Maketa fails - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
Maketa fails - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
Maketa fails - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
Laimonis Purs<br />
VĒSTURE<br />
UN PATRIOTISMS<br />
Atklāta vēstule kulturologam<br />
Jānim Krēsliņam, Sr., Bronksa, ASV<br />
Rīgas Celtniecības koledžas docents Arvīds Bernhards<br />
publiski kvēlā vēstulē aicina latviešus negaidīt<br />
atvainošanos no mūsu pāridarītājiem, tieši otrādi,<br />
gauži aizniknots viņš Latvijas Avīzē (2011.11.II) jautā,<br />
vai mums pirmajiem (kā baltu atzaram – latviešiem)<br />
nebūtu jāatvainojas Saeimas personā krievu un citām<br />
bijušās PSRS tautām un tautībām par mūsu piederīgo<br />
juristu (P. Stučka), čekistu (J. Peterss) un latviešu<br />
sarkano strēlnieku izdarībām viņu zemē?<br />
Lūk, mister Jāni Krēsliņ, senior, cik dāsni saplaukst<br />
Jūsu izsētās nezāļu sēklas mūsu vēsturē, tās nomāc<br />
valstsnācijas patriotismu, tiešāk izsakoties, nīcina latviskumu.<br />
Arvīda Bernharda mundrais mudinājums<br />
mums liekt muguras kopīgā lūgšanā par mūsu senču<br />
pagātnē „sagrēkoto”, lūgt piedošanu, – šoreiz saņēma<br />
asu pretsitienu, tā apliecinot latviešu veselīgas<br />
domāšanas spēku. Tas arī mani rosināja neklusēt un<br />
pievienoties LA adresēto vēstuļu autoriem. Dažus atļaušos<br />
vispirms pacitēt. Piespiedu kārtā Sibīrijā pabijušais<br />
Ilmārs Knaģis tieši un atklāti vaicā: Vai tagad<br />
būtu Latvija, ja ar latviešu strēlnieku līdzdalību nebūtu<br />
satriekta tā vara, kas latviešiem nesolīja neko?<br />
(LA 2011.15.II).<br />
Kādu citu D. Bernhardu uzvārda brāļa publiskie uzskati<br />
tā aizvainojuši, ka viņš tos nosaucis par bradāšanu<br />
vircotiem zābakiem svešā jomā. (LA 2011.15.II).<br />
Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesors Uldis<br />
Osītis protestējošā vēstulē konstatē: Acīm redzot<br />
A. Bernhards ne visai iedziļinājies vēsturē un paļāvies<br />
uz padomju laikā mācīto (LA 2011.15.II).<br />
M.M. Putniņš no Jūrmalas sasaista bijušo ar šodienu:<br />
Genocīds (pret latviešiem), aizsākts no pagājušā<br />
gadsimta trīsdesmitajiem gadiem, turpinās. (LA<br />
201116.II).<br />
Andrejs Lucāns, Trešās atmodas cīnītājs, deputātslēmējs<br />
par valsts neatkarības atjaunošanu, tagad<br />
zemkopis Burtniekos, paplašināti izklāstījis latviešu<br />
strēlnieku veikumu, secina: Būtu Krievijas Pagaidu<br />
valdība (Kerenskis) atbalstījusi tautu brīvības centienus,<br />
nebūtu latviešu sarkano strēlnieku, ļoti iespējams,<br />
nebūtu Ļeņina-Staļina ļaunuma impērijas un<br />
šodien atkristu demagoģiskā spriedelēšana par sarkano<br />
latviešu strēlnieku realizēto „okupāciju” un docenta<br />
prasība atvainoties Krievijas impērijas piekritējiem<br />
ar viņu iedzimto tieksmi „satvert un paturēt<br />
kopā nedalāmu lielo Krieviju.”<br />
Būvinženieri, tagad pensionāru M. Čeimuru nepatīkami<br />
pārsteidzis A. Bernharda raksts, jo Latvijas valstij<br />
un tās Saeimai nav jāatvainojas, kā to gribētu A.<br />
Bernhards (LA 2011.22.II).<br />
Dramatiska ir Latvijas vēsture un, laikmetiem mainoties,<br />
sašķobīts arī tās atspulgs publicistikā. It īpaši<br />
naski šajā virzienā esam darbojušies paši, un arī<br />
tie, kuri ilgstoši aizkavējās plašajā austrumu kaimiņzemē,<br />
un diemžēl pat starp tiem, kuriem bija lemts<br />
izaugt un mūžu nodzīvot Rietumos. Pirmie, atgriezušies<br />
dzimtenē, kratīja dūri un apsaukāja vietējos (bija<br />
arī izņēmumi) par budžiem, kulakiem, ekspluatatoriem,<br />
nacionālistiem, socfašistiem (sociāldemokrātus),<br />
čeka meklēja un pētīja, apcietināja un lopu vagonos<br />
aizveda nomiršanai gulagos, desmitiem tūkstošus<br />
(īstais skaitlis joprojām nezināms) nošāva. Latvija,<br />
piespiesta kļūt par Padomju Latviju, tika tautsaimnieciski<br />
nosmacēta, pārvērsta par rūpniecisku<br />
kropli, lauksaimniecībā visus zemkopjus pārvērta<br />
kalpos bez zemes... Starp abiem pasaules kariem<br />
20 gados ekonomiski visstraujāk izaugusī valsts Eiropā<br />
noslīdēja atpalicējos. Otrie, rietumnieki, atgriezušies<br />
dzimtenē, arī netaupīja pārmetumus gan par<br />
sadarbnieciskumu ar padomju varu, par nevajadzīgo,<br />
pat bīstamo nacionālismu laikmetā, kad notiek globalizācija,<br />
var nojaukt valsts robežas, pavērās iespēja<br />
dzīvot, kur vien sirds vēlas. Atjaunotās neatkarīgās<br />
Latvijas 20 gadi diemžēl nedeva gaidīto, vēl drūmāk,<br />
esam „pribaltikas” aste, kam piekarināti parādu<br />
miljardi...<br />
Kas vainojams?<br />
Vispirms un pašos pamatos – tās ir sekas patriotisma<br />
vajāšanai totalitārajā padomju režīmā, un to pašu<br />
turpinām, tikai izsmalcinātāk, demokrātiski. Skaties,<br />
kur vien vēlies, patriotisms neapliecina sevi drošā un<br />
pārliecinošā rīcībā, pāri mums lido tikai koši vārdi kā<br />
uzpūsti gaisa baloni.<br />
Ļaunākais – mēs pat no vēstures dzēšam patriotismu.<br />
Nacionālisms tiek pārvērsts kaut kādā draudošā, mūs<br />
apēst alkstošā pagātnes dinozaurā.<br />
Godājamo kulturolog Jāni Krēsliņ, arī Jūsu sētās nezāles<br />
Latvijas vēsturē cenšas nomākt patriotismu. Vēl<br />
jo ietekmīgāk tāpēc, ka esat Latvijas Zinātņu akadēmijas<br />
ārzemju loceklis, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris,<br />
mūsu bibliotēkās lasāmi trīs sējumi Jūsu rakstu.<br />
Jau atmiņu atspulgās par noslēpto un viltniecisko<br />
Aizejot atskaties (autora izdevums, 2006.) otrās<br />
grāmatas 35. lappusē paudu nepatiku pret Jūsu apgalvojumu,<br />
ka 1905. gada revolūciju nevar saistīt ar<br />
latviešu tautas vairākuma nostāju, jo tajā noteicošie<br />
teroristi ir ļoti radniecīgi tiem teroristiem, kas bieži<br />
tiek pieminēti šodienas laikrakstu pirmajās lapās visā<br />
pasaulē.<br />
Kam izdevīgs šāds mūsu tēvtēvu varonības nonicinājums?<br />
Nupat žurnālā Jaunā Gaita 2011. gada pavasara 264.<br />
numurā parādījusies atkal Jūsu publikācija, par kuru<br />
nevaru klusēt, un, izmantojot demokrātiju, neklusēšu.<br />
Virsraksts – „Latviešu anarhisti Londonā pirms<br />
100 gadiem”, tātad Jums tik iemīļotais noniecināmais<br />
laikposms. Izmantojot angļu vēsturnieka, Jūsu<br />
vērtējumā ar anarhistisku noslieci, Fila Rafa pētījumu<br />
par notikumu pirms 100 gadiem Londonā, – Jūs kā<br />
vienmēr vissīkākās detaļās esat nekļūdīgs, izņemot<br />
vēlmi nonicināt latviešu tautas cīņu pret carisko Krieviju<br />
un latviešu apspiedējiem. PSRS diktators Josifs<br />
Staļins nacionālistus un sociāldemokrātus lika apšaut<br />
kā pirmos, kā vislielākos padomju varas ienaidniekus,<br />
un arī Jums nacionālisms un sociāldemokrātija ir bubulis<br />
baidīšanai – rau’, kādi nelieši bijuši mūsu senči.<br />
Šoreiz izrauts no laikmeta kopskata 1910. gada 16.<br />
decembrī notikušais mēģinājums aplaupīt Londonā<br />
59
Change language