Ietekmes uz vidi novērtējuma darba ziņojuma teksts - Rīgas domes ...

Ietekmes uz vidi novērtējums automaģistrāles būvniecībai posmā no autoceļa A5 līdz Daugavgrīvas ielai
(Rīgas Ziemeļu transporta koridora 3. un 4. posms)
Vides eitrofikācija, jo īpaši ceļu malās un apdzīvotu vietu tuvumā, veicina blīva
lapu koku un krūmu pameža veidošanos un sausiem priežu mežiem neraksturīgu sugu
(vārpainās korinte, smiltsērkšķa) izplatību visos apsekotajos mežu poligonos.
Jauktu koku šaurlapu ārenī, kas ietilpst F.1.1.-4 poligonā, atrasta viena dabisko
mežu biotopu sūnu indikatorsuga – parastā sprogaine un ķērpju indikatorsuga – rakstu
ķērpis (Ek et al. 2002).
Liela daļa teritorijas ir antropogēni ietekmēta – 3. variants iet gar atkritumu
izgāztuvi. Arī citviet teritorijā vērojami saimniecības atkritumi.
Priedaines-Bolderājas mežu masīva mežaudžu kompleksā sastopamas arī nelielas
platības ar bērzu damaksni. Kokaugu stāvā šeit ir āra bērzs, no sīkkrūmiem sastopamas
mellenes, lakstaugu stāvu pārstāv meža zaķskābenes, avenes un podagras gārsas, bet sūnu
stāvā sastopama lielā spuraine un sausienes skrajlape.
Lai gan kopumā apskatītie priežu meži ir vienveidīgi, dominējošās pamežu un
lakstaugu sugas dažkārt veido izteiktus mozaīkveida kompleksus. Poligonos F.1.1.-3 līdz
F.1.-22 līdz ar priedi kokaudzes pirmajā stāvā sastopams arī āra bērzs, vietām ļoti blīvajā
pamežā – trauslais krūklis, ozoli, kļavas un pīlādži. Sūnu stāvs ir neizteikts, pārstāvēts ar
spīdīgo stāvaini, Šrēbera rūsaini, dažkārt – ar purpura ragzobi un noras vijzobi. No
sīkkrūmiem sastopamas brūklenes un vistenes. Ķērpju stāvs ir raksturīgs mazāk
traucētiem priežu sausieņu mežu nogabaliem, kas sastopami salīdzinoši nelielās platībās.
Cilvēka darbības mazāk skartos mežos (poligons F.1.1.-4) sugu daudzveidību papildina
tumšsarkanā dzeguzene (suga iekļauta Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā) un
brīnumainā vijolīte. Uz koku stumbriem dominē ķērpis Lepraria incana, vietām tie
bagātīgi noauguši ar ķērpi Lepraria incana. Priežu mežu biotopos sastopama arī aitu
auzene, izplastā ēnsmilga, liektā sariņsmilga, pļavas zeltene, dzeloņainā ozolpaparde,
velnarutku grābeklīte, maijpuķīte un meža zemene, kā arī sūnas – ciprešu hipns, struplapu
īsvācelīte u.c.
Apbūves platību (poligonu L.-6., L.-8, L.-9) tuvumā antropogēnā ietekme priežu
mežos izpaužas kā sīkziedu spriganes un vārpainās korintes klātbūtne.
Esošā mežu struktūra un stāvoklis neatbilst kritērijiem, lai tajos veidotu jaunus
mikroliegumus vai izdalītu dabiskos mežu biotopus (DMB) augu sugu aizsardzībai.
Mežaudzēm ir augsta potenciālā vērtība, kura pieaugs, pieaugot mežaudzes vecumam.
Krūmāji lielākās platībās sastopami galvenokārt gar ūdenstecēm (meliorācijas
grāvjiem), kā arī, aizaugot pamestajām lauksaimniecības zemēm. Krūmājus veido
galvenokārt kārkli, vītoli, bērzi un baltalkšņi.
Purvi
Izpētes teritorijā atrodas Slēperu purvs – degradēts augstais (sūnu) purvs. Purvs ir
daļēji izstrādāts (norakts). Dabiskiem purvu biotopiem raksturīgā veģetācija (ar apaļlapu
raseni) saglabājusies fragmentāri gar purva malām. Nenoraktajā daļā purva apauguma
lakstaugu stāvā sastopamas mellenes, vaivariņi, virši, bet sūnu stāvā – sfagni un parastais
dzegužlins.
“Eiroprojekts”, 2010 77