Ietekmes uz vidi novÄrtÄjuma darba ziÅojuma teksts - RÄ«gas domes ...
Ietekmes uz vidi novÄrtÄjuma darba ziÅojuma teksts - RÄ«gas domes ...
Ietekmes uz vidi novÄrtÄjuma darba ziÅojuma teksts - RÄ«gas domes ...
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
<strong>Ietekmes</strong> <strong>uz</strong> <strong>vidi</strong> novērtējums automaģistrāles būvniecībai posmā no autoceļa A5 līdz Daugavgrīvas ielai<br />
(Rīgas Ziemeļu transporta koridora 3. un 4. posms)<br />
18. attēls. Mēreni mitra pļava Spilves lidlauka<br />
malā (foto: I. Silamiķele)<br />
19. attēls. Purva dzeg<strong>uz</strong>enes mēreni mitrā pļavā<br />
Spilves lidlauka malā (foto: I.Silamiķele)<br />
Daļa pļavu platību (biotopu kartē “Gl”) starp lidlauka pievadceļu un Spilves grāvi<br />
atbilst Eiropā aizsargājamam biotopu veidam „Mēreni mitras pļavas”. Tajās dzīvotspējīgu<br />
populāciju ar vairākiem desmitiem eksemplāru veido jumstiņu gladiola (20. attēls) –<br />
Latvijas Sarkanās grāmatas 3. kategorijas suga, kuras aizsardzībai ir izveidots<br />
mikroliegums. Rīgas pilsētas teritorijā zināmas vairākas šīs sugas atradnes. Projektētā<br />
maģistrāle ļoti tuvu šķērso jumstiņu gladiolas populāciju Spilves lidlauka pamestajā daļā,<br />
netālu no mazdārziņiem. Atradne atzīstama par pilsētas videi salīdzinoši lielu, vitālu un<br />
vizuāli izteiksmīgu (Mikroliegumu veidošana…, 2006). Lai gan šīs teritorijas<br />
nenoliedzami ir diezgan stipri antropogēni ietekmētas, šobrīd tās ir nozīmīgas arī<br />
bioloģiskajai daudzveidībai. Šī atradne iekļauta Latvijas Vides, ģeoloģijas un<br />
meteoroloģijas centra īpaši aizsargājamo sugu atradņu datu bāzē.<br />
Rīgas attīstības plānā 2006.-2018. gadam (RAP) teritorijas ziemeļaustrumu daļā<br />
plānotas Ražošanas un rūpniecības apbūves teritorijas, Spilves grāvja pusē un teritorijas<br />
dienviddaļā Apstādījumu un dabas teritorijas. Jumstiņu gladiolas populāciju apdraudošie<br />
faktori ir pļavas mitruma pakāpes samazināšanās, aizaugšana, nobradāšana un augu<br />
izplūkšana to dekorativitātes dēļ, kā arī piesārņojums. Atradnes saglabāšanai<br />
nepieciešama pļavas regulāra pļaušana reizi 1-2 gados vasaras otrajā pusē.<br />
Vitālas jumstiņu gladiolas audzes konstatētas arī poligonā E.2.-1 (21. attēls). Šajā<br />
poligonā <strong>uz</strong>skatāmi vērojama atmatu zālāju bagātināšanās ar dabisko pļavu sugām.<br />
“Eiroprojekts”, 2010 69