Maketa fails - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
Maketa fails - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
Maketa fails - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
Grāmatā ir daudzas vinjetes no Latvijas vēstures<br />
un kultūras. Stils atgādina Modra Ekšteina<br />
Walking Since Daybreak (Ceļā kopš<br />
rītausmas). Ilze liecina, ka Ekšteina grāmata<br />
viņu vedinājusi uzrakstīt pašai savu stāstu.<br />
Sarunas pa lielākai daļai ir veiklas un viegli saprotamas.<br />
Autores stils ir ievērojams dzejisks<br />
pienesums notikumu aprakstos, kas daudziem<br />
latviešiem ir mīļš un saviļņojošs. Dziesmu<br />
svētku apraksts 1990. gadā Latvijas neatkarības<br />
atgūšanas priekšvakarā Mežaparkā<br />
ar 200 000 klausītājiem un 20 000 dziedātājiem<br />
ir klasisks piemērs saspringtajai iztēlei<br />
un saviļņojumam: Pēkšņi gaisā atskan skaļa<br />
sanēšana kā no milzīga bišu spieta, kad dziedātāji<br />
iesilda balsis. Pirmie un otrie soprāni,<br />
alti, tenori un basi. Viņu balsīs virmo mūžīgā<br />
mistiskā Ooommm. Tautas dziesmas ir manas<br />
dzimtenes lūgšanas, tās kolektīvā atmiņa,<br />
tās vēsture un žēlabas, pat bruņas aplenkuma<br />
un okupācijas laikā. Dziesmas var būt<br />
sāpīgas kā atvasara vai priecīgas, kā saules<br />
zaķīši baltajos bērzos. Mūzika ir manas tautas<br />
balss un noskaņa, ar mūžīgo tēmu: savas<br />
zemes mīlestību. Šovakar patriotisma svinēšanai<br />
nav robežu. Uz augstās, īpaši būvētās<br />
tribīnes stāv diriģents, baltiem cimdiem rokās,<br />
sīks kā kukainis. Ar palēcienu un strauju<br />
roku kustību viņš iekustina divdesmittūkstošbalsīgo<br />
kori. Apburošas skaņas paceļas<br />
no dziedātāju mutēm. Diriģents šūpojas no<br />
vienas puses uz otru un mūzika viņam seko.<br />
Viņš plati izpleš rokas, tad paceļ tās uz augšu,<br />
dziesma paceļas un piepilda nakti ar mūziku.<br />
Publika, tāpat kā labā rokkoncertā, ir sajūsmā.<br />
Mēs aplaudējam, gavilējam un atkal un<br />
atkal saucam bravo.<br />
Grāmata, šaubu nav, ir interesanta un vienlaikus<br />
laba mācību viela latviešu bēgļu bērniem<br />
un mazbērniem. Latvijas iedzīvotājiem<br />
tā ir izziņas avots par viņu brāļu un māsu<br />
bēgļu gaitām, par ko viņiem ir gaužām maz<br />
zināšanu. Vēl nozīmīgāka ir grāmatas literārā<br />
un psiholoģiskā vērtība, ko var lietot kā<br />
pamatu visi, kas vēlas iedziļināties iebraucēju<br />
psihē jaunā zemē. Var apšaubīt, protams,<br />
notikumu secības iedalījumu, arī apzināti samākslotos<br />
izteicienus, kas piedēvēti radiem<br />
Latvijā. Nākamam grāmatas izdevumam noteikti<br />
vajadzētu pievienot shēmu, kur ietilpināti<br />
visi cilvēku vārdi un norādes par viņu<br />
radniecību ar galvenajām personām. Grāmata<br />
rosinās pašanalīzi un salīdzinājumus<br />
daudziem latviešiem ārzemēs, atdzīvinās atmiņas<br />
un varbūt veicinās sarunu uzsākšanu<br />
starp paaudzēm. Katrā ziņā grāmata „labi lasās”,<br />
ir patīkams laika kavēklis un dod vērtīgu<br />
materiālu tiem, kam ir interese pētīt Latvijas<br />
vēsturi, kultūru un savstarpējas attiecības.<br />
Juris Dreifelds<br />
Juris Dreifelds, politisko zinātņu profesors Brock U.,<br />
Ontario, Kanādā, sarakstījis grāmatu Latvia in Transition<br />
(1996). Recenziju no angļu valodas (Latvians Online,<br />
2010.17.XII) tulkojusi Anita Liepiņa.<br />
LATVIEŠI VĀCU<br />
UNIFORMĀS<br />
Rolf Michaelis. Letten in der<br />
Ordnungspolizei und Waffen-SS 1941-1945.<br />
Berlin: Michaelis-Verlag, 2009. 114 lpp.<br />
Berlīnes izdevniecība „Michaelis-Verlag” specializējas<br />
II Pasaules kara grāmatu izdošanā.<br />
Latvieši Kārtības policijas un Ieroču SS dienestā,<br />
1941-1945 dod labu pārskatu par<br />
mūsu karavīru kalpošanu vācu bruņotajos<br />
spēkos. Grāmata iespiesta uz laba papīra un<br />
tekstam pievienoti daudzi uzņēmumi un kartes,<br />
kā arī dažādu dokumentu kopijas, kas<br />
autentificē un apstiprina stāstījumu. Priekšvārdā<br />
autors īsumā apraksta baltiešu cilšu ierašanos<br />
un apmešanos Baltijas jūras austrumu<br />
krastā. Vācieši še ieradās „ar uguni un<br />
zobenu”, kā pa laikam nosauc kristietības<br />
krusta karu pret Eiropas pašiem pēdējiem<br />
nekristītajiem.<br />
Rolfs Michaelis nav iesācējs ar vēlmi nodoties<br />
šī reģiona baltvāciešu kultūras mantojuma<br />
pētīšanai. Viņš pats ir šejienes samocītās<br />
vēstures īstens liecinieks, lai neteiktu<br />
produkts – dienējis vācu armijas vienībās, ieskaitot<br />
izpletņu lēcējus, un kļuvis ievērojams<br />
kā autors un nevāciešu SS vienībām veltītas,<br />
visai iespaidīgas grāmatu sērijas publicētājs.<br />
Aplūkojamajā sējumā vispirms uzskaitīti<br />
visi 50 latviešu Kārtības policijas bataljoni,<br />
kas bijuši izkaisīti gan Latvijā, gan arī Padomju<br />
Savienībā laika posmā no 1941. līdz<br />
1943. gadam. Seko paīss Drošības policijas<br />
apskats, kas latviešu lasītāja uzmanību piesaistīs<br />
ar vērēs pieminēto Viktora Arāja darbības<br />
saīsinātu atskaiti, minot arī viņa pēckara<br />
dienas un nāvi Vācijā. Pievēršoties Latvijas<br />
brīvprātīgo SS leģionam, autors atkārtoti<br />
uzsver vārdu „brīvprātīgie”, kaut arī, kā labi<br />
zināms pašam autoram, tur kalpojuši gan<br />
brīvprātīgie, gan arī iesauktie. Par to var pārliecināties,<br />
pārlasot gan Hitlera pavēli organizēt<br />
Latviešu leģionu, gan arī iesaukšanas<br />
71
Change language