Ietekmes uz vidi novÄrtÄjuma darba ziÅojuma teksts - RÄ«gas domes ...

More documents

Recommendations

Info

Ietekmes uz vidi novērtējums automaģistrāles būvniecībai posmā no autoceļa A5 līdz Daugavgrīvas ielai (Rīgas Ziemeļu transporta koridora 3. un 4. posms) Biomedicīnas pētījumu centra (BMC) un Kleistu staļļiem. Trases 1. un 3. variants virzās pamatā pa esošo Rātsupītes ielu, Liepezerā turpinoties taisni uz ZR, apliecot apbūves masīvu pa laukiem. 2a. variantā trase apliec LU BMC un Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūtu dienvidu pusē pa samērā vecu, galvenokārt, priežu mežu, kas ir labi piemērots dzīvesvietas biotops vairākām sikspārņu sugām, piemēram, rūsganajam vakarsikspārnim Nyctalus noctula un Natūza sikspārnim Pipistrellus nathusii, kā arī potenciāla barošanās vieta vēl vairākām citām sikspārņu sugām. Vietas nozīmi sikspārņiem palielina arī Kleistu staļļu klātbūtne, kas var dzīvniekus piesaistīt kā kukaiņiem relatīvi bagātāka vieta. Pēc Liepezera, trases 1. variants virzās pa klaju un sikspārņiem maz piemērotu ainavu līdz Rīgas apvedceļa galam pie Babītes. Izņemot Hapaka grāvi un sašaurinājumu starp meža masīviem pie Mežārēm, kā arī pašu apbūves masīvu Mežāres, šajā posmā nav sikspārņiem teorētiski būtisku struktūru. Trases 2. variants, savukārt, virzās ziemeļu pusē paralēli 1. variantam caur Bolderājas meža masīvu. Šajā posmā ir sikspārņiem nozīmīgi un potenciāli nozīmīgi biotopi – gan mitri lapu koku meži masīva malā, gan priežu audzes. Bolderājas mežs atrodas Lielupes krastos. Kaut gan par šo meža masīvu pētījumi nav veikti, eksperta rīcībā esošie dati par citiem līdzīgiem meža masīviem Pierīgā un Rīgas teritorijā lielo ūdenstilpju (Ķīšezera, Juglas ezera, Lielupes u.c.) tuvumā, ļauj secināt, ka šāda veida meži ir ļoti nozīmīgas teritorijas vismaz rūsganajam vakarsikspārnim, kā arī vairākām citām ar mežiem un ūdeņiem cieši saistītām sikspārņu sugām (ūdeņu naktssikspārnim u.c.). Gan Bolderājas mežā, gan Kleistu mežā ir ļoti iespējamas Natūza sikspārņa riesta vietas, jo tādas ir konstatētas līdzīgās vietās Pierīgas mežos Jaunciemā, Garkalnē u.c., kā arī Rīgas teritorijā (Mežaparkā). Plānotās trases beigu daļa sadalās, vienam atzaram izejot uz Rīgas apvedceļa galu, otrs atzars pa mežu starp Priedaines izgāztuvi un Slēperu purvu iziet uz Jūrmalas autoceļu pie plānotajiem Priedaines kapiem. Šis atzars (3. variants), sākot no ūdens attīrīšanas iekārtu “Daugavgrīva” dūņu laukiem līdz Priedaines plānotajiem kapiem, visā garumā ir jauna trase līdz tam praktiski nefragmentētā un sikspārņiem piemērotā meža masīvā. 3.7. Ainaviskais un kultūrvēsturiskais teritorijas un apkārtnes nozīmīgums RZTK 3. un 4. posma atrašanās vieta un ģeomorfoloģiskais raksturojums Rīgas Ziemeļu transporta koridora 3. un 4. posma teritorija atrodas Rīgas pilsētas, Babītes novada un Jūrmalas pilsētas teritorijā. Šajā teritorijā sastopamas Baltijas ledus ezera, Ancilus ezera, Litorīnas jūras līdzenumu un upju ielejas reljefa tipu iezīmes. Teritorija izvietojas Piejūras zemienes Rīgas smiltāju līdzenumā, kam raksturīgi smilts sīkpauguri ar priežu siliem un virsājiem, zemas kāpas, līdzeni apvidi, tīreļi un purvi. “Eiroprojekts”, 2010 88
Ietekmes uz vidi novērtējums automaģistrāles būvniecībai posmā no autoceļa A5 līdz Daugavgrīvas ielai (Rīgas Ziemeļu transporta koridora 3. un 4. posms) RZTK 3. un 4. posma šķērsojamo teritoriju ainavu raksturojums Meža ainava Kleistu, Priedaines un Bolderājas mežs - trases tiešā tuvumā un tās apkārtnē sastopamas sauso priežu mežu audzes uz smilts kāpām (Bolderājas-Priedaines kāpu grēda), kā arī stapkāpu ieplaku slapjie meži, kuros parādās bērzi, egles un alkšņi (40.-42. attēls). 40. attēls. Meža ainava plānotās trases teritorijā 41. attēls. Meža ainava plānotās trases teritorijā Upes ainava Hapaka grāvja (Rātsupītes) ainava ar tam piesaistītu plašu meliorācijas grāvju sistēmu stiepjas visas trases garumā un beidzas, ietekot Daugavā. Meliorācijas rezultātā upes gultne ir iztaisnota, pārmitrās pļavas, kuras veidojušās starpkāpu teritorijās ir nosusinātas un, lai izvairītos no aizaugšanas, tās prasa nepārtrauktu kopšanu. Rīgas nomalei attīstoties, arī Lāčupītes gultne ir izmainīta. Tā virzās starp dzelzceļa līniju Zasulauks-Bolderāja un mazdārziņu kvartālu un ir pilnībā aizaugusi. Purva ainava Slēperu purvs atrodas apskatāmās teritorijas tuvumā. Daļa no tā ir pakļauta saimnieciskai darbībai (kūdras ieguve), bet daļa saglabājusies neskarta. No projektējamā transporta koridora to skatam aizsedz ūdens attīrīšanas komplekss un priežu mežs. Pļavas ainava Pļavas ainavu pētāmajā teritorijā veido meliorētas pļavas, kuras netiek intensīvi apsaimniekotas, līdz ar to šīs plašās, pārskatāmās teritorijas ir pakļautas aizaugšanai un bojāto meliorācijas grāvju ietekmē pārpurvojas (43.-45. attēls). “Eiroprojekts”, 2010 89
Page 1 and 2:
Ietekmes uz vidi novērtējums auto
Page 3 and 4:
Page 5 and 6:
Page 7 and 8:
Page 9 and 10:
Page 11 and 12:
Page 13 and 14:
Page 15 and 16:
Page 17 and 18:
Page 19 and 20:
Page 21 and 22:
Page 23 and 24:
Page 25 and 26:
Page 27 and 28:
Page 29 and 30:
Page 31 and 32:
Page 33 and 34:
Page 35 and 36:
Page 37 and 38: Ietekmes uz vidi novērtējums auto
Page 87: Ietekmes uz vidi novērtējums auto
Page 139 and 140:
Page 141 and 142:
Page 143 and 144:
Page 145 and 146:
Page 147 and 148:
Page 149 and 150:
Page 151 and 152:
Page 153 and 154:
Page 155 and 156:
Page 157 and 158:
show all

Ietekmes uz vidi novÄrtÄjuma darba ziÅojuma teksts - RÄ«gas domes ...

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

Delete template?

Save as template?

Ietekmes uz vidi novÄrtÄjuma darba ziÅojuma teksts - RÄ«gas domes ...