Ietekmes uz vidi novērtējuma darba ziņojuma teksts - Rīgas domes ...

Ietekmes uz vidi novērtējums automaģistrāles būvniecībai posmā no autoceļa A5 līdz Daugavgrīvas ielai
(Rīgas Ziemeļu transporta koridora 3. un 4. posms)
Plānotās darbības ietekmes zonā var izdalīt tikai atsevišķus nelielus mēreni mitru
pļavu platību poligonus (E.2.-1), kuru botāniskā vērtība nav augsta. Zālājā raksturu
nosaka smilgas, pļavas skarene un ciņu smilga. Ieplakā gar grāvi veidojas komplekss ar
mitru pļavu augu sabiedrībām ar parasto vīgriezi. Pļavas ZR malā ieviesusies Latvijā
izvazīva augu suga – puķu sprigane. Notiek pļavas aizaugšana ar krūmājiem – bērziem
un vītoliem.
Sausas pļavas sastopamas ļoti nelielās platībās galvenokārt kā joslas gar
mežmalām, ceļiem vai kā klajākas lauces mežos, pauguru nogāzēs. Raksturīgākās augu
sabiedrības veidojas ar aitu auzeni, šaurlapu skareni un kodīgo laimiņu.
Ruderalizētās pļavās parasti dominē viena suga, piemēram, parastais suņuburkšķis
vai podagras gārsa. Izpētes teritorijā ruderalizētas pļavas nebūtiski ir pārstāvētas zālāju
kompleksos.
Biotopu pārskata kartē sausu, mitru vai ruderalizētu pļavu biotopu poligoni nav
izdalīti.
Meži
Izpētes teritorijā pamatā izplatīti priežu sausieņu mežu biotopi uz nabadzīgām
(oligotrofām) un vidēji bagātām (mezotrofām) smilts minerālaugsnēm – Rīgā un Pierīgā
visbiežāk uz kāpām. Lielākās platības veido priežu lāni, atsevišķi nogabali atbilst priežu
siliem un priežu mētrājiem. Piepilsētas apstākļos pieaugošās antropogēnās ietekmes dēļ
augu sabiedrību stabilitāte un pašatjaunošanās mežos bieži ir traucēta, eitrofikācijas
rezultātā pastiprināti ieviešanas lapu koku un krūmu sugas, veidojas blīvi pameži,
palielinās graudzāļu īpatsvars lakstaugu stāvā, samazinās sūnu un ķērpju stāva
projektīvais segums. Priežu damaksnī (Rīgas-Jūrmalas autoceļa malā) raksturīgi sīkkrūmi
– mellenes, mazāk – brūklenes un virši, tomēr vietām lakstaugu stāvu pārmāc podagras
gārsa un parastā ērgļpaparde. No sūnām plašākos pārklājumus veido Šrēbera rūsaine un
spīdīgā stāvaine. Rīgas-Jūrmalas autoceļa malā, kontaktjoslā ar mežu (poligonu F.1.1.-2)
izveidojusies invazīvās krokainās rozes audze.
Reljefa īpatnību dēļ, kāpām mijoties ar mitrākām starpkāpu ieplakām, Pierīgas
meži ir mozaīkveida – sauso priežu meži ietver bagātāku un mitrāku augteņu mežu tipus.
Uz periodiski pārmitrām augsnēm nelielās platībās sastopami melnalkšņu slapjie meži.
Melnalkšņu dumbrājā (poligonā F.2.4.-1) kokaudzē dominē melnalksnis, savukārt,
zemsedzē – izplestā ēnsmilga, pļavas bitene un sievpaparde.
Atsevišķi mežu nogabali ir susināti (mežu augšanas apstākļu tipi – āreņi, kūdreņi).
Transporta maģistrāles 3. varianta ietekmes zona skar Priedaines mežu masīvu,
kas pāriet Bolderājas kāpas mežos. Pārsvarā tie ir jauni vai vidēja vecuma priežu meži.
Bioloģiski veci vai lielu dimensiju koki sastopami reti. Lakstaugu stāvā plaši izplatītas ir
mellenes, retāk – brūklenes, virši, Eiropas septiņstarīte u.c. Lielākās dabas vērtības
saistītas ar iekšzemes kāpām, kas atbilst Latvijā un Eiropas Savienībā īpaši aizsargājama
biotopa „Mežainas jūrmalas kāpas” kategorijai. Iekšzemes kāpu mežā sastopamas
dažāda diametra priežu audzes, tomēr kopumā lielākās platības veido vidēja un jauna
vecuma kokaudzes. Tikai šajā mežu daļā zemsedzē sastopami lielāki ķērpju (briežragu,
zvaigžņveida kladīnas) klājumi un plašāki brūklenāji.
“Eiroprojekts”, 2010 76