Maketa fails - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
Maketa fails - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
Maketa fails - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
ikviens no mums var atklāt pasaulē, ja uz to paraugāmies<br />
no nedaudz cita skatupunkta. ••• Vēsturnieka<br />
Zigmāra Turčinska grāmatā Ziemeļvidzemes<br />
mežabrāļi: Latvijas nacionālo partizānu cīņas Valkas<br />
apriņķī un Alūksnes apriņķa rietumu daļā. 1944.-<br />
1953. gads cita vidū vēstīts par leģendāro Kārļa Mūsiņa,<br />
Arsēnija Dreijalta, Aleksandra Sarjas, Ludolfa<br />
Eiklona grupu darbību un likteņiem. ••• Rīgas Latviešu<br />
biedrība (RLB), visvecākā latviešu organizācija<br />
pasaulē, izdevusi (18.II) savu pirmo gadagrāmatu Rīgas<br />
latvietis filoloģes Gaidas Jablovskas un literatūrzinātnieka<br />
Ilgoņa Bērsona vadībā. ••• LU Humanitāro<br />
zinātņu bibliotēkā atklāj (28.III) Jāņa Endzelīna<br />
no latīņu valodas tulkoto (1938) romiešu vēsturnieka<br />
Tacita (Gaius Cornelius Tacitus, 56-117) Germania,<br />
kur minēti arī aisti, kas it kā bijuši baltu tautām piederīgi.<br />
(vg. re)<br />
TULKOJUMI – Nobela prēmijas laureātes Lesingas<br />
(Doris Lessing) psiholoģiski smagos romānus, kas<br />
nevienu lasītāju neatstāj vienaldzīgu, – Piektais bērns<br />
(The Fifth Child) un Bens pasaulē (Ben, in the World)<br />
– latviskojusi Dagnija Dreika. ••• Latviski iznācis<br />
amerikāņu dzejnieces, Pulicera balvas laureātes<br />
Plātas (Sylvia Plath) vienīgais romāns Stikla kupols<br />
(The Bell Jar – tulk. Silvija Brice), kurā zināmā mērā<br />
ir aprakstīta rakstnieces traģiskā dzīve. ••• Pasaulē<br />
plaši pazīstamās, ekstravagantās somu rakstnieces<br />
Oksanenas (Sofi Oksanen) ar vairākām balvām apbalvotā<br />
romāna Attīrīšanās (Pudhistus), ko latviski<br />
tulkojusi Maima Grīnberga, darbība norisinās Igaunijā<br />
divos atšķirīgos laika posmos – padomju laikā un<br />
mūsdienās, parādot, kādu iespaidu uz cilvēku atstāj<br />
vēsture (skat. arī XX lpp.). ••• Nu latviešu lasītājam<br />
pieejams arī afgāņu rakstnieka Hāleda Hoseinī<br />
(Khaled Hosseini), kas kļuva slavens jau ar savu pirmo<br />
romānu Pūķu ķērājs, otrais romāns Tūkstoš sauļu<br />
mirdzums (A Thousand Splendid Suns – tulk. Ieva<br />
Kalnciema), kas tiek vērtēts vēl augstāk par pirmo<br />
un kurā attēlotas sieviešu ciešanas un izturība talibu<br />
režīmā. ••• Latviski iznācis viens no mūsdienu<br />
nīderlandiešu rakstnieka Brokena (Jan Brokken)<br />
populārākajiem romāniem Nelegālie pasažieri (De<br />
blinde passagiers – tulk. Austra Aumale), kas apraksta<br />
divu poļu emigrantu izmisīgo cīņu par izdzīvošanu<br />
kuģa kravas nodalījumā. ••• Pateicoties<br />
Silvijai Bricei, latviešu lasītājam grāmatā Idioti. Piecas<br />
pasakas (Idioten. Fünf Märchen) tagad ir iespēja<br />
iepazīties ar vācu rakstnieka un dramaturga Aržuni<br />
(Jacob Arjouni) modernajām pasakām, kurās mēs<br />
varam ieraudzīt arī paši sevi. ••• Literatūrzinātnieces<br />
Solveigas Dauģirdaites sastādītajā izlasē Lietuviešu<br />
zelta stāsti ievietots 21 stāsts, cenšoties sniegt<br />
stāsta un noveles attīstība vēsturi, parādot arī jauno<br />
autoru darbus; lai arī vienā izlasē aptvert pilnībā tautas<br />
literatūras bagātības nav iespējams, šeit ir izdevība<br />
ieskatīties mūsu kaimiņu tautas devumā. •••<br />
Daces Meieres tulkojumā pieejams lietuviešu rakstnieces<br />
Kristinas Sabaļauskaites romāns Silva rerum,<br />
kas atzīts par vienu no svarīgākajiem notikumiem lietuviešu<br />
literatūrā pēdējos desmit gados, un tas vēstī<br />
par kādas bajāru ģimenes gaitām 17. gs. otrā pusē,<br />
tā atklājot ne tikai Lietuvas Dižkunigaitijas sadzīvi un<br />
politikas samezglojumus, bet arī baroka laikmeta cilvēku<br />
un tās sarežģītās attiecības ar sevi, pasauli, dzīvi<br />
un nāvi. ••• Roberto Saviano romāns Gomora<br />
Kristīne Opolais<br />
(Gomorra – tulk. Dens Dimiņš), kas tulkots jau 51 valodā<br />
un ieguvis vairākas prestižas balvas, skarbi un<br />
atklāti vēsta par Itālijas mafijas aizkulisēm. (vg)<br />
M Ū Z I K A – Politiski represēto piemiņas dienā<br />
(25.III) Rīgas Pētera baznīcā izskan vairākkārt apbalvota<br />
komponista Ērika Ešenvalda kantāte Ugunssardze,<br />
Mazajā ģildē – koris „Frachori”, pianiste Jautrīte<br />
Putniņa u.c., Vecajā Ģertrūdes baznīcā – Mūzika ciešanu<br />
un pārdomu laikā, Domā – kantāte Dievs, Tava<br />
zeme deg! ••• Marisa Jansona vadītais Nīderlandes<br />
Karaliskais Concertgebouw orķestris Amsterdamā<br />
(4. un 6.III) – kopā ar Valsts Akadēmisko kori<br />
„Latvija”, Nīderlandes bērnu un jauniešu, arī Radiokori<br />
un Bavārijas Radiokori – atskaņo Mālera (Gustav<br />
Mahler) 8. simfoniju (Sinfonie der Tausend). •••<br />
Kristīne Opolais debitē (8. un 11.II) Opera Valencia,<br />
kas atrodas Palau de les Arts Reina Sofia – spāņu<br />
arhitekta Kalatrava (Santiago Calatrava) grandiozā,<br />
futūristiskā, baltā betona, metāla un stikla, multifunkcionālā<br />
„mūzikas katedrālē” ar četrām skatuvēm,<br />
operu ar simultānās tulkošanas iespējām 8 valodās<br />
un akustisko ierīci, kas ļauj skaņām no skatuves virzīties<br />
jebkurā vēlamajā virzienā. Mūsu dīva dzied Tatjanu<br />
Čaikovska Jevgeņijā Oņeginā, ko minimālisma stilā<br />
veidojis poļu režisors Trelinskis (Mariusz Treliński).<br />
Ar Tatjanas lomu viņa uzstājas arī LNO (24.II), kam<br />
seko (12.III) pirmais solokoncerts LNO un atgriešanās<br />
(26.IV) uz La Scala skatuves sarežģītās Frančeskoni<br />
(Luca Francesconi) operas Quartet pirmatskaņojumā,<br />
ko diriģē somiete Suzanna Melki. ••• Elīnas<br />
Garančas un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra<br />
koncertā (diriģ. Karels Marks Šišons) Bādenbādenē<br />
(4.III) un Vīnē (6.III) klausītāji un arī mūzikas kritiķi<br />
bijuši ekstāzē – nav iespējams pretoties šim muzikālo<br />
kaislību vulkānam (Der Neue Merkur 7.III), unikāla<br />
parādība klasiskās mūzikas superzvaigžņu pasaulē<br />
(Kultur 7.III), to var tikai Elīna Garanča – latviete<br />
ar vēsu ziloņkaula šarmu, kas raksturīgs ziemeļniekiem<br />
(Tiroler Tageszeitung 7.III). ••• Latvijas tenors<br />
Aleksandrs Antoņenko pēc neparedzētas debijas<br />
Milānas La Scala (15.II) Kavaradosi lomā Pučīni<br />
Toskā ar to pašu lomu dodas uz Oper Frankfurt, tad<br />
uz Čikāgu, kur diriģenta Rikardo Muti vadībā dzied<br />
Verdi Otello koncertuzvedumā, kam martā seko atgriešanās<br />
Ņujorkas Metropolitēnā ar Dmitrija lomu<br />
Borisā Godunovā. ••• Basbaritons Egils Siliņš<br />
Barselonas Gran Teatre del Liceu debitē Amfortasa<br />
lomā Vāgnera Parsifālā. ••• Visjaunākās simfoniskās,<br />
elektroakustiskās un kamermūzikas 24 skaņraži<br />
pārstāvēti Latvijas Jaunās mūzikas dienās (4.-17.<br />
III) Lielajā Ģildē, Spīķeru koncertzālē, RLB Zelta zālē,<br />
Mūzikas akadēmijas ērģeļzālē un Melngalvju namā –<br />
no Ģirta Biša un Santas Bušas līdz Pēterim Vaskam<br />
un Imantam Zemzarim. Iekļauti arī JG daudz apcerēto<br />
trimdinieku Tālivalža Ķeniņa un Gundara Pones<br />
darbi. ••• Jauniešu koris Kamēr… 20 gadu jubilejas<br />
koncertā „Pērles” (Ave sol zālē 26.II) Māra<br />
49
Change language