Maketa fails - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
Maketa fails - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
Maketa fails - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
Marita Batņa<br />
KULTŪRAS DIENU<br />
ZENĪTĀ<br />
Austrālijas latviešu 53. KD ietvaros Melburnā<br />
(2010.XII) šo rindiņu rakstītāju visvairāk uzrunāja<br />
mākslas izstādes galerijā Brightspace<br />
un Trimda un tēvzeme pirmizrāde Latviešu<br />
namā. Tekstilmāksla no Latvijas – sirsnīgs<br />
Latvijas Mākslinieku savienības sveiciens –<br />
drīzāk atgādināja, nevis parādīja Latvijas<br />
tekstilmākslas spēcīgās tradīcijas, taču man,<br />
kas Latvijā dzīvoja vēl pirms gada, šis mazais<br />
sveiciens, pavadīts ar vienmēr aizrautīgā un<br />
patriotiskā LMS vadītāja Mārtiņa Heimrāta<br />
uzrunu izstāžu grāmatiņā, izvērtās emocionāls.<br />
Lirisko un poētisko darbu autori Agnese<br />
Kirmuža un Rolands Krutovs atklāja vēlmi<br />
runāt par dzīvi, pētot tekstilmākslas valodas<br />
iespējas. Kristīnes Andersones Pazudis sniegā<br />
ir pati vienkāršība, taču emocionāli koncentrēts<br />
darbs, kas pievelk kā magnēts un<br />
liek domāt par tobrīd sniegā ietērpto Latviju.<br />
Elziņas jaunkundzes Atmiņu burtnīcu veido<br />
vairāki spilventiņi jeb eņģeļu gultiņas, ko<br />
darinājusi Diāna Dimza-Dimme, reproducējot<br />
un papildinot savas nesen aizsaulē aizgājušās<br />
vecmāmiņas atmiņu klades ierakstus.<br />
Melburnas mākslinieku grupas „Zilā<br />
Sandra Birze un Portretu konkursa uzvarētājs Roberts<br />
Birze pie Vēl viena piektdienas nakts – mans un kundzes<br />
pašportrets<br />
40<br />
Foto: Gunārs Nāgels<br />
Foto: Gunārs Nāgels<br />
Ilze Nāgela (kr. pusē) un Marita Batņa<br />
ota” retrospekcijas zili melnais izdevums<br />
sākas šādi: 1953. gada jūnijā šaurā, gleznu<br />
piekrautā darbnīcā 4 latviešu gleznotāji nodibināja<br />
„Zilās Otas” grupu. Tās locekļi – Gunārs<br />
Jurjāns, Kārlis Mednis, Gunārs Saliņš<br />
un Leo Svīķers sasniedza Austrālijas krastus<br />
no 1948. līdz 1950. gadam, līdz ar ieceļotāju<br />
viļņiem no Eiropas. Ojārs Bisenieks, Kārlis<br />
Trumpis un Erna Vilks pievienojās 1959.<br />
gadā. Grupu vadījusi tieksme saglabāt līdzi<br />
paņemtās mākslas īpatnības. Eiropeisks<br />
dzīvīgums un spēks – modernisma laikmeta<br />
gars – strāvo no smaidīgajām sejām fotogrāfijās<br />
un sulīgajiem darbiem. Izstāde ir<br />
latviešu glezniecības skolas paraugs – latvietim<br />
kaut kas zināms un pat pierasts. Tomēr,<br />
nē – arī pārsteigums. Austrālijā darbi iegūst<br />
jaunu jēgu. Visdinamiskākā mākslas izstāžu<br />
daļa – „Portretu konkurss”, ko vadīja izstāžu<br />
koordinatore Anda Banikosa. Projekta iecere<br />
– radīt saiti starp portretējamo un mākslinieku.<br />
Balvu pasniedzējs – žūrijas pārstāvis<br />
Imants Tillers. Roberts Meiberlijs (Maberly)<br />
iegūst jauniešu mākslas balvu par pašportretu,<br />
bet atklātajā daļā – Roberts Birze par<br />
savu tehniski eksperimentālo un konceptuāli<br />
pamatoto foto kolāžu Vēl viena piektdienas<br />
nakts – mans un kundzes pašportrets. Laikmetīgi<br />
risinātais darbs atklāj abu varoņu atkarību<br />
no privātas un oficiālas telpas, kas attiecīgi<br />
maina viņu funkcijas un tēlu, norādot<br />
uz laikmetīgās dzīves sociālā indivīda publisko<br />
un privāto seju. Ojāra Grestes ar dzīvesprieku<br />
piesātinātajā fotogrāfijā Katram ir<br />
savs stāsts atainotais varonis ar akordeonu<br />
(Herberts Bisenieks) man lika aizdomāties,<br />
ka šī portretu izstāde veidotos interesantāka,<br />
ja ikviens darbs būtu kā stāsts. Stāsts par vienu<br />
trimdas latvieti ir interesants atklājums<br />
pašam fotogrāfam un skatītājam. Mākslas<br />
valodā tas dod gaismiņu ceļā uz dzīves gudrību<br />
– spēju saskatīt cēlumu vienkāršībā.<br />
Izrādes Trimda un tēvzeme kodola veidotāji –<br />
autors un režisors Jānis Balodis, palīgrežisore<br />
Bridžete (Bridget) Balode un mākslinieks