Maketa fails - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
Maketa fails - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
Maketa fails - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
Pētījumā aptvertais laika posms, 20. gadsimta<br />
50.-80. gadi, cilvēces vēsturē ierakstīts<br />
kā laikmets, kad Dzelzs priekškars šķīra<br />
divas pasaules – brīvo, demokrātisko un<br />
komunistiski totalitāro. Latviešu tautai tas<br />
bija laiks, kad dzelzs priekškars šķīra divas<br />
atsvešinātas latviešu sabiedrības – 1) trimdas<br />
sabiedrību jeb Otrā pasaules kara latviešu<br />
bēgļus, kuri, glābjoties no Staļina terora,<br />
bija atraduši patvērumu demokrātiskajās<br />
Rietumu valstīs, 2) tautu Latvijā, kas padomju<br />
okupācijas rezultātā tika varmācīgi<br />
integrēta padomju politiskajā, ideoloģiskajā<br />
un administratīvajā sistēmā. Latviešu literatūrvēsturē<br />
tas ir „sašķeltais“ periods, kad<br />
vienas tautas divām atšķirtām sabiedrībām<br />
ir katrai sava literatūra. Abām tautas daļām<br />
kultūra un literatūra veica būtisku patvēruma,<br />
socializācijas, kompensējošu, informatīvu,<br />
estētisko un emocionālo funkciju.<br />
Trimdā attīstījās augstvērtīga latviešu literārā<br />
dzīve, jo tur atradās pirmskara Latvijas<br />
inteliģences lielākā daļa, arī daudzi rakstnieki<br />
un kritiķi. Trimdas sabiedrībai bija<br />
pieejama objektīva un salīdzinoši pilnīga<br />
informācija par literatūru Latvijā, jo atsevišķi<br />
literāti un literatūras interesenti skrupulozi<br />
iedziļinājās Latvijas literatūrā, gan<br />
to vērtējot atsevišķi, gan salīdzinot ar trimdas<br />
literatūru un sniedzot vairāk vai mazāk<br />
kritiskus un objektīvus vērtējumus. Trimdā<br />
publicēti atsevišķi Latvijas PSR autoru darbi<br />
gan grāmatās, gan atsevišķos preses izdevumos.<br />
Savukārt Latvijā trimdas grāmatas<br />
un preses izdevumi bija slepeni, pieejami<br />
tikai spec fondā ar īpašām atļaujām. Atsevišķu<br />
trimdas autoru legalizēšana (Mārtiņš<br />
Zīverts, Jānis Jaunsudrabiņš) vai reta publicēšana<br />
(Monika Zariņa, Velta Toma, Valdis<br />
Krāslavietis, Olafs Stumbrs u.c.) Latvijā<br />
notika tikai tad, ja LPSR VDK to atzina<br />
par noderīgu trimdinieku (emigrantu)<br />
ietekmēšanai.<br />
Starp abu pušu rakstniekiem notika informācijas<br />
apmaiņa, kuru kontrolēja VDK segorganizācija<br />
Komiteja kultūras sakariem<br />
ar tautiešiem ārzemēs (KKS), kuras redzamā<br />
puse bija kultūras sakari, it kā rūpējoties<br />
par emigrantu garīgajām vajadzībām,<br />
bet slepenā – informācijas iegūšana, trimdas<br />
pretpadomju cīņas traucēšana un trimdas<br />
ietekmes neitralizēšana. Komitejas darbu<br />
plānoja, vadīja un kontrolēja VDK kadri,<br />
bet piedalījās redzamākie tā laika kultūras<br />
darbinieki, un ļoti nozīmīgu lomu spēlēja<br />
rakstnieki. Vairāki trimdas rakstnieki izjuta<br />
emocionālu nepieciešamību iepazīties<br />
un uzturēt radošus kontaktus ar dzimtenes<br />
rakstniekiem un šim nolūkam izmantoja<br />
KKS. Kā komitejas viesi jau no 1964. gada<br />
minami trimdas rakstnieki Monika un Guntis<br />
Zariņi, Olafs Stumbrs, Velta Toma, Valdis<br />
Krāslavietis, Valentīns Pelēcis; tāpat minami<br />
tie, kas uz Latviju atbrauca kā ārzemju<br />
tūristi – Gunars Saliņš, Veronika Strēlerte,<br />
Ilze Šķipsna, Baiba Bičole u.c. No 70. gadu<br />
sākuma Latvijas rakstnieki viesojās trimdā<br />
Rietumos, sākotnēji lielāku PSRS delegāciju<br />
sastāvā, vēlāk uz trimdinieku privāto izsaukumu<br />
pamata. Tie bija Arvīds Grigulis, Jānis<br />
Peters, Imants Ziedonis, Andris Vējāns,<br />
Māris Čaklais, Imants Auziņš, Māra Zālīte,<br />
kuru vārds nebija svešs trimdas auditorijai.<br />
Sarīkojumi, kuros uzstājās padomju Latvijas<br />
rakstnieki, bija labi apmeklēti, sevišķi<br />
Petera un Ziedoņa dzejas vakari. Daudziem<br />
apmeklētājiem šie sarīkojumi bija emocionāla<br />
nepieciešamība.<br />
Rakstnieku saskarsme bija dažāda. Pirmkārt,<br />
tiešie kontakti (lielākoties KKS uzraudzīti),<br />
kuru laikā bija iespējas iepazīties un<br />
sarunāties. Otrkārt, saskarsme vēstuļu formā,<br />
kas bieži vien bija kā iesākums vai turpinājums<br />
tikšanās reizēm (arī sarakstei sekoja<br />
KKS vadība). Treškārt, receptīvā saskarsme,<br />
kas izpaudās kā vienas vai otras<br />
puses darbu lasīšana un izvērtēšana.<br />
Trimdas sabiedrības vairākums un politiskā<br />
vadība ilgu laiku asi nosodīja tos trimdiniekus,<br />
kuri apciemoja Latviju, sadarbojoties<br />
ar KKS. Nosodījumu saņēma arī tie, kuri<br />
mītnes zemēs rīkoja vai apmeklēja Latvijas<br />
rakstnieku, aktieru un mūziķu sarīkojumus.<br />
Latviešu trimdai bija politisks mērķis – neatkarīgas<br />
Latvijas valsts de facto atjaunošana.<br />
Trimdas sabiedrība bija labi organizēta<br />
un sekmīgi ietekmēja Rietumu varas centrus,<br />
panākot Latvijas valsts de iure statusa<br />
saglabāšanu un Latvijas aneksijas neatzīšanu<br />
no ASV un citu Rietumvalstu puses.<br />
Kultūras sakaru nosodījuma pamatā bija<br />
1) bažas, ka trimdinieki, kuri piedalās kultūras<br />
sakaros, var izjaukt Latvijas neatzīšanas<br />
politiku no Rietumvalstu puses, 2) pārliecība,<br />
ka Latvijas rakstnieki un mākslinieki,<br />
kurus sūta KKS, trimdas zemēs spiego<br />
vai piesedz spiegošanu, 3) fakts, ka KKS izdotajā<br />
propagandas literatūrā bija lasāmi<br />
apvainojoši uzbrukumi trimdas sabiedrībai.<br />
Trimdas vairākums un politiskā vadība<br />
kultūras sakarus iztēlojās tikai par padomju<br />
metodi trimdas un Rietumu graušanai,<br />
bet neiztēlojās, ka kultūras sakari var<br />
ideoloģiski ietekmēt padomju sabiedrību,<br />
22
Change language