Ietekmes uz vidi novÄrtÄjuma darba ziÅojuma teksts - RÄ«gas domes ...
Ietekmes uz vidi novÄrtÄjuma darba ziÅojuma teksts - RÄ«gas domes ...
Ietekmes uz vidi novÄrtÄjuma darba ziÅojuma teksts - RÄ«gas domes ...
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
<strong>Ietekmes</strong> <strong>uz</strong> <strong>vidi</strong> novērtējums automaģistrāles būvniecībai posmā no autoceļa A5 līdz Daugavgrīvas ielai<br />
(Rīgas Ziemeļu transporta koridora 3. un 4. posms)<br />
Tomēr dažādu neparedzētu gadījumu vai avāriju, kā arī neizdarības rezultātā,<br />
piesārņojums var nokļūt gruntsūdens horizontā. Lielā daļā skartās teritorijas virsējā<br />
horizonta dabiskā aizsargātība ir vāja, bet tā iegulas dziļums – īpaši neliels (0,5-1,5 m).<br />
Būvdarbu periodā lielāko kaitējumu gruntsūdeņiem var radīt būvtehnikas un mehānismu<br />
nepareiza izmantošana un tehnisko šķidrumu, kā arī dažādu būvdarbos izmantotu<br />
materiālu neatbilstoša izmantošana vai <strong>uz</strong>glabāšana.<br />
Būvdarbu gaitā nav paredzēts atsegt artēziskos ūdens horizontus. Risks, ka<br />
paredzētās darbības ietekmēs tuvākos pazemes ūdens ņemšanas urbumus ir minimāls, jo<br />
visi urbumi izmanto devona pamatiežos esošu ūdens horizontu, kura virsma izvietojas<br />
vismaz ~ 40-50 metru dziļumā, bet urbumu filtru intervāli – vēl ievērojami zemāk. Šī<br />
horizonta dabiskā aizsargātība tiek <strong>uz</strong>skatīta par ļoti labu. Tomēr jāpiebilst, ka pazemes<br />
ūdens horizonta piesārņošana ir iespējama arī izpētes un ģeotehnisko urbumu ierīkošanas<br />
gaitā.<br />
4.7. Mūsdienu ģeoloģisko procesu izmaiņas<br />
Plānotās automaģistrāles izbūve neatkarīgi no izvēlētā varianta var ietekmēt tādu<br />
eksodinmisko ģeoloģisko procesu aktivitāti kā purvu veidošanās un attīstība, vēja darbība<br />
(eolie procesi), nogāžu procesi un virszemes noteces izraisīta nogāžu erozija.<br />
Pētītajā teritorijā atrodas arī vairākas sīkas ūdensteces, tomēr to hidroloģiskie<br />
parametri un līdzšinējās attīstības tendences liek domāt, ka nekādas vērā ņemamas<br />
izmaiņas ar tām saistītajā fluviālajā litomorfoģenēzē (ūdens straumes izraisīta gultnes un<br />
ielejas evolucionāra pārveidošanās) nav sagaidāmas. Jāpiebilst, ka arī šobrīd lielākajā<br />
būvobjekta skartajā upītē – Hapaka grāvī, gultnes un krastu pārveidošanās praktiski<br />
nenotiek.<br />
Purvu veidošanās var aktivizēties vai pat sākties jaunās teritorijās gadījumos, kad<br />
būvdarbu laikā vai to rezultātā tiek aizšķērsota dabiskā virszemes notece, aizbērti,<br />
piegružoti vai kā citādi traucēti meliorācijas sistēmas elementi, kā arī, ja tiek būtiski<br />
apgrūtināta pazemes ūdeņu drenāža un paaugstināts gruntsūdens līmenis. Vietās, kur<br />
plānotā trase ir izvietota subperpendikulāri teritorijai raksturīgajai virsmas notecei un<br />
gruntsūdens līmeņa kritumam, jāpievērš pastiprināta <strong>uz</strong>manība atbilstošas mākslīgās<br />
drenāžas ierīkošanai.<br />
Būvdarbu laikā notiks liela apjoma zemes darbi, kuru laikā tiks traucēta vai<br />
pilnībā likvidēta veģetācija, atsedzot augsni vai augsnes cilmiezi. Ņemot vērā, ka lielā<br />
daļā objekta skartās teritorijas augsnes cilmiezi un ģeoloģiskā griezuma virsējo daļu<br />
veido ļoti smalkas līdz vidēji rupjas smiltis, bet pati teritorija ir samērā atklāta, var<br />
sagaidīt vēja ģeoloģiskās darbības aktivizēšanos ierobežotā apmērā. Vasaras sezonā, kad<br />
kopējā iztvaikošana būtiski pārsniedz nokrišņu daudzumu, atklātās teritorijas smilšainais<br />
materiāls var sasniegt tik zemu mitruma saturu, ka pie noteikta vēja ātruma sākas tā<br />
“Eiroprojekts”, 2010 107
Change language