakstīta šādi: Ka jāuzmanās, to<br />
zināju. Jau labu laiku pirms šī incidenta uz<br />
Dailes teātri bija zvanījis Viļa Lāča sekretārs<br />
un meklējis mani, bet tobrīd es nebiju teātrī.<br />
Tāpēc vēlāk zvanīju pašam kungam: kas par<br />
lietu? „Atnāc,” viņš teica. „Divpadsmitos.”<br />
(Naktī, protams, Staļins Maskavā nevarēja<br />
gulēt, un arī viņa kalpiem vajadzēja būt nomodā.)<br />
Sapratu, ka lieta nopietna, pusnaktī<br />
aizgāju uz bijušo Rīgas lielvecākā rezidenci<br />
19. RTMM 113 453.<br />
Raiņa bulvārī, kur tagad valdīja Vilis Lācis.<br />
Vestibilā krieviņš ar šauteni pie kājas. Augšējā<br />
stāvā – otrs. – „Ko tu plosies?” Lācis man<br />
noprasīja. „Kāpēc nesadarbojies ar Rakstnieku<br />
savienību?” – „Tāpēc, ka man tie pusinteliģenti<br />
nepatīk.” – „Vienalga,” viņš teica,<br />
„tev vismaz jāparāda, ka gribi sadarboties.<br />
Nolasi viņiem referātu.” – „To var,” es teicu. –<br />
Nolasīju referātu par drāmas tehniku, un situācija<br />
pagaidām bija glābta. 20<br />
1958. gadā Vilis Lācis bija LPSR Ministru padomes<br />
priekšsēdētājs. Minētā epizode varēja<br />
kļūt, bet nekļuva papildstimuls Mārtiņam<br />
Zīvertam, lai atgrieztos Latvijā. Dziļāko<br />
iemeslu, kādēļ tas nenotiek, Zīverts pasaka<br />
vēstulē Eduardam Smiļģim :<br />
Jūs jautājat, kāpēc es neatgriežos mājās. Bet<br />
ko es tur darīšu? Pie jums visi autori lugas<br />
raksta kā viens. Ja es tur būtu, man vajadzētu<br />
rakstīt tāpat. Es nesaku, ka tā problemātika,<br />
ko viņi tur tirzā, būtu nevajadzīga, bet tā<br />
ir tikai viena daļa no tās problēmu drūzmas,<br />
kas mūsdienu cilvēkam mācas virsū. Un tā kā<br />
šo daļu jau apstrādā daudzi, tad man liekas,<br />
laikmeta aina būs labāk piepildīta, ja kāds<br />
latviešu dramatiķis skar arī citus jautājumus.<br />
21 Beidzamos astoņus vārdus Eduards<br />
Smiļģis vēstulē pasvītrojis.<br />
Līdzīga taktika tika realizēta arī populārā<br />
komponista Alfrēda Vintera sakarā. To apliecina<br />
viņa vēstule LPSR kultūras ministram<br />
Voldemāram Kalpiņam (1959.20.II). Augsti<br />
godājamais Ministra kungs! Ar šīm pāris rindām<br />
atļaujos izteikt Jums manu neviltotu pateicību<br />
par manis komponēto un skaņu platēs<br />
ieskaņoto melodiju pārraidījumu š.g. 15.<br />
februārī caur Jums padoto Rīgas Radiofonu.<br />
Piecpadsmit gadu nav īss laika sprīdis, tādēļ<br />
liels bija prieks, kad pēc šiem daudz gadiem<br />
atkal kaut vai ar plašu ierakstiem caur Jūsu<br />
gādību man bija dota iespēja sveikt tautiešus<br />
un dzimteni. Nenoliedzami, ka labprāt<br />
vēlētos zināt, kā tautieši pēc tik daudz gadiem<br />
uzņēma dzirdētās melodijas, jo trīs melodijas<br />
bija pazīstamas, bet divas pēdējos<br />
gados komponētas. Būtībā biju iecerējis un<br />
ar Jūsu pārstāvi Zviedrijā L. Rimjāņa kungu<br />
ievadījis sarunas par dzimtenes apciemojumu<br />
ar manam raksturam atbilstošu estrādes<br />
priekšnesumu š.g. marta mēnesī, bet žēl un<br />
tādēļ nākas atvainoties, ka minēto nodomu<br />
nevaru izvest sakarā ar iepriekš neparedzēta<br />
darba apstākļu dēļ. Dziesmu esmu sarakstījis<br />
daudz un ceru, ka vēl daudz sarakstīšu, tādēļ<br />
esmu pateicīgs un priecīgs, ja tās ļauts<br />
20. Mārtiņš Zīverts. „Garāmejot.” Mārtiņa Zīverta<br />
pasaule. Salas apgāds, 1974: 94.<br />
21. RTMM 237 622.<br />
30
Change language