LATVIJAS] - DSpace

161
Pats par sevi saprotams, ka labi nostādīta vīna un „medutiņa" izgatavošana
prasa ne tikai lielas zināšanas un piedzīvojumus, bet arī labi izveidotu technisku
iekārtu.
Labs pagrabs vīna ražotājam ir tik pat nepieciešams, kā maizes cepējam
_
labakrāsns. Protams, ka vienkāršam dravniekam nav iespējams iegādāties ne
jaunākos aparātus, ne iepazīties ar jaunākiem panākumiem rūgšanas technikā;
tas pa spēkam tikai
lielrūpniekam-kapitālistam. Augsta labuma dzērienus var
ražot tikai lielrūpnieciskos apstākļos pie labi izveidotas techniskas iekārtas.
Atbildot uz jautājumu, kādā mērā medus ir noderīgs labu dzērienu izgata-
vošanai, jāņem vērā sekošais.
Ir zināms, ka pie vīnogu vīna izgatavošanas ir no svara ne tikai izgatavo-
šanas veids un ražošanas apstākļi, bet arī vīnogu suga un augšanas
vieta. No
mazvērtīgām ogām ne ar kādiem ražošanas līdzēkļiem nav iespējams izgatavot
labu vīnu. Tāpat pie medus dzērienu izgatavošanas no svara ir ne tikai izga-
tavošanas veids, bet arī sākvielas —
derīgam labu dzērienu izgatavošanai.
Bišu medus kā tāds —
viens
bišu
medus īpašības; tam vajaga
būt no-
pats nav sevišķi noderīgs vīna izgatavošanai;
tam trūkst tās skaistās smaržas un garšas, kura piemīt vīnogām
un daudz citām
ogām un augļiem. Bez tam medū nav pietiekošā daudzumā skābes, kura vaja-
dzīga ne tikai pie normālas alkoholiskas rūgšanas gaitas ievadīšanas,
bet arī lai
dzērienam būtu noskaņota atspirdzinoša garša. Arī slāpēkļa un minerālvielu
medū ir par maz, lai nodrošinātu rauga attīstīšanos un vairošanos. Lai nodro-
šinātu normālu alkoholiskas rūgšanas gaitu, medus atšķaidījumam jāpieliek netik-
vien slāpēkļa un minerālvielas, bet arī zināms daudzums skābes.
Jau senos laikos bija zināms, ka no medus vien nav iespējams izgatavot
labu vīnu; visās veco slaveno medus vīnu receptēs atrodami aizrādījumi, ka
medum jāpieliek smaržas vielas, skābe un slāpēkļvielas, piem. apiņi, citroni,
muskatrieksti, vijolīšu saknes, kanēles, paegļu ogas, pipari
un citi.
Tā, piemēram, Tabernaemontanus (1588i medus vīna pagatavošanai dod
sekošu priekšrakstu: „Es wird der Met auff mancherley Weiss zugerichtet, nach
dem eines Jeden Intent ist, doch ist diss der gemeine Brauch, dass man zu
einer Mass guten Honigs acht Mass Wasser nehme, dasselbige
mit einander in
einem weiten Kessel, bey sanfftem Feuer ohne Rauch siden lasse, und jederzeit
abseyme, biss es gantz klar wird. Und je länger man den Met hinhalten will,
je länger er auch sieden *soll. Nochmals wenn er erkaltet, soll man ihn in ein
Fässlein schütten, bey drey Finger wahn (freien Raum) lassen, dass er vergiesse.
Will man ihn stärker und kräfftiger haben, so hencke man Ingwer, Zimmet, Naglein,
Galgant, Muscatnuss un der gleichen Würtz darein, auch kann man ein wenig
Saffaran darzu thun. Wenn er nun gar vergiesset (beim Gähren überläuft) soll
man ihn drey Monate wol verschlagen liegen lassen, und darnach gebrauchen ".*)
Kas attiecas uz medus pārstrādāšanu vīnā kopā ar ogu vaj augļu sulu,
jāsaka, ka šādā kārtā gan būtu iespējams izgatavot labus dzērienus, kombinējot
augļu un ogu sulas ar attiecīgām medus sortēm tā, ka būtu ievēroti augšā
minētie noteikumi. Un taisni šādai dzērienu izgatavošanai medus un augļu
ražotajiem vajadzētu piegriest vērību.
*) Hartwich, C.Die Menschlichen Genussmittel, Leipzig 1911.
tad