Maketa fails - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
Maketa fails - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
Maketa fails - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
V A L O D A – Š.g. Jauno Laiks pirmais laidiens<br />
(2011.5.-11.II) lielā mērā veltīts 2x2 nometnei Kalifornijā,<br />
kur, cita vidū, daudz diskutēts par ārzemju<br />
jauniešu saistībām ar Latviju. Jāšaubās, vai klātesošie<br />
apzinājās, ka, nākotnē, saistot savu dzīvi ar Latviju,<br />
viņiem nevis būs jāuzlabo latviešu valodas zināšanas,<br />
bet gan nekavējoties jāuzsāk krievu valodas<br />
apguve – tā JL veidotājs, savā laikā Atmodas aktīvists,<br />
Radio Brīvā Eiropa darbinieks, tagad Rīgā mītošais<br />
Dainis Mjartāns, jo LV darba tirgū visi latviešu<br />
jaunieši ar labu izglītību, ar ES valodu zināšanām,<br />
bet bez krievu valodas prasmes (..) ir zaudētāji. (..) …<br />
daudzu darba devēju attieksmē pret valsts valodu iesakņojies<br />
princips, ka Latvijā patiešām ir divas valsts<br />
valodas, un to prasme obligāti jāpieprasa ikvienam<br />
darba meklētājam (..) [daudzi] krievu valodas nezināšanas<br />
dēļ (..) ir spiesti pamest valsti un doties uz<br />
Rietum eiropu... ••• Vistiešāk valsts valodas pozīcijas,<br />
protams, stiprinātu pāreja uz mācībām latviešu<br />
valodā valsts finansētajās skolās. Saprotu, ka dažkārt<br />
jābūt diplomātiskiem, [bet] jebkurai diplomātijai<br />
un elastībai jābeidzas pie sarkanajām līnijām, kas<br />
ir nācijas izdzīvošana, valodas jautājums, vēsture un<br />
citi nācijai svarīgi pamatjautājumi – šim Visu Latvijai<br />
Saeimas deputāta Jāņa Dombravas ieskatam grūti<br />
nepievienoties (par šo jautājumu skat. sadaļu Kiberkambaris,<br />
37.-38. lpp.). ••• Jānis Rožkalns, TZO<br />
lielvirsnieks, Nacionālās Pretošanās kustības dalībnieks<br />
un Latvijas Ordeņu brālības valdes pr-js, atklātā<br />
vēstulē Latvijas TV: Rakstu Jums sabojāta vakara noskaņā,<br />
gribējām visa ģimene kopā skatīties Eirovīziju.<br />
Viss labi, te pēkšņi, skolniece runā svešā valodā, kas<br />
nav valsts valoda. Un krievu valoda skan pirms katras<br />
dziesmas. Kādēļ? Vai tas tiešām ir obligāti, ka Latvijas<br />
TV vadītāji visos laikos kalpo mūsu nācijas vērtību<br />
graušanai? Tā Jūsu kolēģi kalpoja padomju varai,<br />
kamēr mēs patrioti gājām čekas cietumos, aizstāvot<br />
savu nāciju. ••• Filoloģes, angļu valodas docētājas<br />
Ļudmilas Sočņevas ieskatā latviešiem vajadzētu būt<br />
lielākam pašlepnumam par savu valodu, un nedrīkst<br />
pieļaut tādu naturalizācijas eksāmenu, kura laikā var<br />
kaut ko norakstīt, nošpikot, tad aiziet no eksaminācijas<br />
telpas un smieties (Brīvā Latvija 2010,45). Un<br />
intervijā Latvijas Avīzei (24.III): LV pieļāva lielu kļūdu,<br />
pilnībā nepārejot uz izglītību valsts valodā valsts finansētajās<br />
mazākumtautību skolās. (..) Ja krievu skolas<br />
pārietu uz mācībām valsts valodā, varbūt ar laiku<br />
šajos skolēnos rastos lielāka piederības sajūta Latvijai,<br />
bet pagaidām daudzi no viņiem te jūtas kā svešķermeņi<br />
(..) jautājums, vai latvieši grib celt Latviju vieni<br />
vai kopā ar mūsu valstij lojāliem cittautiešiem šodien<br />
izskan ar jaunu spēku. ••• PBLA valdes priekšsēdis<br />
Mārtiņš Sausiņš atklātā vēstulē (7.II) Saeimas vadībai<br />
izsaka nožēlu par Saeimas plenārsēdē [2011.3.II]<br />
noraidītajiem grozījumiem LR Darba likumā, kuru<br />
mērķis bija nostiprināt latviešu valodas statusu mūsu<br />
valstī, pasargājot krieviski nerunājošos latviešu tautības<br />
darba ņēmējus no diskriminācijas darba tirgū, un<br />
aicina Saeimu visdrīzākajā laikā atgriezties pie šiem<br />
tiešām nepieciešamajiem grozījumiem LR Darba likumā.<br />
••• Igaunijas jaunais valodas likums, kā<br />
norāda izglītības un zinātnes ministrs Lukass (Tönis<br />
Lukas), nosaka, ka igauņu valodai jākļūst par galveno<br />
saziņas valodu jebkurā valsts novadā (Latvijas Avīze<br />
2010.21.VIII). (re)<br />
Ēriks Osis. Latvijas Avīze<br />
T Ī M E K L Ī – Literatūras un filozofijas portāla<br />
¼ Satori pārstavja 7 minūšu nokavēšanās dēļ VKKF<br />
padome nav pieņēmusi izskatīšanai portāla projektu<br />
kārtējā konkursā. Portālam, kurā galvenokārt kultūras<br />
tematiem ik mēnesi pievēršas vairāk nekā 20<br />
000 interesentu, darbības turpināšanai, ko līdz šim<br />
nodrošinājis tā veidotāju personīgais entuziasms un<br />
privāti finansiāli ieguldījumi, nepieciešami Ls 2 698<br />
mēnesī. Gada sākumā portāls sevi pārdēvē par „Kultūras<br />
un patstāvīgas domas portālu” un izvērš finanšu<br />
uzlabošanas kampaņu. (re)<br />
Ē R M Ī G A S B Ū Š A N A S – Tāpat kā pēckara latviešu<br />
politiskajiem bēgļiem, arī mūsdienu ekonomiskajiem<br />
emigrantiem jārēķinās ar pašsaprotamo faktu,<br />
ka, nonākot jebkurā valstī, – vai tā būtu Anglija,<br />
Vācija, Venecuēla, Īrija, Itālija, ASV vai Skandināvijas<br />
valstis – bērniem no pirmās klases būs jāmācās vietējā<br />
valodā. To negrib izprast tādas LR amatpersonas,<br />
kā Jānis Urbanovičs, Vladimirs Lindermans,<br />
Jakovs Pliners, Valērijs Buhvalovs, Jevgeņijs Osipovs,<br />
Eduards Svatkovs, Aleksandrs Gaparenko<br />
u.c., kuru ieskatā pakāpeniska pāriešana valsts finansētajās<br />
skolās uz mācībām valsts valodā ir provokācija<br />
un naida kurināšana. ••• PLL biedra Aināra<br />
Šlesera priekšlikumu tirgot LR pilsonību par miljonu<br />
eiro VL līdzpriekšsedētāja Raivja Dzintara ieskatā jāvērtējot<br />
mediķiem, nevis deputātiem: ja pilsonību var<br />
pārdot, tad jau var pārdot arī tēvu un māti...(Diena<br />
10.III). ••• Atsevišķas LR amatpersonas par lielu ārpolitikas<br />
panākumu uzskata bezvīzu režīma ieviešanu<br />
starp Latviju un Krievijas Federāciju (KF). Eiropas<br />
Parlamenta (EP) deputāte Sandra Kalniete to nodēvē<br />
par aplamību jau tādēļ vien, ka tā būtu atkāpšanās<br />
no vienotas un spēcīgas ES ārpolitikas principa<br />
– attiecībās ar trešajām valstīm nedrīkst būt divpusējo<br />
attieksmju (NRA 25.II) ••• Vašingtonas kārtējā<br />
prasība (Ir 31.I) Latvijai (un arī citām valstīm „Austrumeiropā”)<br />
nokārtot jautājumu par kompensācijām<br />
holokaustā cietušajiem Telavīvā mītošā Franka<br />
Gordona uzskatā esot miglaina un kļūmīga – jānoraida<br />
prasība piešķirt tagadējai ebreju kopienai holokaustā<br />
bojāgājušo ebreju īpašumu vērtība tik un tik<br />
miljonu latu apjomā. Ja atradās mantinieki, tie sen<br />
pieteikušies un „dabūja savu”. Bezmantinieku īpašumi<br />
pāriet valsts rīcībā. Tā ir starptautiskā norma.<br />
Runa varot būt vienīgi par to 14 ēku atdošanu, kuras<br />
piederējušas pirmskara jūdu kopienas sabiedriskām/<br />
reliģiskām organizācijām (Latvijas Avīze 31.I). •••<br />
Ja ASV vēlējās ko darīt Polijas ebreju labā, piemērots<br />
laiks bija 1943./1944. gadā, kad viņi vēl bija dzīvi. Tagad<br />
iesaistīties ir jau par vēlu – tā uz Vašingtonas<br />
pausto satraukumu par Polijas lēmumu atlikt plānus<br />
par kompensāciju izmaksu reaģē Polijas ārlietu<br />
52
Change language