Ietekmes uz vidi novÄrtÄjuma darba ziÅojuma teksts - RÄ«gas domes ...

More documents

Recommendations

Info

Ietekmes uz vidi novērtējums automaģistrāles būvniecībai posmā no autoceļa A5 līdz Daugavgrīvas ielai (Rīgas Ziemeļu transporta koridora 3. un 4. posms) Teritorijā nav izteiktas ūdensšķirtnes starp Daugavas un Lielupes lielbaseiniem, jo tos abus it kā savieno ļoti zemais un daudzkārt pieminētais Babītes senās lagūnas pazeminājums. Hapaka grāvja, kurš uzskatāms par nozīmīgāko hidroloģisko objektu plānotā objekta kontekstā, noteci veido sniega kušanas ūdeņi (35-45 %), nokrišņi (45-60 %) un pieplūde no gruntsūdeņiem (līdz 10 %). Noteces minimums raksturīgs augustam un februārim, taču no gada uz gadu var būt ļoti mainīgs. Pavasara palu periods parasti sākas marta vidū un ilgst līdz aprīļa vidum. Ņemot vērā to, ka plānotā trase ilgstoši virzās paralēli Hapaka grāvja augštecei, virszemes ūdens galvenā plūsma šajā posmā ir subperpendikulāra trasei. Teritorijā ierīkoto meliorācijas grāvju tīkls ir visai sarežģīts. Daudzviet to kopējais vērsums arī ir subperpendikulārs plānotajai trasei. Plānotās trases sākumposms, kas atrodas spilves pļavās un posmā līdz Kleistu sūkņu stacijai, atrodas plūdu ar 5-10 % varbūtību riska zonā. Applūšanas risks ir saistīs ar vējuzplūdiem, kad ūdens no Rīgas līča spēcīgu un ilgstošu ZR un R virziena vēju gadījumā tiek „dzīts” Daugavā. Kā jau iepriekš tika norādīts, lielā daļā ar plānoto autoceļu saistītās teritorijas gruntsūdens līmenis, virszemes notece un hidroloģiskais režīms kopumā tiek regulēts ļoti ievērojamā apjomā. Tas nozīmē, ka šajā nodaļā aprakstītais realizējas pie nosacījuma, ka sazarotā un komplicētā meliorācijas sistēma tiek uzturēta atbilstošā kārtībā un saglabā funkcionalitāti. 3.3.3. Teritorijas dabīgās drenāžas un meliorācijas sistēmas Plānotās trases saistītajai teritorijai ir raksturīga ļoti plaša meliorācijas sistēmu izmantošana gan virszemes ūdens novadīšanā, gan gruntsūdens līmeņa pazemināšanā. Grāvju, polderu un sūkņu staciju izbūve ir būtiski ietekmējusi dabisko ūdens noteci. Meliorācijas darbi ir aptvēruši visu zemo teritoriju starp Babītes ezeru rietumos, Babītes seno lagūnu norobežojošo pāržmaugu (ar kāpu reljefu) ziemeļos, Litorīnas jūras pirmās transgresijas laika krasta kāpu reljefu (Nordeķu-Kalnciema kāpu grēda) dienvidos un Daugavu austrumos. 1938. gadā ir ierīkots tā saucamais Babītes polderis ~1579 ha platībā, kura ZA galā Jūrmalas apvedceļam tiks pieslēgts plānotais autoceļš. Babītes polderis bija viens no pirmajiem šāda veida objektiem Latvijā. Polderis uzbūvēts, ņemot vērā, ka maksimālais virszemes ūdens līmenis var sasniegt 2,3 m vjl. (1 reizi 100 gados). Kopējais poldera aizsargdambju garums ir 10,6 kilometri. Plānotās trases visu variantu ievērojama daļa atrodas apkārtnes hipsometriski zemākajā vietā, turklāt vairākkārt tiek šķērsoti zemju nosusināšanai ierīkoti novadgrāvji, “Eiroprojekts”, 2010 50
Ietekmes uz vidi novērtējums automaģistrāles būvniecībai posmā no autoceļa A5 līdz Daugavgrīvas ielai (Rīgas Ziemeļu transporta koridora 3. un 4. posms) regulētās dabīgās ūdensteces, kontūrgrāvji un drenētās platības. Tas nozīmē, ka būs nepieciešama nosusināšanas sistēmas pārkārtošana un caurteku ierīkošana ceļa uzbērumā. Meliorācijas sistēmu raksturojums sniegts arī šī ziņojuma 4.5. un 4.6. nodaļā, bet dabiskās drenāžas jautājumi iztirzāti 3.1.1. apakšnodaļā - “Pārpurvotas un apgrūtinātas virszemes noteces teritorijas”. 3.4. Teritorijas geoloģiskais un inženierģeoloģiskais raksturojums Plānotā automaģistrāle atrodas Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā. To veido Daugavas ielejas, Babītes lagūnas un kāpu grēdu ģeomorfoloģiskie mikrorajoni. Šajā teritorijā krasi izdalās divi atšķirīgi ģeomorfoloģiskie elementi – kāpu masīvi un gandrīz pilnīgi plakanais lagūnas līdzenums. Kāpu masīvos reljefs ir viļņots ar izteiktu vertikālo saposmojumu un nogāžu slīpumu līdz 30°. Visā plānotās trases garumā teritorijai kopumā nav vērā ņemama krituma. Virsmas absolūtā augstuma atzīmes ir no 0,1 līdz 8,0 m vjl. Intensīvāk apgūtajās teritorijās, galvenokārt Kleistos, dabiskais reljefs ir izmainīts – norakts, izlīdzināts un uzbērts (14. attēls). “Eiroprojekts”, 2010 51
Page 1 and 2: Ietekmes uz vidi novērtējums auto
Page 49: Ietekmes uz vidi novērtējums auto
Page 101 and 102:
Ietekmes uz vidi novērtējums auto
Page 103 and 104:
Page 105 and 106:
Page 107 and 108:
Page 109 and 110:
Page 111 and 112:
Page 113 and 114:
Page 115 and 116:
Page 117 and 118:
Page 119 and 120:
Page 121 and 122:
Page 123 and 124:
Page 125 and 126:
Page 127 and 128:
Page 129 and 130:
Page 131 and 132:
Page 133 and 134:
Page 135 and 136:
Page 137 and 138:
Page 139 and 140:
Page 141 and 142:
Page 143 and 144:
Page 145 and 146:
Page 147 and 148:
Page 149 and 150:
Page 151 and 152:
Page 153 and 154:
Page 155 and 156:
Page 157 and 158:
show all

Ietekmes uz vidi novÄrtÄjuma darba ziÅojuma teksts - RÄ«gas domes ...

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

Delete template?

Save as template?

Ietekmes uz vidi novÄrtÄjuma darba ziÅojuma teksts - RÄ«gas domes ...