17.01.2015 Views

Ietekmes uz vidi novērtējuma darba ziņojuma teksts - Rīgas domes ...

Ietekmes uz vidi novērtējuma darba ziņojuma teksts - Rīgas domes ...

Ietekmes uz vidi novērtējuma darba ziņojuma teksts - Rīgas domes ...

SHOW MORE
SHOW LESS

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.

<strong>Ietekmes</strong> <strong>uz</strong> <strong>vidi</strong> novērtējums automaģistrāles būvniecībai posmā no autoceļa A5 līdz Daugavgrīvas ielai<br />

(Rīgas Ziemeļu transporta koridora 3. un 4. posms)<br />

18. attēls. Mēreni mitra pļava Spilves lidlauka<br />

malā (foto: I. Silamiķele)<br />

19. attēls. Purva dzeg<strong>uz</strong>enes mēreni mitrā pļavā<br />

Spilves lidlauka malā (foto: I.Silamiķele)<br />

Daļa pļavu platību (biotopu kartē “Gl”) starp lidlauka pievadceļu un Spilves grāvi<br />

atbilst Eiropā aizsargājamam biotopu veidam „Mēreni mitras pļavas”. Tajās dzīvotspējīgu<br />

populāciju ar vairākiem desmitiem eksemplāru veido jumstiņu gladiola (20. attēls) –<br />

Latvijas Sarkanās grāmatas 3. kategorijas suga, kuras aizsardzībai ir izveidots<br />

mikroliegums. Rīgas pilsētas teritorijā zināmas vairākas šīs sugas atradnes. Projektētā<br />

maģistrāle ļoti tuvu šķērso jumstiņu gladiolas populāciju Spilves lidlauka pamestajā daļā,<br />

netālu no mazdārziņiem. Atradne atzīstama par pilsētas videi salīdzinoši lielu, vitālu un<br />

vizuāli izteiksmīgu (Mikroliegumu veidošana…, 2006). Lai gan šīs teritorijas<br />

nenoliedzami ir diezgan stipri antropogēni ietekmētas, šobrīd tās ir nozīmīgas arī<br />

bioloģiskajai daudzveidībai. Šī atradne iekļauta Latvijas Vides, ģeoloģijas un<br />

meteoroloģijas centra īpaši aizsargājamo sugu atradņu datu bāzē.<br />

Rīgas attīstības plānā 2006.-2018. gadam (RAP) teritorijas ziemeļaustrumu daļā<br />

plānotas Ražošanas un rūpniecības apbūves teritorijas, Spilves grāvja pusē un teritorijas<br />

dienviddaļā Apstādījumu un dabas teritorijas. Jumstiņu gladiolas populāciju apdraudošie<br />

faktori ir pļavas mitruma pakāpes samazināšanās, aizaugšana, nobradāšana un augu<br />

izplūkšana to dekorativitātes dēļ, kā arī piesārņojums. Atradnes saglabāšanai<br />

nepieciešama pļavas regulāra pļaušana reizi 1-2 gados vasaras otrajā pusē.<br />

Vitālas jumstiņu gladiolas audzes konstatētas arī poligonā E.2.-1 (21. attēls). Šajā<br />

poligonā <strong>uz</strong>skatāmi vērojama atmatu zālāju bagātināšanās ar dabisko pļavu sugām.<br />

“Eiroprojekts”, 2010 69

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!