Maketa fails - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
Maketa fails - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
Maketa fails - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
Sirmā vadībā sniedz labāko no pēdējo gadu repertuāra<br />
– „Pasaules Saules dziesmu” opusus (Džona Lutera<br />
Adamsa, Raimonda Paula, Bjērna Andora Drāges,<br />
Stīvena Līka, Urmasa Sisaska, Vītauta Miškiņa, Pētera<br />
Vaska), Mīlas madrigālus (Ērika Ešenvalda, Pētera<br />
Vaska, Rihards Dubras, <strong>Jura</strong> Vaivoda, Artura Maskata,<br />
Renāra Kaupera, Valta Pūces), bet martā, atsaucoties<br />
Ziemeļamerikā lielākās kormūzikas organizācijas<br />
– ASV Kordiriģentu asociācijas (ACDA) – ielūgumam,<br />
piedalās koncertos Čikāgā un Ņujorkā. Dzirdot dzidro<br />
skaņu, skaidro dikciju un grezno kopskaņu, uzreiz<br />
kļuva skaidrs, kas mudināja tādus komponistus kā<br />
Arvo Perts, Pēteris Vasks un Adamss rakstīt speciāli<br />
viņiem – tā The New York Times (18.III) pēc koncerta<br />
Barišņikova Centrā. ••• Mūsu talantīgā vijolniece<br />
Baiba Skride uzstājas (17.III) Betesdā (Music Center<br />
at Strathmore, Bethesda, MD) Berga vijoļkoncertā un<br />
divās 5. simfonijās – Bēthovena un Šūberta. •••<br />
Latvijas Radio koris Kaspara Putniņa vadībā piedalās<br />
(25.-27.III) Voices Now festivālā Londonas leģendārajā<br />
Roundhouse. ••• Ņujorkas Metropolitenā februārī<br />
jau par klasiku kļuvusī Ādamsa (John Adams)<br />
opera Nixon in China, dzejiskā un muzikālā dziļdomībā<br />
atzīmē vēsturisko pavērsienu, kad ASV prezidents<br />
Niksons (Richard Nixon), principiāls antikomunists<br />
un labējā spārna republikānis, ceļo uz Ķīnu<br />
(1972) sniegt roku tās komunistiskās revolūcijas vadonim,<br />
diktatoram Mao Dzedunam, tādējādi atverot<br />
vārtus tirdznieciskiem sakariem, kas kopš tā laika lieliski<br />
bagātinājuši abas lielvalstis, bet jautājums paliek<br />
gaisā karājoties – vai tas bija to vērts? ••• Laikrakstā<br />
Latvietis (16.II) Ilze Nāgela vēstī par altvijolnieces<br />
Andras Dārziņas ieskaņoto CD Latviešu impresijas.<br />
Esmu uzstājusies koncertā kopā ar Pēteri Plakidi, pat<br />
atskaņojot viņa paša opusu „Ēnu dejas”. Maijas Einfeldes<br />
alta „Sonāti meditācijai” spēlēju jau kopš vismaz<br />
15 gadiem. (..) Par brāļu Mediņu darbiem – man<br />
vienkārši liekas, ka viņu mūzika ir ļoti latviska, skanīga,<br />
krāšņa un arī virtuoza... ko vairāk var gribēt!?<br />
Mani arī fascinē tas, ka šie ir trīs brāļi, kas daļēji pašmācības<br />
ceļā ir sasnieguši ārkārtīgi augstu līmeni kā<br />
komponisti, instrumentālisti, diriģenti un arī kā pedagogi<br />
– tā Austrālijā dzimusī, Berlīnē maģistra grādu<br />
ieguvusī, Hamburgas Filharmonijas orķestra altu<br />
grupas koncertmeistare (1993-2004), mūzikas profesore<br />
Štutgartē Andra Dārziņa. (jž) (re)<br />
T E Ā T R I S – Slavinoši vārdi vācu masu informācijas<br />
avotos Alvja Hermaņa Schauspielhaus Köln februārī<br />
iestudētajam Oblomovam (ar Gundaru Āboliņu galvenajā<br />
lomā), kam pamatā krievu klasiķa Ivana Gončarova<br />
(1812-1891) romāns Oblomovs (1859). Izrāde<br />
(scenogrāfe, kostīmu māksliniece Kristīne Jurjāne)<br />
veidota tā laika Krievijas garā ar atbilstošām frizūrām,<br />
vaigu bārdām, krinolīnu u.c. Oblomovu rakstnieks<br />
Rušdijs (Salman Rushdie) raksturo kā neizlēmīgā<br />
Metropolitena Opera Mao (Robert Brubaker) un Niksons (James Maddalena)<br />
Hamleta un Melvilla Bārtlbija (Bartleby) maisījumu:<br />
viņš ir tāds kā mēs visi, mēs skatāmies pasaulē un<br />
vēlētos kaut kur noslēpties, mēs skatāmies uz pretējo<br />
dzimumu un jūtamies pārslogoti, mēs redzam<br />
mūsu pašu problēmas un vēlētos kaut tās būtu kaut<br />
kur ļoti tālu prom. ••• NT Čīkstošais klusums (rež.<br />
Ģirts Ecis) – 7 jauni vīrieši organizē biedrību ar mērķi<br />
apaugļot pēc iespējas vairāk sieviešu, lai uzlabotu LV<br />
demogrāfiskos rādītājus, kas, izrādās, nemaz nav tik<br />
viegli. ••• LNO pirmizrāde (25.III) baletam Kamēliju<br />
dāma, kas saturiski balstās uz Dimā (Alexandre Dumas<br />
fils) romānu La Dame aux camélias – daļēji par<br />
romantiskajām attiecībām starp 19. gs. Parīzes slaveno<br />
kurtizāni Marī Diplesī (Marie Duplessis, 1824-<br />
1847) un pašu autoru. (re)<br />
Alvis Hermanis<br />
S C R I P T A M A N E N T – Par mūsu līdzstrādnieka<br />
Franka Gordona grāmatas Lokanums un spīts nupat<br />
kā Rīgā iznākušo 2. izd. Latvijas Avīzē (12.III) komentē<br />
Māris Antonevičs: „Gordona kungs kā vienmēr ir<br />
lielisks. Paldies jums.” „Ar prieku lasu viņa rakstus!<br />
Vesela saprāta piliens pret to šizofrēnisko samazgu<br />
jūru, ko katru dienu saražo ‘krievvalodīgā’ prese.”<br />
Līdzīgas atsauksmes saņemam pēc katra Gordona<br />
raksta, kas publicēts LA. Par grāmatas 1. izd. (Ņujorkā,<br />
1974) daudzi trimdas latvieši izbrīnā raukuši<br />
uzacis, jo par autoru Albertu Sābri neviens neko nebija<br />
dzirdējis: Tikai daži zināja, ka tas ir tobrīd jau Izraēlā<br />
dzīvojošā Franka Gordona pseidonīms, kuru (..)<br />
esot izvēlējies, lai „galvenais būtu saturs, nevis autora<br />
etniskā izcelsme”. Vēsturnieks Andrievs Ezergailis<br />
satraucās, vai tik šis darbs neesot „safabricējums”,<br />
tomēr lielākoties grāmatai tika veltīti komplimenti<br />
un atzinības. Un no kādiem cilvēkiem! No rakstniekiem<br />
Andreja Eglīša, Zentas Mauriņas, Jāņa Klīdzēja,<br />
Alfrēda Dziļuma, ulmaņlaiku sabiedrisko lietu ministra<br />
Alfrēda Bērziņa u.c. „Baltijas trejlapja centrālajam<br />
sektoram – latvju zemei – salīdzinājumā ar leišu<br />
un igauņu novadiem nav veicies, jo stratēģiskā taisne<br />
‘Maskava-Rīga’ kļuvusi par varen platu, izdangātu,<br />
grumbainu un putekļainu lielceļu (pārnestā nozīmē,<br />
jo šoseja šai virzienā izbūvēta diezgan solīda).<br />
Pa šo ‘vēsturisko’ lielceļu tad nu notiek permanenta,<br />
tas ir, nepārtraukta un ‘ļeņiniski mērķtiecīga’ dižās<br />
Krievzemes invāzija... (..) Un ko tad dara latvju tauta?<br />
Visumā pielāgojas – un reizēm iespītējas,” pag.<br />
gs. 70. gados rakstījis Gordons, un mūsdienu lasītājs<br />
var vērtēt, cik tālu no šīs tēlaini uzzīmētās ainas šobrīd<br />
esam tikuši. ••• Dzejnieku autorvakarā Saules<br />
muzeja pagrabiņā Rīgā, Kungu ielā 1 – Viks (18.I)<br />
grib sevi pārliecināt, ka visdabiskākais ko mums darīt<br />
/ ir darīt to ko dara zieds / man negribas uz tevi<br />
runāt / bet ziedoties, bet Cēsīs pirms 22 gadiem dzimušā<br />
Agnese Rutkēviča (8.II) savukārt pavēsta, ka<br />
50
Change language