Maketa fails - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
Maketa fails - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
Maketa fails - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
darbi latgaliešu valodā Latvijā – līdz straujajai<br />
atmodai 1988. gadā. Šķiet, ka izmisīgajā<br />
latviešu valodas izdzīvošanas cīņā pret<br />
krievvalodīgo totalitārismu, par latgaliešu<br />
kultūras mantojuma vēl bezcerīgāko stāvokli<br />
tiešām neviens Latvijā atklāti neraudāja.<br />
Salceviča to aprakstījusi Jaunajā Gaitā: 5 Pats<br />
sliktākais, ka ar latgaliešu rakstu valodas nemācīšanu<br />
skolās, ar saukļiem Nerunāsim dialektā!<br />
u.tml. skolās pie sienām izliktiem uzrakstiem<br />
vairāku paaudžu dzīves laikā bija izdevies<br />
panākt to, ka daļa cilvēku jau sāka it<br />
kā kaunēties no savas izcelšanās, savas valodas.<br />
Sabiedrībā gandrīz pilnīgi zudusi izpratne<br />
par izloksni kā valodas bagātību un tautas<br />
kultūras vērtību. Latgaliešu drukāto vārdu<br />
pie dzīvības noturēja Vladislava Lōča vadītā<br />
Latgaļu izdevniecība trimdā.<br />
No Salcevičas un Vējāna rakstītā zinām, ka<br />
blakus grāmatu, periodikas un kalendāru izdošanai,<br />
Lōcis darbojies latgaliešu sabiedriskās<br />
organizācijās, Madrides un Minhenes<br />
radioraidījumos uz Latviju latgaliešu dialektā,<br />
bijis Andrīva Jūrdža fonda, Latgaļu pētniecības<br />
institūta un „Latgaļu Sātas” fonda<br />
līdzdibinātājs un galvenais virzītājs. Tur visur<br />
5. „Mūsdienu latgaliešu rakstniecība”.<br />
Jaunā Gaita 231(2002):33.<br />
Voldemārs Irbe (Irbīte, 1893-1944).<br />
Latgales ainava. Pastelis. 37x31 cm<br />
klusi un neatlaidīgi līdzi darbojusies Alma<br />
Čupīte. Visa šī informācija tomēr ļoti konspektīva.<br />
Gribētu zināt vairāk. Zināmu iespaidu<br />
par Lōča un viņa līdzgaitnieku dzīvi,<br />
darbu un sasniegumiem gan dod plašais fotogrāfiju<br />
klāsts Dīnasgrōmotas pielikumā.<br />
Ne visi trimdas latgalieši redzējuši lietas vienādi.<br />
Lōča līdzgaitnieks kara beigu posmā<br />
Bavārijā, rakstnieks Jānis Klīdzējs, šodien par<br />
Latgales klasiku atzītā romāna Cilvēka bērns<br />
autors, 1979. gadā publicē rakstu „Dažas<br />
latgaļu sāpes un problēmas”. 6 Viņš nemin<br />
Lōci vārdā, bet redzams, ka tie katrs nokļuvuši<br />
sāpju aizas pretējās pusēs: Kāds ducis<br />
no trimdas latgaļiem, kuri prot salikt burtus<br />
un rakstīt tādu pašu dzeju, kādu pirmie autori<br />
rakstīja pēc drukas aizlieguma atcelšanas<br />
Latgalē, 1904. gadā, iedomājušies, ka<br />
viņi ir lieli sapratēji okupētās Latvijas iekšējā<br />
politikā un tās notikumos, skaļi brēc gan<br />
latgaļu izloksnes rakstos, gan radio raidījumos<br />
uz Latviju, ka: ... „latvieši Latvijā apspiež<br />
latgaļu tautu un latgaļu valodu...” Daži<br />
pat skraida ar petīcijām pie Vācijas valdības<br />
un pie Apvienotām Nācijām, lai palīdz Latgali<br />
atdalīt no pārējās Latvijas kā autonomu apgabalu...<br />
Šis ar kompleksiem un trimdas neirozēm<br />
apsēstais ducis sauc sevi par „vienīgajiem<br />
īstajiem latgaļiem” un cenšas runāt visu<br />
dzimtenes un trimdas latgaļu vārdā. (..) Tas,<br />
ko viņi šinī latviešu tautas un Latvijas valsts<br />
tik akūtās krīzes laikā dara, ir – tuvredzība,<br />
apsēstības plānprātība, pieaugušu cilvēku<br />
vecuma kaites bērnišķība un nejēgu darbs<br />
politikā: pakalpojums Maskavas skaldīšanas<br />
un valdīšanas varas kārei.<br />
Aukstā kara laika trimdas darbinieku rindas<br />
kļūst retākas un arhīvi nepārskatāmāki. Pie<br />
miera devušies Vladislavs Lōcis, Alma Čupīte,<br />
Jānis Klīdzējs. Kuram lielākie nopelni? Kur<br />
līdzsvars? Katrs no viņiem – un katra īpašā<br />
pieeja dzīvei – ir Latgalei un Latvijai neatvietojami.<br />
Laimīgā kārtā „Latgaļu Sāta” tagad ir<br />
Latgalē un arī Vladislava Lōča mirstīgās atliekas<br />
pārapbedītas dzimtajā Dricānu pagastā,<br />
kur tagad atrodas Vladislava Lōča Latgaliešu<br />
rakstniecības muzejs ar viņa trimdas izdevumiem<br />
un izdevniecības arhīvu. Gribas ticēt,<br />
ka Lōcis turpinājis rakstīt dienasgrāmatu<br />
arī pēc 1945. gada – un cerēt, ka Dainis<br />
Mjartāns un „Latgaļu Sāta” gatavojas izdot<br />
turpinājumu. o<br />
Dr. Juris Šlesers ir JG redakcijas loceklis.<br />
6. Dzimtenes kalendārs 1980. gadam. Västerås, Zviedrijā:<br />
Apgāds Trīs Rozes, 1979:108-118.<br />
36
Change language